PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Saaukstēšanās un Covid–19. Pirmā sezona kopā

I. Drjagunovs, A. Krūmiņa, S. Gintere
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.

Vēlamies atkārtoti uzsvērt, ka saaukstēšanās nav viena slimība — tas ir visbiežākais augšējo elpceļu (deguna, rīkles, balsenes, elpvada un galveno bronhu) infekciozais sindroms, ko izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, piemēram, rinovīrusi, koronavīrusi (vēl citi bez SARS–CoV–2), adenovīrusi un enterovīrusi, kas regulāri maina struktūru un atkārtoti ierosina slimības vienam cilvēkam. [1] Tāpat jāatceras, ka gripa kā sindroms nav saaukstēšanās.

Epidemioloģiskie dati

Ir nešaubīgi skaidrs, ka saaukstēšanās gadījumu skaits rudens un ziemas mēnešos būs liels, tomēr nevajadzētu ļauties viltus drošībai siltajos gadalaikos, īpaši vasarā, jo daži vīrusu paveidi, piemēram, enterovīrusi un adenovīrusi, labi saglabājas un izplatās arī siltā vidē.

Populārākās teorijas par saaukstēšanās vīrusu sezonalitāti atzīmē, ka rudens/ziemas mēnešos ķermenis atdziest, palielinot indivīda uzņēmību un snaudošo vīrusu daļiņu aktivāciju zemā temperatūrā/pacienta ķermenim atdziestot. [4]

Līdz šim nav pierādījumu par SARS–CoV–2 sezonālo raksturu — vīruss vienlīdz labi izplatās visos mēnešos. Saaukstēšanās vīrusu un SARS–CoV–2 pārnešana var noritēt šādi:

  • gaisa—pilienu ceļā, t.i., ja inficētā persona klepo un šķauda: vīrusi var ceļot 1—2 metru attālumā,
  • ar nemazgātām rokām pieskaroties acu, deguna vai mutes zonai,
  • ar aerosola daļiņu starpniecību, piemēram, intubāciju, ekstubāciju laikā, — šādā veidā vīrusi var ceļot vairāku metru attālumā.

Vislielāko saaukstēšanās vīrusu daudzumu inficētie pacienti izdala (proti, ir visinfekciozākie) 2.—3. slimības dienā, tomēr nelielā, inficēšanai pietiekamā daudzumā vīrusa izdale var saglabāties 1—2 nedēļas. [5]

Pētījumu dati par SARS–CoV–2 šobrīd liecina, ka vīrusa izdale sākas 1—2 dienas pirms simptomu parādīšanās, bet maksimumu sasniedz simptomu parādīšanās brīdī. [6]

Sabiedrībā nereti tiek diskutēts par to, cik bieži gada laikā slimot ar saaukstēšanos ir “normāli”. Pirmsskolas vecuma bērni vidēji slimo 6—8 (pat 12) reizes gadā, katru reizi slimība ilgst ~ 14 dienas, bet vecāki bērni un pieaugušie vidēji slimo 2—4 reizes gadā, katru reizi simptomi ilgst 5—7 dienas. [2; 7] Smēķētājiem gan simptomi parasti ilgst vairāk par nedēļu — hroniska elpceļu bojājuma dēļ. [10]

Klīniskā aina

Sabiedrība labi zina saaukstēšanās simptomus: iesnas, aizlikts deguns, kasīšanās sajūta kaklā un sauss klepus, [11] kas ir biežākie saaukstēšanās simptomi. Retāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, parasti zem 38 °C, biežāk bērniem. Pacienti var sūdzēties par nespēku, šķaudīšanu, galvassāpēm un spiedošu sajūtu deguna blakusdobumu apvidū. Dažkārt, ja cilvēks inficējies ar enterovīrusu vai adenovīrusu, var parādīties šķidra vēdera izeja un/vai acu gļotādas iekaisums (konjunktivīts), kas izpaužas ar “sarkanajām acīm”.

Vērts atcerēties, ka saaukstēšanās simptomi būtībā rodas mūsu imūnsistēmas darbības rezultātā, nevis vīrusa dēļ. [3] Tieši imunitātes izdalītās aktīvās vielas rada nepatīkamos saaukstēšanās simptomus.

Klīniskajā praksē ārstiem nereti jādzird pacientu un citu ārstu viedoklis, ka caurspīdīgas iesnas norāda uz vīrusinfekciju, bet dzeltenas vai zaļas (proti, strutainas) — uz bakteriālas infekcijas pievienošanos, tomēr šāds pieņēmums ir maldīgs, jo diferencētājs ir ne jau iesnu vizuālais izskats. Pacientiem ar saaukstēšanos ir pilnīgi normāli vienā no slimības stadijām novērot strutainas iesnas nelielā daudzumā. [12]

Par baktēriju pievienošanos vērts aizdomāties, ja saaukstēšanās simptomi dinamikā kļūst uzkrītošāki, temperatūra turpina celties, parādās izteiktas sāpes deguna blakusdobumos vai ja pēc saaukstēšanās ir kļuvis vieglāk, bet pēc pāris dienām strauji pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis. Citādi — ja pašsajūta nemainās vai pakāpeniski uzlabojas un kādā brīdī parādās neliels daudzums dzeltenzaļu iesnu, — uztraukumam, visticamāk, nav pamata.

Pirmie saaukstēšanās simptomi klasiski attīstās 1.—3. dienā pēc inficēšanās, maksimumu sasniedz slimības 2.—3. dienā un pacientam ar labu imūno atbildi saglabājas 3—10 dienas. [2; 7]

SARS–CoV–2 kontekstā

Pirmie simptomi vidēji parādās 5—6 dienas pēc inficēšanās, bet var paiet pat 14 dienas. Raksturīgākās pacientu sūdzības ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss klepus, nogurums, retāk — elpas trūkums. Tāpat nesen pētījumos pierādīta arī SARS–CoV–2 saistība ar īslaicīgu ožas un garšas zudumu. [6]

Vieglos gadījumos slimība ilgst vidēji divas nedēļas, smagākos — līdz pat sešām.

Diagnostika

Lai cik dīvaini tas šķistu, saaukstēšanās ir klīniska diagnoze, ko nosaka pēc pacienta sūdzībām un apskates laikā novērotajiem simptomiem. Iepriekšējos gados pētījumos pierādīts, ka nereti nedz attēldiagnostika (krūškurvja rentgenogramma, datortomogrāfija), nedz mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes (aizdegunes un rīkles iztriepes) nav informatīvas un lielākoties nav nepieciešamas, jo saaukstēšanās vīrusa identificēšana nemaina ārstēšanas stratēģiju.

Papildu izmeklējumus vērts nozīmēt, ja rodas aizdomas par bakteriālām komplikācijām vai diferenciāldiagnostikas nolūkos, piemēram, ja ir aizdomas par gripu, alerģisku rinītu vai garo klepu.

Covid–19 infekcijas iespējamības dēļ gan jāteic, ka jebkuru saaukstēšanās simptomu gadījumā būtu vēlams SARS–CoV–2 RNS tests, jo slimību simptomi bieži pārklājas un pozitīvs tests paredz karantīnas pasākumu piemērošanu infekcijas izplatības ierobežošanai.

Ārstēšana

Lai gan saaukstēšanās ir pašlimitējoša slimība, tā rada lielus izdevumus gan privātuzņēmumiem, gan valstij darbnespējā pavadīto dienu dēļ, tāpēc šķiet loģiski censties to izārstēt iespējami īsākā laikā.

Diemžēl praksē ir situācijas, kad pacientiem tiek ieteikti visplašākā spektra preparāti, sākot ar tādiem uztura bagātinātājiem kā C vitamīns un ehinācijas preparāti un beidzot ar antibiotikām, tomēr saaukstēšanās ilgums vidēji nemainās. Tāpēc apskatīsim biežāk izrakstītos preparātus un to efektivitāti saaukstēšanās simptomu mazināšanā.

Pierādīta pozitīva ietekme uz saaukstēšanās simptomu mazināšanu

  • Pretsāpju līdzekļi un temperatūru pazeminošie medikamenti: paracetamols vai nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, diklofenaks). Var atvieglot galvas, ausu un muskuļu sāpes un pazemināt temperatūru. [13] Citādi veseliem pacientiem nav ieteicams lietot temperatūru pazeminošos līdzekļus, ja ķermeņa temperatūra ir zemāka par 38,0—38,3 °C, ļaujot imūnsistēmai cīnīties pašai, nevis pazemināt temperatūru līdz patogēniem patīkamai.
  • Pretalerģisko medikamentu un dekongestantu kombinācija: pētījumos pierādīts labāks saaukstēšanās simptomu atvieglojums, lietojot medikamentu kombinācijas, un mazāks pretalerģisko medikamentu blakusparādību risks, salīdzinot ar gadījumiem, kad pretalerģiskie medikamenti lietoti atsevišķi. [16] Dekongestanti jeb deguna aizlikuma mazinātāji, piemēram, ksilometazolīns un pseidoefedrīns, sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, tādējādi atvieglojot aizliktu degunu un ar to saistītās galvassāpes. Stingri ieteicams dekongestantus nelietot ilgāk par trīs dienām, jo var attīstīties medikamentozs rinīts, t.i., pārstājot lietot dekongestantu, rodas iesnas, aizlikts deguns un galvassāpes, kas nepāriet, līdz neiesmidzina kārtējo preparāta devu. Pirmās paaudzes pretalerģiskās zāles, piemēram, hlorpiramīns un klemastīns, ar sedatīvo jeb “miega” efektu var subjektīvi mazināt saaukstēšanās simptomus, tomēr slimības ilgumu nemaina.
  • Lokāli lietoti nātrija kromoglikāta preparāti: samazina vietējo imūnsistēmas iekaisuma reakciju, saīsinot saaukstēšanās ilgumu. [17]
  • Ipratropijs spēj mazināt iesnu un šķavu ilgumu, tomēr pacientiem, kuri lieto ipratropiju, divreiz biežāk novēro asiņošanu no deguna un sausu, sakairinātu deguna gļotādu. [18]
  • Lokālie līdzekļi kakla sāpju mazināšanai:
    • ar antiseptisku iedarbību, piemēram, dekvalīnijs, povidona jods. Efektīvi samazina vīrusu koncentrāciju rīkles gļotādā, plaša spektra, nerada rezistenci;
    • mutes skalojamie līdzekļi, piemēram, hlorheksidīns, cetilpiridīnijs. Izteikta virucīda darbība, subjektīvi mazina saaukstēšanās simptomus;
    • vietējās anestēzijas līdzekļi, piemēram, lidokaīns, benzokaīns.

Preparāti ar dažādiem pierādījumiem zinātniskos pētījumos

  • Klepu nomācošie līdzekļi, piemēram, dekstrometorfāns. [17; 19]
  • Atkrēpojošie līdzekļi, piemēram, gvaifenezīns, acetilcisteīns, [20] ambroksols, bromheksīns [].
  • Cinku saturoši preparāti — vairākos pētījumos cinkam kā vietējās imunitātes stimulatoram ir pierādīts pozitīvs efekts saaukstēšanās simptomu mazināšanā, tomēr bieži novērotas arī nepatīkamas blaknes: slikta piegarša mutē, slikta dūša. [21] Degunā lietojamie cinku saturošie aerosoli var izraisīt neatgriezenisku ožas zudumu, tāpēc to lietošana ir ļoti nevēlama. [22]
  • Rīkles skalošana ar sālsūdeni. [23]

Neefektīvi preparāti

  • Antibiotikas: tā kā saaukstēšanos ierosina vīrusi, tad antibiotikām nav nekāda efekta slimības ilguma vai simptomu mazināšanā. [24] Neapdomīgi lietojot antibiotikas, tikai pieaug baktēriju izturība pret tām un gadījumos, kad antibiotikas būs nepieciešamas, iespējams, tās vairs nedarbosies, tāpēc, pirms sākt to lietošanu, vienmēr jākonsultējas ar kompetentu ārstniecības personu. [25]
  • C vitamīns perorāli — ārstnieciskās devās, t.i., 200 mg—2 g/diennaktī, biežāk izraisa blaknes (caureju, izsitumus) nekā iedarbojas pozitīvi. [26]
  • Kodeīns efektīvs hroniska, nevis akūta klepus ārstēšanā. [20]
  • Pretvīrusu medikamenti: ārzemēs pieejami interferonu saturoši deguna aerosoli, kuriem, iespējams, ir pozitīva ietekme rinovīrusu izcelsmes saaukstēšanos, tomēr nepatīkamās blaknes un salīdzinoši reta vīrusa identificēšana ambulatorajā praksē neļauj to ieteikt vairākumam pacientu. [27]
  • Silta, mitrināta gaisa inhalācijas. [28]

Ko varam secināt?

Lielākoties ārstēšana ir simptomātiska — atbrīvot deguna ejas un mazināt galvassāpes, mazinot gļotādas tūsku, pazemināt temperatūru, ja tā pārsniedz 38,0—38,3 °C, atsāpināt, ja sāp. Efektīvas specifiskas pretvīrusu ārstēšanas saaukstēšanās gadījumā šobrīd nav, tāpēc pirmās 2—3 slimības dienas vēlams atpūsties.

Ja pašsajūta atļauj, nav jāievēro gultas režīms un pilnīgs nekustīgums, ir pieļaujama mērena fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga, silti saģērbjoties, vai joga, ja ir tāda vēlme.

Šobrīd zināmais par SARS–CoV–2 ārstēšanu

Lai gan Covid–19 pētījumu bāze ir jau visai apjomīga, vēl aizvien nav pilnīgas pārliecības par medikamentiem, kas specifiski iedarbotos uz SARS–CoV–2.

Veselības aprūpe jau ir praktiski atteikusies no iepriekš izmantotajiem pretmalārijas līdzekļiem hlorohīna un hidroksihlorohīna un HIV medikamenta lopinavīra/ritonavīra, jo pētījumos iegūti pierādījumi par to apšaubāmo efektivitāti un augsto risku blakusparādību attīstībai.

Šobrīd aktīvi tiek pētīts remdesivīrs, ko principā ar mainīgiem rezultātiem iesaka jebkuram simptomātiskam pacientam ar Covid–19 infekciju, un tocilizumabs, specifiska anti–IL–6 antiviela, kas mazina pārāk aktīvu iekaisumu pacientiem ar smagu Covid–19 norisi (tiek lietots intensīvās terapijas nodaļās).

Vairākos pētījumos efektivitāti uzrādījuši arī glikokortikosteroīdi: lielākā pētījumu bāze ir par deksametazonu, ko perorāli vai intravenozi 6 mg devā (varianti: 32 mg metilprednizolona vai 40 mg prednizolona) lieto desmit dienas vai līdz izrakstīšanās brīdim pacientiem, kam nepieciešama atbalsta terapija ar skābekli vai kam SpO2 < 94 % istabas gaisā.

Pakāpeniski tiek publicēti pētījumi par antiparazitārā medikamenta ivermektīna potenciāli inhibējošo ietekmi uz Covid–19 infekcijas ierosinātāju.

Simptomātiskai terapijai izmanto iepriekš uzskaitītās medikamentu grupas.

Profilakse

Ja  nu reiz izteikti efektīvas pretsaaukstēšanās terapijas šobrīd nav, loģisks ir nākamais jautājums — kā izvairīties no saaukstēšanās vispār?

Arī šajā ziņā jāteic, ka lielākā atbildība sabiedrības pasargāšanā gulstas uz slimiem pacientiem, kuriem pirmās dienas ieteicams pavadīt mājās, lai iespējami mazāk izplatītu saaukstēšanās vīrusus. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis Covid–19 izplatības dēļ.

Diemžēl pierādīti efektīvu vakcīnu pret saaukstēšanos un Covid–19 šobrīd nav, tāpēc galvenā nozīme sevis pasargāšanā ir nespecifiskiem profilakses pasākumiem:

  • saslimstot ar akūtu respiratorisku slimību (klepus, iesnas, sāpes rīkles galā, paaugstināta ķermeņa temperatūra), neapmeklēt sabiedriskas vietas un nedoties uz darbu,
  • ievērot ≥ 1,5 metru distanci no citiem cilvēkiem,
  • nepieskarties mutei, acīm vai degunam ar nemazgātām rokām,
  • pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vai vismaz izmantot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli,
  • klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, pēc tam nomazgāt rokas. Ja nav vienreizlietojamas salvetes vai kabatlakatiņa, klepot vai šķaudīt elkoņa locītavas iekšējā virsmā, bet ne plaukstā,
  • skārienjutīgo ierīču virsmas var būt piesārņotas ar mikroorganismiem, tāpēc ieteicams tās regulāri tīrīt ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli.

Pētījumos pierādīts, ka cinka lietošana bērniem vismaz piecus mēnešus pēc kārtas ticami samazina saaukstēšanās epizožu skaitu. [29] Pieaugušajiem šādi pētījumi nav veikti, tāpēc cinka lietošana nav ieteicama.

Attiecībā uz citu saaukstēšanās profilaktisko līdzekļu efektivitāti pierādījumu līmenis ir minimāls vai vispār nepierādīts. Tā probiotikas jeb “labās” baktērijas, mērenas fiziskas aktivitātes, piemēram, joga, un pienācīgs miega režīms, iespējams, var samazināt saaukstēšanās epizožu skaitu, tomēr konkrētu slēdzienu izdarīšanai nepieciešami apjomīgāki statistiski ticami un korekti pētījumi. [30]

Savukārt C vitamīna, E vitamīna un augu preparātu (ehinācijas, ķiploku) lietošanai pētījumos nav pierādīts pretsaaukstēšanās efekts, tāpēc profilaktiska lietošana palielinātās devās izvērtējama individuāli, jo pieaug nevēlamo blakusparādību risks. C un E vitamīna papildu uzņemšana parasti nav nepieciešama, ja cilvēks ievēro sabalansēta uztura ieteikumus, bet papildu D vitamīnu eļļas šķīdumā mūsu klimata joslā profilaktiskās devās ieteicams lietot no oktobra līdz aprīlim, kad ādas saskare ar sauli ir dabiski mazāka. [21; 34]

Attiecībā uz Covid–19 šobrīd ļoti aktīvi pēta vakcīnas, ir reģistrēti vairāk nekā 50 vakcīnu kandidāti dažādās pētījumu stadijās, jau desmit no tiem iegājuši izpētes III stadijā, dažu kandidātu preliminārie dati uzrāda vairāk nekā 90 % efektivitāti.

Noslēgumā

Saaukstēšanās ir vīrusu izraisīta slimība. Ierosinātāju skaits sniedzas vairākos simtos, tāpēc slimot katru gadu vairākas reizes ir pilnīgi normāli arī citādi veselam cilvēkam. Lielākajā daļā gadījumu diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un ārsta apskates laikā konstatētajiem simptomiem — nav jāuztraucas, ja ārsts neizraksta dārgas un iespaidīgas analīzes un izmeklējumus. Covid–19 pandēmijas ietekmē jebkuram pacientam ar problēmām elpceļu sistēmā ieteicams veikt SARS–CoV–2 testu.

Lai gan saslimstība ar saaukstēšanās slimībām visā pasaulē ir salīdzinoši augsta, joprojām esam spiesti lielākajā daļā gadījumu ārstēties simptomātiski vai “izgulēt” saaukstēšanos mājās. Vislabākais veids, kā izvairīties no inficēšanās saaukstēšanās sezonā, ir regulāri mazgāt rokas pirms ēdienreizēm, iespēju robežās izvairīties no sabiedrisko pasākumu apmeklēšanas, ievērot sabalansētu dienas režīmu.

Covid–19 infekcijas ārstēšana pamatā ir simptomātiska, tomēr smagākos gadījumos pieejami specifiski medikamenti vīrusa replikācijas ierobežošanai un citokīnu vētras nomākšanai.

Literatūra

  1. Kirkpatrick GL. The common cold. Prim Care, 1996; 23: 657.
  2. Heikkinen T, Järvinen A. The common cold. Lancet, 2003; 361: 51.
  3. Eccles R. Understanding the symptoms of the common cold and influenza. Lancet Infect Dis, 2005; 5: 718.
  4. Shaw Stewart PD. Seasonality and selective trends in viral acute respiratory tract infections. Med Hypotheses, 2016; 86: 104–119.
  5. Hendley JO, Gwaltney JM Jr. Viral titers in nasal lining fluid compared to viral titers in nasal washes during experimental rhinovirus infection. J Clin Virol, 2004; 30: 326.
  6. https: //www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/risk-comms-updates/update-28-covid-19-what-we-know-may-2020.pdf
  7. Hendley JO. Epidemiology, pathogenesis, and treatment of the common cold. Semin Pediatr Infect Dis, 1998; 9: 50.
  8. Thompson M, Vodicka TA, Blair PS, et al. Duration of symptoms of respiratory tract infections in children: systematic review. BMJ, 2013; 347: f7027.
  9. Pappas DE, Hendley JO, Hayden FG, Winther B. Symptom profile of common colds in school-aged children. Pediatr Infect Dis J, 2008; 27: 8.
  10. Aronson MD, Weiss ST, Ben RL, Komaroff AL. Association between cigarette smoking and acute respiratory tract illness in young adults. JAMA, 1982; 248: 181.
  11. Turner RB. Epidemiology, pathogenesis, and treatment of the common cold. Ann Allergy Asthma Immunol, 1997; 78: 531.
  12. Mainous AG 3rd, Hueston WJ, Eberlein C. Colour of respiratory discharge and antibiotic use. Lancet, 1997; 350: 1077.
  13. Little P, Moore M, Kelly J, et al. Ibuprofen, paracetamol, and steam for patients with respiratory tract infections in primary care: pragmatic randomised factorial trial. BMJ, 2013; 347: f6041.
  14. Bachert C, Chuchalin AG, Eisebitt R, et al. Aspirin compared with acetaminophen in the treatment of fever and other symptoms of upper respiratory tract infection in adults: a multicenter, randomized, double-blind, double-dummy, placebo-controlled, parallel-group, single-dose, 6-hour dose-ranging study. Clin Ther, 2005; 27: 993.
  15. Kim SY, Chang YJ, Cho HM, et al. Non-steroidal anti-inflammatory drugs for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2015: CD006362.
  16. De Sutter AI, van Driel ML, et al. Oral antihistamine-decongestant-analgesic combinations for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2012: CD004976.
  17. Aberg N, Aberg B, Alestig K. The effect of inhaled and intranasal sodium cromoglycate on symptoms of upper respiratory tract infections. Clin Exp Allergy, 1996; 26: 1045.
  18. AlBalawi ZH, Othman SS, Alfaleh K. Intranasal ipratropium bromide for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2013: CD008231.
  19. Horak F, Zieglmayer P, Zieglmayer R, et al. A placebo-controlled study of the nasal decongestant effect of phenylephrine and pseudoephedrine in the Vienna Challenge Chamber. Ann Allergy Asthma Immunol, 2009; 102: 116.
  20. Smith SM, Schroeder K, Fahey T. Over-the-counter (OTC) medications for acute cough in children and adults in community settings. Cochrane Database Syst Rev, 2014: CD001831.
  21. Hemilä H. Zinc lozenges may shorten the duration of colds: a systematic review. Open Respir Med J, 2011; 5: 51.
  22. Davidson TM, Smith WM. The Bradford Hill criteria and zinc-induced anosmia: a causality analysis. Arch Otolaryngol Head Neck Surg, 2010; 136: 673.
  23. King D, Mitchell B, Williams CP, Spurling GK. Saline nasal irrigation for acute upper respiratory tract infections. Cochrane Database Syst Rev, 2015: CD006821.
  24. Harris AM, Hicks LA, Qaseem A. High Value Care Task Force of the American College of Physicians and for the Centers for Disease Control and Prevention. Appropriate Antibiotic Use for Acute Respiratory Tract Infection in Adults: Advice for High-Value Care From the American College of Physicians and the Centers for Disease Control and Prevention. Ann Intern Med, 2016; 164: 425.
  25. Kenealy T, Arroll B. Antibiotics for the common cold and acute purulent rhinitis. Cochrane Database Syst Rev, 2013: CD000247.
  26. Hemilä H, Chalker E. Vitamin C for preventing and treating the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2013: CD000980.
  27. Gwaltney JM Jr, Winther B, Patrie JT, Hendley JO. Combined antiviral-antimediator treatment for the common cold. J Infect Dis, 2002; 186: 147.
  28. Singh M, Singh M, Jaiswal N, Chauhan A. Heated, humidified air for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2017; 8: CD001728.
  29. Singh M, Das RR. Zinc for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2013: CD001364.
  30. Hao Q, Dong BR, Wu T. Probiotics for preventing acute upper respiratory tract infections. Cochrane Database Syst Rev, 2015: CD006895.
  31. Chubak J, McTiernan A, Sorensen B, et al. Moderate-intensity exercise reduces the incidence of colds among postmenopausal women. Am J Med, 2006; 119: 937.
  32. Barrett B, Hayney MS, Muller D, et al. Meditation or exercise for preventing acute respiratory infection: a randomized controlled trial. Ann Fam Med, 2012; 10: 337.
  33. Prather AA, Janicki-Deverts D, Hall MH, Cohen S. Behaviorally Assessed Sleep and Susceptibility to the Common Cold. Sleep, 2015; 38: 1353.
  34. Murdoch DR, Slow S, Chambers ST, et al. Effect of vitamin D3 supplementation on upper respiratory tract infections in healthy adults: the VIDARIS randomized controlled trial. JAMA, 2012; 308: 1333.
  35. Rees JR, Hendricks K, Barry EL, et al. Vitamin D3 supplementation and upper respiratory tract infections in a randomized, controlled trial. Clin Infect Dis, 2013; 57: 1384.
  36. Meydani SN, Leka LS, Fine BC, et al. Vitamin E and respiratory tract infections in elderly nursing home residents: a randomized controlled trial. JAMA, 2004; 292: 828.
  37. Miller ER 3rd, Pastor-Barriuso R, Dalal D, et al. Meta-analysis: high-dosage vitamin E supplementation may increase all-cause mortality. Ann Intern Med, 2005; 142: 37.
  38. Lissiman E, Bhasale AL, Cohen M. Garlic for the common cold. Cochrane Database Syst Rev, 2014: CD006206.
Lasītākais Doctus.lv
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Vai vegāns uzturs pasargā no sirds un asinsvadu slimībām?

Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.

Doctus