Plastikas ķirurģija – mūsdienu realitāte

Plastikas ķirurģija ienāk mūsu ikdienā

Ar katru gadu pieaug pacientu skaits, ku­ri vēlas veikt uzlabojumus savā izskatā. Par plastikas ķirurģijas operāciju pieprasīju­ma pieaugumu liecina arī statistika, ko sniedz Amerikas Estētiskās plastiskās ķirurģijas asociācija (ASAPS), kas apvieno vairāk nekā 5 000 ASV un Kanādas, kā arī atsevišķu ārvalstu plastikas ķirurgu. Saskaņā ar ASAPS datiem, pagājušajā gadā ASV veikti 77 000 pieres un uzacu pacelšanas procedūru, kas ir par aptuveni 40% vairāk, salīdzinot ar 1997.gadu. Tajā pašā laikā ir veikti 2,3 miljoni ne-ķirurģisku (botulīna toksīna un šķidro implantu injekcijas) manipulāciju, kas ir par 470% vairāk nekā 1997.gadā un liecina par alternatīvo metožu piekritēju pieaugumu gan ārstu, gan pacientu vidū.

2005.gadā ASAPS ķirurgi kopumā ir vei­kuši gandrīz 11,5 miljonus kosmētiskās ķirurģijas operāciju un ne-ķirurģisku procedū­ru (ASAPS dati). Salīdzinājumā ar 2004.­gadu ķirurģisko operāciju skaits ir pieaudzis par 1%, sasniedzot 2,1 miljonu, kamēr ne-ķirur­ģisko procedūru skaits samazinājies par 4%, kopumā veikti 9,3 miljoni procedūru. ASAPS, apkopojot statistiku par dažāda veida procedūrām kopš 1997.gada, atzīst, ka ko­pumā kosmētisko procedūru skaits pieaudzis par 444% kopš šīs statistikas veidošanas aizsākuma. Visbiežāk īstenotās procedūras ir bijušas botulīna injekcijas, vispopulārākā ķirurģiskā procedūra - vakuumlipektomija jeb tauku atsūkšana.

Pieprasītāko operāciju vidū Latvijā ir krūšu palielināšanas (augmentācijas) operācijas, plakstiņu korekcijas, krūšu formas un tilpuma korekcijas, tauku atsūkšana un sejas operācijas. ASAPS dati uzrāda līdzīgu tendenci, tomēr pieprasītāko operāciju topa augšgalā ir manipulācijas, kas saistītas ar tauku atsūkšanu (1., 2.tabula).

Atsevišķu plastikas ķirurģijas operāciju modernizēšanās un pilnveidošanās

Līdzīgi kā attīstījusies un modernizējusies medicīna kopumā, arī plastikas ķirurģijas jomā pēdējos gadu desmitos notikušas ievērojamas izmaiņas. Tagad ārstu darbu diktē tādi mūsdienu dzīves noteikumi kā:

• pēc iespējas mazāk rētu,
• pēc iespējas īsāks atveseļošanās periods.

Mūsdienās cilvēkiem nav laika veikt, pie­mēram, triju mēnešu ilgu ārstēšanās kur­su. Pacientus gaida atgriežamies darbā daudz ātrāk. Attiecīgi šādi arī ir galvenie konceptuālie jauninājumi, kuru vārdā attīstās ikviena plastikas ķirurģijas operācijas tehnoloģija.

Jebkurai plastikas ķirurģijas operācijai mūsdienās ir veikti nopietni tehnoloģiski uzlabojumi, kas balstīti uz ilgiem pētījumiem un pasaules ārstu pieredzi. Ārsti ir adaptējuši standarta tehnoloģijas un attīsta jaunas, lai panāktu pieprasītos estētiskos mērķus, ietverot pacientu vēlmi pēc minimāli invazīvas procedūras ar minimālu atveseļošanās periodu.

Ikgadējā Amerikas Plastiskās ķirurģijas asociācijas kongresā šī gada aprīlī tika diskutēts par sejas estētiskās ķirurģijas jauninājumiem. Interesanti, ka pat šodien nav simtprocentīgas atbildes par to, kāda sejas plastikas jeb face-lift operācijas tehnika ir vislabākā. Ideāls pacients ir tāds, kuram ir daudz liekas, grumbainas sejas ādas ar minimālu dziļāko audu slāņu bojājumu. Ritidektomijas operāciju tehnoloģiju klasiskajām variācijām, kas pamatā tika izmantotas pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, joprojām ir piekritēji plastikas ķirurgu vidū (Facelift: Then and Now, 2006, July 10, ASAPS). Klasiskā face-lift tehnoloģija ļoti minimāli mainījās līdz septiņdesmitajiem gadiem, kad zviedru ārsts Tords Skugs (Tord Skoog) prezentēja un publicēja savu darbu, viens no pirmajiem publiski atzīstot, ka iegūt pirmšķirīgu rezultātu ar liekās ādas samazināšanu vien nav pietiekoši. Sejas un kakla ādas dziļāko struktūru - tā saukto SMAS (superficial musculoaponeuretic system) - pievilkšana kļuva par atslēgu uz labāku un ilgākā termiņā paliekošu rezultātu. Septiņdesmito gadu beigās plastikas ķirurgi uzsāka izmantot vakuumlipektomiju kā metodi, lai pacientiem atjaunotu sejas ovālu un uzlabotu kakla formu. Ap šo laiku ķirurgi arī atklāja kakla muskuļu atjaunošanas nozīmi kakla formas uzlabošanā. SMAS pacelšana ir visbiežāk praktizētā sejas pacelšanas operācijas tehnika mūsdienās. Papildus sejas ādas virskārtas lāzerablācijai un SMAS operācijas tehnoloģijām, moderno tehnoloģiju evolūcija ietver dziļāku slāņu (deep plane) face-lift, subperiostālo (subperiosteal) face-lift, endoskopisko face-lift operāciju un daudzas citas. Katrai no šīm tehnikām ir savi piekritēji, taču nekur netiek apgalvots, ka kāda no tām ir daudzkārt pārāka par citām. Tāpat nav vienotas formulas, kas derētu ikvienam pacientam.

Taukaudu transplantācija (fat grafting) ir viena no efektīgākajām ne-ķirurģiskajām procedūrām un var aizstāt daudz invazīvākas procedūras rūpīgi izvērtētiem pacientiem. Tomēr daudzi ķirurgi izmanto taukaudu transplantāciju savienojumā ar ķirurģiju, lai panāktu augstvērtīgu sejas operāciju rezultātu. Saskaņā ar ASAPS estētisko operāciju datiem, taukaudu transplantācijas procedūru skaits, salīdzinājumā ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 21%. Pacienta paša taukaudi, ņemti no donorvietas, var tikt izmantoti, lai pievienotu apjomu vai uzlabotu sejas kontūru tādās vietās kā vaigi, iekritušās zonas zem acīm un uzacu izliekumu vietas. Balstoties uz pēdējo divdesmit gadu pieredzi taukaudu autotransplantācijā, izdevies izstrādāt metodes, kas nodrošina prognozējamu, labu un ilgstošu rezultātu.

Lai gan uzacis nebūt nav svarīgākais modes aksesuārs, uzacu formas tendences laika gaitā ir mainījušās, un tām nākas sekot arī ķirurgiem. Kādreiz pieprasītākie bija sejas vaibsti ar vidēji izliektām uzacīm, bet pašreizējais skaistuma ideāls ir vairāk tuvināts topmodeles Sindijas Kraufordes izskatam - uzacis, kas ir zemākas nekā vidēji sievietēm, bet to noslēdzošā pēdējā trešdaļa - nedaudz pacelta. Tika diskutēts par endoskopisko operāciju priekšrocībām atšķirībā no tradicionālām ķirurģijas metodēm uzacu daļas korekcijai. Endoskops ļauj plastikas ķirurgiem modificēt muskuļus un uzacu pozicionējumu tā, lai galarezultātā grumbas būtu minimizētas un vajadzīgais uzacu liekums - sasniegts. Endoskopiskā metode sejas ķirurģijā ir gan droša, gan atzīta; pēc šīs metodes veiktu operāciju rezultāts saglabājas ilglaicīgāk, atstāj mazāk paliekošas rētas, ir īslaicīgāks atlabšanas periods. Tomēr jāatzīst, ka gadījumos, kad pacientam ir liels ādas pārpalikums, lai panāktu gludu sejas efektu, garāki griezumi dažkārt tomēr ir nepieciešami.

Populārāko plastikas operāciju medicīniskie aspekti

Indikācijas un atlabšanas periods

Operācijas plāns jāveido katram pacientam individuāli. 3.tabulā var redzēt konspektīvu izplatītāko kosmētisko operāciju apkopojumu, kas papildināts ar medicīniskām indikācijām to veikšanai. Šis kopsavilkums dod ieskatu tradicionālākajās plastikas ķirurģijas manipulācijās.

Komplikācijas

Tāpat kā jebkurā citā medicīnas nozarē, arī plastiskajā ķirurģijā pastāv iespēja pēcmanipulāciju periodā sastapties ar daudz un dažādām medicīniskām komplikācijām, kas var rasties ķirurģiskas operācijas vai ārstniecības rezultātā. Līdz ar to teorētiski pilnīgs to uzskaitījums nav iespējams. Tomēr katrai manipulācijai biežāk sastopamās komplikācijas pacientam uzskaitām un brīdinām par to iespējamību. Tad arī kļūst vieglāk izvērtēt plānojamo galarezultātu ar potenciālajiem riska faktoriem.

Kā specifiska komplikācija jāmin sarežģījumi smēķētājiem: lielāks mobilizēto audu nekrozes risks pēc face-lift un pēc krūšu formas korekcijām; kā arī, kombinējot augmentāciju ar mastopeksiju, paaugstināts risks areolas kompleksa nekrozei. 

Vecuma ierobežojumi

Iedzimtās anomālijas atkarībā no to svarīguma bērna tālākai attīstībai vai atsevišķu orgānu funkciju nodrošināšanai tiek veiktas jau no dažu mēnešu vecuma. Runājot par tīri kosmētiskām operācijām, piemēram, prominentām ausīm, būtu svarīgi tās koriģēt līdz skolas vecumam, lai vēlāk bērnam nerastos psiholoģiskas dabas problēmas.

Krūšu palielināšanas operāciju kosmētiskiem mērķiem meitenēm līdz 18 gadiem neiesaka, pat ja vecāki ir gatavi dot rakstisku piekrišanu. Toties meitenēm, kurām ir iedzimta patoloģija - krūtis ir izteikti asimetriskas, vai ir redzamas deformācijas - šādas operācijas ar vecāku piekrišanu veic arī līdz 18 gadu vecumam.

Pārējiem pacientiem vecuma cenza plastikas ķirurģijā nav. Vienīgais ierobežojošais faktors ir pacienta veselības stāvoklis.

Kontrindikācijas

Var minēt psihiskas slimības, sistēmas slimības, cukura diabētu, smagas sirds-asinsvadu, nieru, aknu un citas slimības. Neviena no tām nav absolūta kontrindikācija, jo tiek izvērtēts, vai operācijas un komplikāciju risks ir samērojams ar plānojamo kosmētisko rezultātu vai sagaidāmo dzīves kvalitātes uzlabojumu.

Dažādi apsvērumi

Ir būtiska atšķirība starp operāciju ar mērķi panākt kosmētisku uzlabojumu un operāciju, kurai ir medicīniskas indikācijas. Nenoliedzami, pacienti pēc jebkādas operācijas un veiksmīga atveseļošanās procesa iegūst arī psiholoģisku priekšrocību - viņi paši sev patīk un ir pozitīvi noskaņoti pret apkārtējiem, ģimeni, savu darbu. Nereti pacienti pie mums klīnikā nonāk tieši ar ģimenes ārsta rekomendāciju. Arī atveseļošanās periodā ģimenes ārsta atbalsts un sekošana līdzi pacienta veselības stāvoklim ir ļoti noderīga un ieteicama.

Pētījuma (Aesthetic Surgery Journal, May/June 2005, ASAPS) secinājumi parādīja, ka vairākumā gadījumu plastikas ķirurģijas pacienti ir ne vien apmierināti ar savu ārējo izskatu un iegūst pašpārliecinātību, bet arī retāk sastopas ar jebkādām negatīvām emocijām, kas saistītas ar viņu ķermeni. Pētnieki identificēja, ka 87% no aptaujātajiem bija apmierināti ar plastikas ķirurģijas operācijas iznākumu. Starp aptaujātajiem 97% pacientu gadu pēc operācijas atzina, ka ieteiktu šādas manipulācijas veikt arī saviem draugiem. Liels skaits pacientu - 93% - atzina, ka labprāt savā mūžā veiktu vēl kādu plastikas ķirurģijas operāciju. Šī pētījuma secinājumi kopumā ir papildu arguments par labu plastikas ķirurģijas operācijas veikšanai. Latvijā šādi pētījumi pagaidām nav veikti.

Pastāv mīts, ka plastikas ķirurģija ir kā narkotika, kas veido atkarību - ja vienreiz pacients ir atnācis pie ķirurga, tad vēlme atgriezties pavadīs visu mūžu. Neliels pamats šim mītam ir. Visi cilvēki baidās no ķirurga, un kaut kādā veidā mēģina attālināt šī speciālista apmeklējumu. Kad pēc pirmās procedūras pacients atklāj, ka tas nemaz nav tik sarežģīti, bet sniedz ievērojamu uzlabojumu un, visbiežāk, ir nesāpīgi, tad rodas vēlme pēc laika atgriezties un vēl kaut ko labot savā ārējā izskatā.

Nobeigums

Katru gadu semināros un kongresos plastikas ķirurģi dalās pieredzē, apspriež jaunākās estētiskās ķirurģijas tehnoloģijas un pārrunā skaistuma tendences, ar kurām nereti nākas rēķināties arī ār­stiem. Šī pieredzes un zināšanu apmaiņa ir neatsverami vērtīga un ļauj arī Latvijā nodrošināt pasaules līmeņa ārstēšanu plastikas ķirurģijas jomā. Lai gan plastikas praksē arvien vairāk ienāk ne-ķirurģiskas metodes, vēlos atzīmēt, ka daudzos gadījumos ne-invazīvās procedūras nespēj pilnībā aizvietot ķirurģiskās metodes, kas ļauj panākt daudz acīmredzamāku, paredzamāku un laika izteiksmē paliekošāku efektu. Par labu ķirurģiskām metodēm liecina arī fakts, ka to pamatā ir desmitiem gadu ilgi zinātniski pētījumi un ārstu pieredze, kamēr par ne-invazīvajām metodēm pagaidām tik daudz pētījumu nav, un pieredzes ilgums, darbojoties ar šīm tehnikām, ir īsāks.

Vai plastiskā operācija ir veiksmīga investīcija? Veselība un labs izskats ir vērtības, kurās ieguldītais noteikti atmaksāsies.