PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ceļojumu aptieciņa. Kā sagatavoties bezrūpīgai atpūtai?

A. Skutelis
Vasarā slimībām nav atvaļinājuma, tās uzglūn cauru gadu. Vasarā un jo īpaši atvaļinājuma un ceļojuma laikā cilvēki zaudē piesardzību, kam seko hronisko slimību paasinājumi, traumas, tāpēc aptieciņai jābūt nokomplektētai!

Tajā jābūt medikamentiem, ko pastāvīgi lieto hronisko slimību ārstēšanai, jo, mainoties dzīves apstākļiem un videi, var būt slimību paasinājumi. Aptieciņā jābūt medikamentiem neparedzētiem gadījumiem. Rakstā īsumā aplūkotas biežāk nepieciešamās medikamentu grupas no bezrecepšu medikamentu klāsta.

Pretalerģijas līdzekļi

Kopš seniem laikiem ir meklēti līdzekļi alerģijas mazināšanai. Antihistamīno līdzekļu atklāšana pavēra jaunas iespējas cīnīties ar alerģiskām reakcijām. Vasarā alerģijas cēlonis visbiežāk ir ziedputekšņi jeb polinoze, kas izpaužas kā iesnas, konjunktivīts. Šajos gadījumos noder antihistamīnie līdzekļi, kam nav sedatīvas darbības vai tā ir maz izteikta. Alerģisko iesnu gadījumā noderēs azelastīnu saturošs deguna aerosols. Azelastīna acu pilienus var izmantot alerģiska konjunktivīta gadījumā.

Divkārt nepārredzamā, ar placebo kontrolētā pētījumā ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa, kurā 70 pacientiem ordinēts azelastīns, cetirizīns, loratidīns vai placebo pēc ziedputekšņu ekspozīcijas, novērots, ka visātrāk darbību sāka azelastīns (15 minūtēs); cetirizīna un loratidīna efekti novēroti lēnāk (attiecīgi pēc 60 un 75 minūtēm). Bija atšķirības pacientu efektivitātes novērojumos: 46 % azelastīna, 51 % cetirizīna un 30 % loratidīna lietotāju atzina efektu par labu vai ļoti labu (turpretī tikai 18 % placebo grupā). Visiem no pētītajiem medikamentiem pierādīta pārāka efektivitāte pār placebo.

Iesnu cēlonis var būt arī cits, ne tikai alerģija, vīrusi. Nealerģisku iesnu gadījumā lieto pretiesnu līdzekļus no simpatomimētisko preparātu grupas, piemēram, ksilometazolīnu, oksimetazolīnu vai naftazilīnu saturošus deguna pilienus vai aerosolu, taču šie līdzekļi tikai atvieglo elpošanu caur degunu vai mazina acu asarošanu, bet nenovērš cēloni, un tie lietojami ne ilgāk kā septiņas dienas, jo ilgstoša simpatomimētisko līdzekļu lokāla lietošana rada deguna gļotādas bojājumu ar tālāku infekcijas pievienošanos un iekaisuma procesu.

Ādas alerģisko reakciju (niezes, izsitumu, ādas apsārtuma) mazināšanai noder lokāli lietojamie antihistamīna līdzekļi, kas satur hlorpiramīnu vai dimetindenu, vai difenhidramīnu. Arī šie līdzekļi tikai mazina alerģisko reakciju simptomus, bet neietekmē to cēloņus.

Pretsaaukstēšanās līdzekļi

Vasarā cilvēki nereti saaukstējas biežāk nekā ziemā, jo grib atvēsināties ar aukstu dzeramo vai nopeldēties dzestrā ūdenī, arī sviedru nožāvēšana spirgtā vējā paver ceļu vīrusiem un mikroorganismiem.

Visbiežāk pirmais simptoms ir sāpes kaklā, rīklē un balsenes iekaisums. Šādos gadījumos noderēs sūkājamās tabletes, kas satur vielas ar pretmikrobu darbību, piemēram, hlorheksidīns vai cetilpiridīns, arī dekvalīnijs, kam piemīt pretmikrobu un pretsēnīšu darbība. Rīkli var skalot arī ar sālsūdeni, kā iesaka tautas medicīna, jo hipertoniskajam vārāmā sāls šķīdumam ir arī pretmikrobu darbība.

Sausa klepus mazināšanai var izmantot dekstrometorfānu saturošus preparātus — tabletes vai iekšķīgi lietojamu šķidrumu, taču šos līdzekļus nav vēlams lietot grūtniecēm un zīdītājām. Jāņem vērā, ka minētie pretklepus līdzekļi rada miegainību un var ietekmēt spēju veikt darbu, kur vajadzīga pastiprināta uzmanība, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana. Šos preparātus nav vēlams lietot arī tad, ja pašreiz vai pēdējās divas nedēļas lieto antidepresantus no MAO grupas. Arī astmatiska klepus gadījumā tos lietot neiesaka.

Sausa klepus mīkstināšanai un atkrēpošanas veicināšanai lietderīgi izmantot kombinētos preparātus, kas satur komponentus ar pretklepus un atkrēpošanu veicinošu darbību, piemēram, tabletes, kas satur butamirāta hidrogēncitrātu un gvaifenazīnu, kur pirmais ir centrālas darbības pretklepus līdzeklis, kas neizraisa tieksmi un atkarību, nenomāc elpošanas centru, neietekmē gremošanas trakta motoriku, bet otrais komponents veicina atkrēpošanu.

Klepus mīkstināšanai un atkrēpošanas veicināšanai var izmantot ārstniecības augu preparātus, piemēram, kas satur mazo mārsilu, un citus ārstniecības augus ar atkrēpojošu darbību.

Paaugstinātas temperatūras un sāpju mazināšanai lietderīgi izmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NSPL). No lielā NSPL klāsta bezrecepšu medikamenti ir acetilsalicilskābe, ibuprofēns, paracetamols un tos saturoši kombinēti preparāti, kā arī lokāli lietojamās diklofenaka zāļu formas. Lai gan acetilsalicilskābe tiek lietota vairāk nekā gadsimtu, to izvēloties, jārēķinās, ka daudziem tā izraisa tā saukto salicilātu jeb NSPL astmu. Acetilsalicilskābi nedrīkst lietot līdz 12 gadu vecumam.

Paracetamolam (praktiski) nav pretiekaisuma darbības, toties ir izteikta pretsāpju un pretdrudža darbība. Paracetamols piesardzīgi lietojams slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem, jo ir hepatotoksisks. Nedrīkst pārsniegt lietošanas instrukcijā norādīto devu. Bet paracetamols ir izvēles preparāts acetilsalicilskābes nepanesības gadījumos, tāpat tas ir drošs grūtniecēm, lietojot īslaicīgi parastajā terapeitiskajā devā visā grūtniecības periodā.

Lai gan ibuprofēnam ir laba pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbība, tomēr tas piesardzīgi lietojams tiem, kam ir salicilātu jeb NSPL astma, recidivējoša peptiska čūla vai asiņošanas risks. Saaukstēšanās gadījumā NSPL lietojami īslaicīgi, ja temperatūra turas ilgāk par trim dienām. Ja tie ir maz efektīvi, pazemina temperatūru īslaicīgi, tad jāmeklē cēlonis, jo NSPL nepiemīt pretmikrobu un pretvīrusu darbība.

Gremošanas trakta funkcionālie traucējumi

Pavadonis ceļojumos nereti ir gremošanas traucējumi, kas izpaužas kā vēdera uzpūšanās, atraugas, caurejas vai aizcietējumi, pat sāpes vēderā. To veicina neierasti apstākļi, stress, atšķirīgs uzturs un tā lietošanas režīms.

Šādos apstākļos lietderīgi nodrošināties ar aktivēto ogli vai simetikonu, kā arī diosmektītu saturošiem līdzekļiem. Aktivētā ogle absorbē ne tikai gāzes, bet arī ķīmiskas vielas, bet simetikons mazina gāzes pūslīšu virsmas spraigumu, tādējādi mazina vēdera uzpūšanos. Diosmektīts spēj absorbēt arī gremošanas traktā iekļuvušās baktērijas un vīrusus. Pastiprinātas zarnu peristaltikas, vēdera urkšķēšanas, spazmu mazināšanai noderēs drotaverīna tabletes.

Gremošanas fermenti

Gremošanas trakta funkcionālos traucējumus var veicināt svešs, ikdienā nelietots uzturs, kādu baudām ceļojumos svešās zemēs, organisms to var neatpazīt un neizdalīt pietiekami daudz gremošanas fermentu, tāpēc jāiet palīgā un jālieto gremošanas fermentu preparāti, kas satur amilāzi, lipāzi, proteāzi.

Caureja

Caurejas gadījumā kā avārijas līdzekli izmanto loper-amīda hidrohlorīdu saturošus līdzekļus, kas mazina zarnu peristaltiku, jo saistās ar opiātu receptoriem zarnu sieniņās un inhibē acetilholīna un prostaglandīnu atbrīvošanos, tādējādi mazina peristaltiku, palielina anālā sfinktera tonusu. Šos līdzekļus lietojot, jāievēro piesardzība. Tos nedrīkst lietot līdztekus tādiem zarnu peristaltiku mazinošiem līdzekļiem kā drotaverīns, atropīns un citi, kam piemīt M holīnreceptorus bloķējoša darbība, jo var attīstīties ileuss. Loperamīda hidrohlorīdu saturoši līdzekļi nav lietojami ilgstoši, īpaši, kad nav skaidri zināms caurejas cēlonis vai ir aizdomas, ka to izraisījusi zarnu infekcija vai saindēšanās.

Par efektīvu līdzekli atzīts arī antisekretorais līdzeklis racekadotrils, kura efektivitāte pierādīta vairākos pētījumos, kur tas salīdzināts ar placebo. Noskaidrots, ka tas saīsina caurejas ilgumu akūtas caurejas gadījumā, tam ir labs drošuma profils, bet blakņu profils līdzīgs kā loperamīda hidrohlorīdam.

Aizcietējumi

Ceļojuma laikā ilgstoša sēdēšana, uztura maiņa var veicināt vēdera aizcietējumu. Tā novēršanai lietderīgi ceļojuma aptieciņā paņemt arī kādu vēdera izeju mīkstinošu līdzekli. Šim mērķim var noderēt laktuloze, jo tai nav sistēmiskas darbības, to drīkst lietot bērni un grūtnieces, vai vazelīneļļa. Aizcietējumu ārstēšanai izmantojamo līdzekļu apraksts un raksturojums apkopots 1. tabulā.

Aizcietējumu ārstēšanā izmantojamo līdzekļu raksturojums Aizcietējumu ārstēšanā izmantojamo līdzekļu raksturojums
1. tabula
Aizcietējumu ārstēšanā izmantojamo līdzekļu raksturojums

Dedzināšana

Ceļojumos bieži eksperimentējam ar atšķirīgiem, neierastiem ēdieniem. Pārāk skābi, asi vai trekni ēdieni, gāzēti un raudzēti dzērieni var būt kuņģim nepatīkami un radīt dedzināšanas sajūtu kuņģī. Šādos gadījumos lietderīgi ir kuņģa skābi mazinoši preparāti — protonu sūkņu inhibitori, piemēram, omeprazols, pantoprazols, kuri aptiekā nopērkami bez receptes.

Antiseptiskie un dezinficējošie līdzekļi

Ceļojumā var piemeklēt lielākas vai mazākas traumas. Pat sīki ādas bojājumi paver vārtus infekcijai. Ja brūcē ir netīrumi, to rekomendē skalot ar dažādiem brūču skalošanas līdzekļiem, kas dezinficē un mehāniski iztīra brūci. Brūču apstrādei var izmantot joda spirta šķīdumu vai povidonjodu, kam ir maigāka iedarbība. Joda nepanesības gadījumā rekomendē briljantzaļā šķīdumu. To iesaka izmantot arī bērniem, jo bērnu āda ir jutīgāka pret jodu. Dziļāku brūču apstrādei un attīrīšanai izmanto ūdeņraža peroksīda šķīdumu, kas attīra brūci, bet tā atomārais skābeklis nonāvē baktērijas. Brūču apstrādei var izmantot kālija permanganāta šķīdumu, ko no pulvera pagatavo vāji rozā krāsā, jo koncentrēts šķīdums var kairināt audus.

Lai netraumētu brūces dziļākos audus un neapdedzinātu brūces malas, šos kairinošos līdzekļus neiesaka lietot tieši brūcē. Lai izvairītos no sāpēm, brūču skalošanai un dezinfekcijai var lietot arī nekairinošus līdzekļus, piemēram, furagīna šķīdumu.

Sasitumi, sastiepumi

Sasitumu un sastiepumu gadījumā palīdzēs ibuprofēnu, diklofenaku saturoši lokāli lietojami līdzekļi (gels, aerosols, šķīdums) un arī levomentolu saturošie līdzekļi, kas iedarbojas atvēsinoši. Sasituma tūsku mazina heparīnu saturoši lokāli lietojami līdzekļi.

Ceļojuma laikā var paasināties sēnīšu izraisīts hronisks ādas iekaisums vai aktivēties Herpes zoster vīrusu infekcija, tāpēc noderētu kāds pretsēnīšu krēms un arī aciklovīra krēms.

Lai neciestu no saules

Ilgstoši sauļojoties vai arī ne tik ilgi, toties augstu kalnos, kur ir intensīvs ultravioletais starojums, var gūt ādas apdegumus, pat nāvīgus. Īpaši piesardzīgiem jābūt gados vecākiem cilvēkiem ar vāju ādas pigmentāciju. Parasti, lai pasargātos no saules apdeguma, izmanto krēmus, kas satur ultravioleto starojumu atstarojošus vai absorbējošus filtrus (2. tabulā).

Dažu saules aizsarglīdzekļu aizsardzības spektrs Dažu saules aizsarglīdzekļu aizsardzības spektrs
2. tabula
Dažu saules aizsarglīdzekļu aizsardzības spektrs

Pētījumos pārliecinoši pierādīta saules aizsarglīdzekļu lietošanas efektivitāte aktīnisko keratožu, skvamozo šūnu karcinomas profilaksē. Nav droši zināms, cik lielā mērā to lietošana aizkavē bazālo šūnu karcinomas attīstību, jo pētījumos novērota bazālo šūnu karcinomu sastopamības samazināšanās, taču tas nav statistiski nozīmīgs samazinājums. Tāpat saules aizsarglīdzekļi aizkavē ādas novecošanos (pigmentācija, elastības mazināšanās) un fotodermatožu attīstību. Šādi līdzekļi jālieto, bet tiem, kas lieto fotosensibilizējošus medikamentus, vislabāk izvairīties no saules radiācijas, jo tad var gūt apdegumus pat gadījumā, kad saulē uzturas ne sevišķi ilgi.

Daži biežāk lietotie fotosensibilizāciju izraisošie medikamenti: amiodarons, amitriptilīns, atorvastatīns, difenhidramīns, diltiazēms, doksiciklīns, haloperidols, hidrohlortiazīds, hlorpromazīns, hlortetraciklīns, kaptoprils, karbamazepīns, klindamicīns un citi. Ar fotosensibilizējošu efektu jārēķinās, lietojot antidepresantus, estrogēnos hormonus, retinoīdus, sulfanilamīdus, tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus un zelta preparātus, tāpēc vienmēr der izlasīt piesardzības norādījumus preparāta aprakstā.

Vispārīgi ieteikumi

Karstās vasaras dienās jāatceras par ūdens un sāļu zudumu. Īpaši tas jāievēro vecākiem cilvēkiem. Dienā jālieto 1,5—1,8 litri ūdens, tas derēs arī aizcietējumu profilaksei. Kālija rezervju papildināšanai noderēs panangīns. Arī nātrijs ir nepieciešams, tāpēc ieteicams izlietot tējkaroti vārāmā sāls dienā.

Noslēgumā

Dodoties ceļojumā, jāturpina lietot medikamenti, ko lieto hronisku slimību ārstēšanai. Neparedzētiem un traumu gadījumiem ceļojumu aptieciņā būtu nepieciešami pretalerģijas, pretsaaukstēšanās, pretsāpju medikamenti, līdzekļi pret gremošanas trakta funkcionāliem traucējumiem un fotodermatīta profilaksei, kā arī elektrolītu rezerves papildinoši līdzekļi.

 

KOPSAVILKUMS

  • Visbiežākais alerģijas cēlonis vasarā ir ziedputekšņi jeb polinoze, kas izpaužas kā iesnas, konjunktivīts. Iesnu cēlonis var būt arī cits, ne tikai alerģija, vīrusi.
  • Ādas alerģisko reakciju (niezes, izsitumu, ādas apsārtuma) mazināšanai noder lokāli lietojamie antihistamīna līdzekļi.
  • Sausa klepus mazināšanai var izmantot dekstrometorfānu saturošus preparātus. Sausa klepus mīkstināšanai un atkrēpošanas veicināšanai lietderīgi izmantot kombinētos preparātus, kas satur komponentus ar pretklepus darbību un atkrēpošanu veicinošu iedarbību.
  • Paaugstinātas temperatūras un sāpju mazināšanai lietderīgi izmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
  • Pavadonis ceļojumos nereti ir gremošanas traucējumi, kas izpaužas kā vēdera uzpūšanās, atraugas, caurejas vai aizcietējumi, sāpes vēderā. To veicina neierasti apstākļi, stress, atšķirīgs uzturs un ēšanas režīms.
  • Pat sīki ādas bojājumi paver vārtus infekcijai. Ja brūcē ir netīrumi, to rekomendē skalot ar dažādiem brūču skalošanas līdzekļiem, kas dezinficē un mehāniski iztīra brūci.

 

Literatūra

  1. Latvijas Farmindekss. Latvijas Ārstu biedrība, 2013: 1408.
  2. Latvijas Republikas Zāļu reģistrs. LZA, 2015: 595.
  3. Maškovskij MD. Lekarstvennije sredstva. Moskva, 2005: 1206.
  4. Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. ZIC, 2011: 896.
  5. Vasariņš P, Miltiņš A. Klīniskā dermatoveneroloģija. Zvaigzne ABC, 1999: 476.
  6. Gordon M, Akobeng A. Racecadotril for acute diarrhoea in children: systematic review and meta-analyses. Arch Dis Child, 2016; 101(3): 234-240.
  7. Satish SC. Constipation in the older adult. UpToDate.com, Mar 11, 2015.
  8. Ellis AK, Zhu Y, Steacy LM, Walker T3, Day JH. A four-way, double-blind, randomized, placebo controlled study to determine the efficacy and speed of azelastine nasal spray, versus loratadine, and cetirizine in adult subjects with allergen-induced seasonal allergic rhinitis. Allergy Asthma Clin Immunol. 2013; 9(1):16.