Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.
Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka saaukstēšanās nav viena slimība — tas ir visbiežākais augšējo elpceļu (deguna, rīkles, balsenes, elpvada un galveno bronhu) infekciozais sindroms, ko izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, piemēram, rinovīrusi, koronavīrusi (vēl citi bez SARS–CoV–2), adenovīrusi un enterovīrusi, kas regulāri maina struktūru un atkārtoti ierosina slimības vienam cilvēkam. [1] Tāpat jāatceras, ka gripa kā sindroms nav saaukstēšanās.
Epidemioloģiskie dati
Ir nešaubīgi skaidrs, ka saaukstēšanās gadījumu skaits rudens un ziemas mēnešos būs liels, tomēr nevajadzētu ļauties viltus drošībai siltajos gadalaikos, īpaši vasarā, jo daži vīrusu paveidi, piemēram, enterovīrusi un adenovīrusi, labi saglabājas un izplatās arī siltā vidē.
Populārākās teorijas par saaukstēšanās vīrusu sezonalitāti atzīmē, ka rudens/ziemas mēnešos ķermenis atdziest, palielinot indivīda uzņēmību un snaudošo vīrusu daļiņu aktivāciju zemā temperatūrā/pacienta ķermenim atdziestot. [4]
Līdz šim nav pierādījumu par SARS–CoV–2 sezonālo raksturu — vīruss vienlīdz labi izplatās visos mēnešos. Saaukstēšanās vīrusu un SARS–CoV–2 pārnešana var noritēt šādi:
- gaisa—pilienu ceļā, t.i., ja inficētā persona klepo un šķauda: vīrusi var ceļot 1—2 metru attālumā,
- ar nemazgātām rokām pieskaroties acu, deguna vai mutes zonai,
- ar aerosola daļiņu starpniecību, piemēram, intubāciju, ekstubāciju laikā, — šādā veidā vīrusi var ceļot vairāku metru attālumā.
Vislielāko saaukstēšanās vīrusu daudzumu inficētie pacienti izdala (proti, ir visinfekciozākie) 2.—3. slimības dienā, tomēr nelielā, inficēšanai pietiekamā daudzumā vīrusa izdale var saglabāties 1—2 nedēļas. [5]
Pētījumu dati par SARS–CoV–2 šobrīd liecina, ka vīrusa izdale sākas 1—2 dienas pirms simptomu parādīšanās, bet maksimumu sasniedz simptomu parādīšanās brīdī. [6]
Sabiedrībā nereti tiek diskutēts par to, cik bieži gada laikā slimot ar saaukstēšanos ir “normāli”. Pirmsskolas vecuma bērni vidēji slimo 6—8 (pat 12) reizes gadā, katru reizi slimība ilgst ~ 14 dienas, bet vecāki bērni un pieaugušie vidēji slimo 2—4 reizes gadā, katru reizi simptomi ilgst 5—7 dienas. [2; 7] Smēķētājiem gan simptomi parasti ilgst vairāk par nedēļu — hroniska elpceļu bojājuma dēļ. [10]
Klīniskā aina
Sabiedrība labi zina saaukstēšanās simptomus: iesnas, aizlikts deguns, kasīšanās sajūta kaklā un sauss klepus, [11] kas ir biežākie saaukstēšanās simptomi. Retāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, parasti zem 38 °C, biežāk bērniem. Pacienti var sūdzēties par nespēku, šķaudīšanu, galvassāpēm un spiedošu sajūtu deguna blakusdobumu apvidū. Dažkārt, ja cilvēks inficējies ar enterovīrusu vai adenovīrusu, var parādīties šķidra vēdera izeja un/vai acu gļotādas iekaisums (konjunktivīts), kas izpaužas ar “sarkanajām acīm”.
Vērts atcerēties, ka saaukstēšanās simptomi būtībā rodas mūsu imūnsistēmas darbības rezultātā, nevis vīrusa dēļ. [3] Tieši imunitātes izdalītās aktīvās vielas rada nepatīkamos saaukstēšanās simptomus.
Klīniskajā praksē ārstiem nereti jādzird pacientu un citu ārstu viedoklis, ka caurspīdīgas iesnas norāda uz vīrusinfekciju, bet dzeltenas vai zaļas (proti, strutainas) — uz bakteriālas infekcijas pievienošanos, tomēr šāds pieņēmums ir maldīgs, jo diferencētājs ir ne jau iesnu vizuālais izskats. Pacientiem ar saaukstēšanos ir pilnīgi normāli vienā no slimības stadijām novērot strutainas iesnas nelielā daudzumā. [12]
Par baktēriju pievienošanos vērts aizdomāties, ja saaukstēšanās simptomi dinamikā kļūst uzkrītošāki, temperatūra turpina celties, parādās izteiktas sāpes deguna blakusdobumos vai ja pēc saaukstēšanās ir kļuvis vieglāk, bet pēc pāris dienām strauji pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis. Citādi — ja pašsajūta nemainās vai pakāpeniski uzlabojas un kādā brīdī parādās neliels daudzums dzeltenzaļu iesnu, — uztraukumam, visticamāk, nav pamata.
Pirmie saaukstēšanās simptomi klasiski attīstās 1.—3. dienā pēc inficēšanās, maksimumu sasniedz slimības 2.—3. dienā un pacientam ar labu imūno atbildi saglabājas 3—10 dienas. [2; 7]
SARS–CoV–2 kontekstā
Pirmie simptomi vidēji parādās 5—6 dienas pēc inficēšanās, bet var paiet pat 14 dienas. Raksturīgākās pacientu sūdzības ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, nogurums, retāk — elpas trūkums. Tāpat nesen pētījumos pierādīta arī SARS–CoV–2 saistība ar īslaicīgu ožas un garšas zudumu. [6]
Vieglos gadījumos slimība ilgst vidēji divas nedēļas, smagākos — līdz pat sešām.
Diagnostika
Lai cik dīvaini tas šķistu, saaukstēšanās ir klīniska diagnoze, ko nosaka pēc pacienta sūdzībām un apskates laikā novērotajiem simptomiem. Iepriekšējos gados pētījumos pierādīts, ka nereti nedz attēldiagnostika (krūškurvja rentgenogramma, datortomogrāfija), nedz mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes (aizdegunes un rīkles iztriepes) nav informatīvas un lielākoties nav nepieciešamas, jo saaukstēšanās vīrusa identificēšana nemaina ārstēšanas stratēģiju.
Papildu izmeklējumus vērts nozīmēt, ja rodas aizdomas par bakteriālām komplikācijām vai diferenciāldiagnostikas nolūkos, piemēram, ja ir aizdomas par gripu, alerģisku rinītu vai garo klepu.
Covid–19 infekcijas iespējamības dēļ gan jāteic, ka jebkuru saaukstēšanās simptomu gadījumā būtu vēlams SARS–CoV–2 RNS tests, jo slimību simptomi bieži pārklājas un pozitīvs tests paredz karantīnas pasākumu piemērošanu infekcijas izplatības ierobežošanai.
Ārstēšana
Lai gan saaukstēšanās ir pašlimitējoša slimība, tā rada lielus izdevumus gan privātuzņēmumiem, gan valstij darbnespējā pavadīto dienu dēļ, tāpēc šķiet loģiski censties to izārstēt iespējami īsākā laikā.
Diemžēl praksē ir situācijas, kad pacientiem tiek ieteikti visplašākā spektra preparāti, sākot ar tādiem uztura bagātinātājiem kā C vitamīns un ehinācijas preparāti un beidzot ar antibiotikām, tomēr saaukstēšanās ilgums vidēji nemainās. Tāpēc apskatīsim biežāk izrakstītos preparātus un to efektivitāti saaukstēšanās simptomu mazināšanā.
Pierādīta pozitīva ietekme uz saaukstēšanās simptomu mazināšanu
- Pretsāpju līdzekļi un temperatūru pazeminošie medikamenti: paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, diklofenaks). Var atvieglot galvas, ausu un muskuļu sāpes un pazemināt temperatūru. [13] Citādi veseliem pacientiem nav ieteicams lietot temperatūru pazeminošos līdzekļus, ja ķermeņa temperatūra ir zemāka par 38,0—38,3 °C, ļaujot imūnsistēmai cīnīties pašai, nevis pazemināt temperatūru līdz patogēniem patīkamai.
- Pretalerģisko medikamentu un dekongestantu kombinācija: pētījumos pierādīts labāks saaukstēšanās simptomu atvieglojums, lietojot medikamentu kombinācijas, un mazāks pretalerģisko medikamentu blakusparādību risks, salīdzinot ar gadījumiem, kad pretalerģiskie medikamenti lietoti atsevišķi. [16] Dekongestanti jeb deguna aizlikuma mazinātāji, piemēram, ksilometazolīns un pseidoefedrīns, sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, tādējādi atvieglojot aizliktu degunu un ar to saistītās galvassāpes. Stingri ieteicams dekongestantus nelietot ilgāk par trīs dienām, jo var attīstīties medikamentozs rinīts, t.i., pārstājot lietot dekongestantu, rodas iesnas, aizlikts deguns un galvassāpes, kas nepāriet, līdz neiesmidzina kārtējo preparāta devu. Pirmās paaudzes pretalerģiskās zāles, piemēram, hlorpiramīns un klemastīns, ar sedatīvo jeb “miega” efektu var subjektīvi mazināt saaukstēšanās simptomus, tomēr slimības ilgumu nemaina.
- Lokāli lietoti nātrija kromoglikāta preparāti: samazina vietējo imūnsistēmas iekaisuma reakciju, saīsinot saaukstēšanās ilgumu. [17]
- Ipratropijs spēj mazināt iesnu un šķavu ilgumu, tomēr pacientiem, kuri lieto ipratropiju, divreiz biežāk novēro asiņošanu no deguna un sausu, sakairinātu deguna gļotādu. [18]
- Lokālie līdzekļi kakla sāpju mazināšanai:
- ar antiseptisku iedarbību, piemēram, dekvalīnijs, povidona jods. Efektīvi samazina vīrusu koncentrāciju rīkles gļotādā, plaša spektra, nerada rezistenci;
- mutes skalojamie līdzekļi, piemēram, hlorheksidīns, cetilpiridīnijs. Izteikta virucīda darbība, subjektīvi mazina saaukstēšanās simptomus;
- vietējās anestēzijas līdzekļi, piemēram, lidokaīns, benzokaīns.
Preparāti ar dažādiem pierādījumiem zinātniskos pētījumos
- Klepu nomācošie līdzekļi, piemēram, dekstrometorfāns. [17; 19]
- Atkrēpojošie līdzekļi, piemēram, gvaifenezīns, acetilcisteīns, [20] ambroksols, bromheksīns [].
- Cinku saturoši preparāti — vairākos pētījumos cinkam kā vietējās imunitātes stimulatoram ir pierādīts pozitīvs efekts saaukstēšanās simptomu mazināšanā, tomēr bieži novērotas arī nepatīkamas blaknes: slikta piegarša mutē, slikta dūša. [21] Degunā lietojamie cinku saturošie aerosoli var izraisīt neatgriezenisku ožas zudumu, tāpēc to lietošana ir ļoti nevēlama. [22]
- Rīkles skalošana ar sālsūdeni. [23]
Neefektīvi preparāti
- Antibiotikas: tā kā saaukstēšanos ierosina vīrusi, tad antibiotikām nav nekāda efekta slimības ilguma vai simptomu mazināšanā. [24] Neapdomīgi lietojot antibiotikas, tikai pieaug baktēriju izturība pret tām un gadījumos, kad antibiotikas būs nepieciešamas, iespējams, tās vairs nedarbosies, tāpēc, pirms sākt to lietošanu, vienmēr jākonsultējas ar kompetentu ārstniecības personu. [25]
- C vitamīns perorāli — ārstnieciskās devās, t.i., 200 mg—2 g/diennaktī, biežāk izraisa blaknes (caureju, izsitumus) nekā iedarbojas pozitīvi. [26]
- Kodeīns efektīvs hroniska, nevis akūta klepus ārstēšanā. [20]
- Pretvīrusu medikamenti: ārzemēs pieejami interferonu saturoši deguna aerosoli, kuriem, iespējams, ir pozitīva ietekme rinovīrusu izcelsmes saaukstēšanos, tomēr nepatīkamās blaknes un salīdzinoši reta vīrusa identificēšana ambulatorajā praksē neļauj to ieteikt vairākumam pacientu. [27]
- Silta, mitrināta gaisa inhalācijas. [28]
Ko varam secināt?
Lielākoties ārstēšana ir simptomātiska — atbrīvot deguna ejas un mazināt galvassāpes, mazinot gļotādas tūsku, pazemināt temperatūru, ja tā pārsniedz 38,0—38,3 °C, atsāpināt, ja sāp. Efektīvas specifiskas pretvīrusu ārstēšanas saaukstēšanās gadījumā šobrīd nav, tāpēc pirmās 2—3 slimības dienas vēlams atpūsties.
Ja pašsajūta atļauj, nav jāievēro gultas režīms un pilnīgs nekustīgums, ir pieļaujama mērena fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga, silti saģērbjoties, vai joga, ja ir tāda vēlme.
Šobrīd zināmais par SARS–CoV–2 ārstēšanu
Lai gan Covid–19 pētījumu bāze ir jau visai apjomīga, vēl aizvien nav pilnīgas pārliecības par medikamentiem, kas specifiski iedarbotos uz SARS–CoV–2.
Veselības aprūpe jau ir praktiski atteikusies no iepriekš izmantotajiem pretmalārijas līdzekļiem hlorohīna un hidroksihlorohīna un HIV medikamenta lopinavīra/ritonavīra, jo pētījumos iegūti pierādījumi par to apšaubāmo efektivitāti un augsto risku blakusparādību attīstībai.
Šobrīd aktīvi tiek pētīts remdesivīrs, ko principā ar mainīgiem rezultātiem iesaka jebkuram simptomātiskam pacientam ar Covid–19 infekciju, un tocilizumabs, specifiska anti–IL–6 antiviela, kas mazina pārāk aktīvu iekaisumu pacientiem ar smagu Covid–19 norisi (tiek lietots intensīvās terapijas nodaļās).
Vairākos pētījumos efektivitāti uzrādījuši arī glikokortikosteroīdi: lielākā pētījumu bāze ir par deksametazonu, ko perorāli vai intravenozi 6 mg devā (varianti: 32 mg metilprednizolona vai 40 mg prednizolona) lieto desmit dienas vai līdz izrakstīšanās brīdim pacientiem, kam nepieciešama atbalsta terapija ar skābekli vai kam SpO2 < 94 % istabas gaisā.
Pakāpeniski tiek publicēti pētījumi par antiparazitārā medikamenta ivermektīna potenciāli inhibējošo ietekmi uz Covid–19 infekcijas ierosinātāju.
Simptomātiskai terapijai izmanto iepriekš uzskaitītās medikamentu grupas.
Profilakse
Ja nu reiz izteikti efektīvas pretsaaukstēšanās terapijas šobrīd nav, loģisks ir nākamais jautājums — kā izvairīties no saaukstēšanās vispār?
Arī šajā ziņā jāteic, ka lielākā atbildība sabiedrības pasargāšanā gulstas uz slimiem pacientiem, kuriem pirmās dienas ieteicams pavadīt mājās, lai iespējami mazāk izplatītu saaukstēšanās vīrusus. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis Covid–19 izplatības dēļ.
Diemžēl pierādīti efektīvu vakcīnu pret saaukstēšanos un Covid–19 šobrīd nav, tāpēc galvenā nozīme sevis pasargāšanā ir nespecifiskiem profilakses pasākumiem:
- saslimstot ar akūtu respiratorisku slimību (klepus, iesnas, sāpes rīkles galā, paaugstināta ķermeņa temperatūra), neapmeklēt sabiedriskas vietas un nedoties uz darbu,
- ievērot ≥ 1,5 metru distanci no citiem cilvēkiem,
- nepieskarties mutei, acīm vai degunam ar nemazgātām rokām,
- pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vai vismaz izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli,
- klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, pēc tam nomazgāt rokas. Ja nav vienreizlietojamas salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt elkoņa locītavas iekšējā virsmā, bet ne plaukstā,
- skārienjutīgo ierīču virsmas var būt piesārņotas ar mikroorganismiem, tāpēc ieteicams tās regulāri tīrīt ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli.
Pētījumos pierādīts, ka cinka lietošana bērniem vismaz piecus mēnešus pēc kārtas ticami samazina saaukstēšanās epizožu skaitu. [29] Pieaugušajiem šādi pētījumi nav veikti, tāpēc cinka lietošana nav ieteicama.
Attiecībā uz citu saaukstēšanās profilaktisko līdzekļu efektivitāti pierādījumu līmenis ir minimāls vai vispār nepierādīts. Tā probiotikas jeb “labās” baktērijas, mērenas fiziskas aktivitātes, piemēram, joga, un pienācīgs miega režīms, iespējams, var samazināt saaukstēšanās epizožu skaitu, tomēr konkrētu slēdzienu izdarīšanai nepieciešami apjomīgāki statistiski ticami un korekti pētījumi. [30]
Savukārt C vitamīna, E vitamīna un augu preparātu (ehinācijas, ķiploku) lietošanai pētījumos nav pierādīts pretsaaukstēšanās efekts, tāpēc profilaktiska lietošana palielinātās devās izvērtējama individuāli, jo pieaug nevēlamo blakusparādību risks. C un E vitamīna papildu uzņemšana parasti nav nepieciešama, ja cilvēks ievēro sabalansēta uztura ieteikumus, bet papildu D vitamīnu eļļas šķīdumā mūsu klimata joslā profilaktiskās devās ieteicams lietot no oktobra līdz aprīlim, kad ādas saskare ar sauli ir dabiski mazāka. [21; 34]
Attiecībā uz Covid–19 šobrīd ļoti aktīvi pēta vakcīnas, ir reģistrēti vairāk nekā 50 vakcīnu kandidāti dažādās pētījumu stadijās, jau desmit no tiem iegājuši izpētes III stadijā, dažu kandidātu preliminārie dati uzrāda vairāk nekā 90 % efektivitāti.
Noslēgumā
Saaukstēšanās ir vīrusu izraisīta slimība. Ierosinātāju skaits sniedzas vairākos simtos, tāpēc slimot katru gadu vairākas reizes ir pilnīgi normāli arī citādi veselam cilvēkam. Lielākajā daļā gadījumu diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un ārsta apskates laikā konstatētajiem simptomiem — nav jāuztraucas, ja ārsts neizraksta dārgas un iespaidīgas analīzes un izmeklējumus. Covid–19 pandēmijas ietekmē jebkuram pacientam ar problēmām elpceļu sistēmā ieteicams veikt SARS–CoV–2 testu.
Lai gan saslimstība ar saaukstēšanās slimībām visā pasaulē ir salīdzinoši augsta, joprojām esam spiesti lielākajā daļā gadījumu ārstēties simptomātiski vai “izgulēt” saaukstēšanos mājās. Vislabākais veids, kā izvairīties no inficēšanās saaukstēšanās sezonā, ir regulāri mazgāt rokas pirms ēdienreizēm, iespēju robežās izvairīties no sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas, ievērot sabalansētu dienas režīmu.
Covid–19 infekcijas ārstēšana pamatā ir simptomātiska, tomēr smagākos gadījumos pieejami specifiski medikamenti vīrusa replikācijas ierobežošanai un citokīnu vētras nomākšanai.
