PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sirds—asinsvadu sistēmas notikumu risku mazinošie medikamenti

A. Markevica
Aizvien pieaugošā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām liek pievērsties šo slimību risku mazināšanai. Rakstā apkopotas medikamentu grupas, kam pierādīta kardiovaskulāro (KV) notikumu riska mazināšana, un šis apkopojums ļauj dažus no šiem medikamentiem aplūkot jaunā skatījumā.

Antihipertensīvie medikamenti

Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, cerebrovaskulāro slimību, perifēro artēriju slimības, hroniskas nieru slimības (HNS) un mirdzaritmijas attīstībā. Lēmumu par antihipertensīvas terapijas sākšanu pieņem, ņemot vērā kopējo kardiovaskulāro (KV) risku un asinsspiediena līmeni.

Mērķis ir pazemināt asinsspiedienu per se (neatkarīgi no lietotajiem antihipertensīvajiem medikamentiem), tādējādi mazinot KV notikumu risku. Lielākajai daļai pacientu nepieciešama kombinēta antihipertensīva terapija. [1]

Antihipertensīvo līdzekļu grupas: β adrenoblokatori (BAB), angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori (AKEI), angiotensīna receptoru blokatori (ARB), kalcija kanālu blokatori (KKB), tiazīdu grupas diurētiķi.

Šiem preparātiem ir pierādīts efekts ne tikai asinsspiediena pazemināšanā, bet arī KV saslimstības un mirstības samazināšanā. Citu grupu antihipertensīvajiem preparātiem — α1 blokatoriem, centrālas darbības preparātiem (α2 adrenoreceptoru agonistiem un imidazolīna receptoru agonistiem), antialdosterona preparātiem un renīna inhibitoram aliskirēnam pierādīts tikai efekts asinsspiediena pazemināšanā. [1]

Bēta adrenoblokatori

Šie medikamenti pazemina asinsspiedienu, bloķējot β1 adrenoblokatorus sirdī, tāpēc mazinās sirds kontraktilitātes spēks un biežums, pazeminās asinsspiediens. Hipotensīvā darbība saistīta arī ar ietekmi uz renīna—angiotensīna—aldosterona (RAAS) sistēmu, mazinot tās aktivitāti, ietekmi uz CNS, un ar asinsvadu presimpātisko β adrenoblokatoru blokādi. [2]

BAB atšķiras ar β1/β2 adrenoreceptoru selektivitāti un ar vazodilatējošajām īpašībām, tāpēc tos iedala paaudzēs:

  • pirmās paaudzes BAB jeb neselektīvie BAB (vienādi saistās ar β1/β2 receptoriem) —propranolols, labetolols. Šai grupai pieder arī sotalols, ko nelieto kā antihipertensīvo preparātu, bet kā antiaritmisko līdzekli;
  • otrās paaudzes BAB jeb selektīvie BAB (izteiktāk saistās ar β1 receptoriem) — atenolols, betaksolols, bisoprolols, esmolols, metoprolols;
  • trešā paaudze — vazodilatējošie BAB: nebivolols(selektīvs BAB), karvedilols(neselektīvs BAB). [3]

Lai gan BAB gadu gaitā nostiprinājušies antihipertensīvo medikamentu segmentā, blakusparādību dēļ (svara pieaugums, nelabvēlīga ietekme uz lipīdu metabolismu un lielāka varbūtība cukura diabēta (CD) attīstībai) BAB rūpīgi jāapsver kā pirmās izvēles preparāts hipertensijas pacientiem ar vairākiem metaboliskā riska faktoriem un stāvokļiem, kas palielina pirmreizēja CD rašanās risku (aptaukošanās, palielināta glikēmija tukšā dūšā). Šajos gadījumos apsverami asinsvadus paplašinošie BAB (karvedilols, nebivolols), jo tie mazāk ietekmē metaboliskos procesus, tātad mazāk iespējama pirmreizēja CD attīstība. [1]

Indikācijas

Indikācijas ik preparātam tā īpašību dēļ nedaudz atšķiras. Indicēti arteriālās hipertensijas, hroniskas stabilas stenokardijas, miokarda infarkta, hroniskas sirds mazspējas (HSM) un dažādu aritmiju gadījumā.

Kontrindikācijas

Pie galvenajām kontrindikācijām jāmin sinusa mezgla vājuma sindroms, II vai III pakāpes AV blokāde, sinuatriāla blokāde, klīniski smaga bronhiālā astma vai HOPS, smaga perifēro artēriju slimība.

Nebivolols — trešās paaudzes BAB ar vazodilatējošām īpašībām

Pēdējos gados pētījumos uzsver nebivolola antioksidatīvās īpašības, jo tā aktīvā viela spēj atbrīvot slāpekļa oksīdu (NO) un ne tikai pazemināt asinsspiedienu, bet arī mazināt mērķa orgānu bojājumu hipertensijas pacientiem. [9] Tāpat pēta šā preparāta ietekmi uz subklīnisku iekaisumu asinsvadu sieniņās hipertensijas pacientiem. Šis iekaisums var radīt endotēlija disfunkciju, kas predisponē aterosklerozes attīstībai. [10]

Par vienu no jaunajiem iekaisuma marķieriem uzskata neitrofilo leikocītu/limfocītu attiecību. Šim marķierim ir prognozes vērtība ar aterosklerozi saistītu asinsvadu slimību un riska faktoru (hipertensijas, diabēta, metaboliskā sindroma, dislipidēmijas) attīstībā. [11] Līdz šim antihipertensīvo preparātu ietekme uz neitrofilo leikocītu/limfocītu attiecību izzināta tikai dažos pētījumos, kur pierādīta amlodipīna, valsartāna un nebivolola spēja mazināt neitrofilo leikocītu/limfocītu attiecību un endotēlija disfunkciju. [12]

Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori

Šajā grupā ietilpst enalaprils, fosinoprils, kaptoprils, lizinoprils, perindoprils, kvinaprils, ramiprils, trandolaprils, zofenoprils.

Inhibējot angiotensīnu konvertējošo enzīmu, šie preparāti samazina angiotensīna II veidošanos, aldosterona izdali, nātrija jonu un ūdens aizturi, arteriolu tonizēšanos, bet palielina bradikinīna un tā stimulēto prostaciklīnu un prostaglandīnu izdali un to vazodilatējošo ietekmi uz arteriolām. [2]

AKEI un ARB īpaši efektīvi mazina kreisā kambara hipertrofiju, mikroalbuminūriju, proteinūriju, palīdz saglabāt nieru funkciju un attālināt hroniskas nieru slimības beigu stadijas. [1]

Indikācijas

Terapeitiskās indikācijas nedaudz atšķiras katram medikamentam, preparātus lieto arteriālās hipertensijas, KK mazspējas pēc MI, HSM, HNS gadījumā.

Kontrindikācijas

Medikamentus nedrīkst lietot grūtniecības laikā (var izraisīt augļa nieru bojājumus), ja ir angioneirotiskā tūska anamnēzē, bilaterāla nieru artēriju stenoze.

Vai AKEI un ARB spēj uzlabot kognitīvos procesus?

Pēdējos gados pēta centrālas darbības AKEI spēju uzlabot kognitīvo funkciju. 2017. gadā publicētā pētījumā par Alcheimera demences pacientiem pierādīta kognitīvo spēju uzlabošanās, lietojot centrālas darbības AKEI.

Pētījumā piedalījās 5260 pacienti, kas lietoja acetilholīnesterāzes inhibitorus. Pacientus sadalīja grupās pēc medikamentiem, ko viņi lietoja papildus (ne–centrālas darbības AKEI, centrālas darbības AKEI un neviens papildu medikaments).

Kognitīvā funkcija pēc deviņiem mēnešiem uzlabojās centrālas darbības AKEI grupā par 0,72 punktiem, grupā bez papildu terapijas — par 0,19 punktiem. Grupā, kas lietoja ne–centrālas darbības AKEI, kognitīvā funkcija samazinājās par 0,61 punktiem.

Jāatzīmē, ka netika pierādītas nozīmīgas atšķirības testos pēc 9 līdz 36 mēnešiem. [24] Pētījumi šajā jomā nav viennozīmīgi, rezultāti atšķiras (piemēram, Taivānas zinātnieku pētījumā AKEI vai ARB lietošana nemazināja demences iespējamību pacientiem ar ātriju fibrilāciju). [25]

Angiotensīna receptoru blokatori

Šīs grupas medikamenti: eprosartāns, irbesartāns, kandesartāns, losartāns, telmisartāns, valsartāns, olmesartāns.

Darbības mehānisma pamatā ir spēja bloķēt angiotensīnu pie 1. tipa angiotensīna receptoriem, kuru aktivācija izraisa vazokonstrikciju, nātrija un ūdens aizturi, endotēlija disfunkciju, iekaisumu, šūnu proliferāciju un nieru apasiņošanas traucējumus. Pretēju efektu izraisošo 2. tipa receptoru funkcijas netiek ietekmētas. [2]

Indikācijas un kontrindikācijas

Līdzīgas kā AKEI, preparātus lieto AKEI nepanesības gadījumā. Medikamenti nav atļauti grūtniecības laikā, pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi.

Kalcija kanālu blokatori

Selektīvi sekmē kalcija jonu nokļūšanu gludās muskulatūras (arī miokarda) šūnās, tāpēc samazina to uzbudināmību un kontraktilitāti. Izraisa vispārēju arteriālu vazodilatāciju, mazina kopējo perifēro pretestību un pazemina arteriālo asinsspiedienu. [2]

Šīs grupas preparāti:

  • dihidropiridīni: nifedipīns, amlodipīns, lacidipīns, lerkanidipīns, felodipīns, nitrendipīns;
  • bradikardizējošie KKB: diltiazēms, verapamils.

Indikācijas un kontrindikācijas

Nedaudz atšķiras ik preparātam, taču pamatā medikamenti indicēti arteriālās hipertensijas, stenokardijas, aritmijas gadījumā. Bradikardizējošie KKB kontrindicēti lietošanai kopā ar BAB un bradikardijas gadījumā.

Verapamils un tā derivāti cīņā ar M. tuberculosis rezistenci

Pieaugošā M. tuberculosis tolerance arī pret jaunāko paaudžu prettuberkulozes medikamentiem liek pētniekiem meklēt aizvien jaunus veidus, kā cīnīties ar šo baktēriju. Pēdējos gados publicēti vairāki pētījumi in vitro un in vivo (pētījumi ar pelēm) par verapamila un tā derivātu spēju mazināt tuberkulozes baktēriju toleranci pret rifampicīnu u.c. prettuberkulozes medikamentiem (izoniazīdu, moksifloksacīnu, bedakvilīnu). Verapamils inhibē baktēriju izplūdes sūkņus (effux pump inhibitor), kas izvada tām nevajadzīgās vielas. Verapamila derivātiem (norverapamilam, R verapamilam) ir līdzvērtīga spēja inhibēt medikamentu toleranci, bet mazāka aktivitāte kā KKB. Samazinot baktēriju toleranci pret medikamentiem, iespējama tuberkulozes terapijas kursa saīsināšanās.

Tomēr šajā jomā, lai spriestu par šā medikamenta lietošanu tuberkulozes terapijā cilvēkiem, nepieciešama sīkāka izpēte un klīniskie pētījumi. [31]

Tiazīdu grupas diurētiķi

Hidrohlortiazīds, hlortalidons un indapamīds darbojas uz Henles cilpas ascendējošo daļu un distālajiem kanāliņiem, pastiprina nātrija, kālija, hlora, magnija un nedaudz arī HCO3- izdali.

Asinsspiediena pazemināšanās saistīta ar cirkulējošā šķidruma daudzuma samazināšanos un asinsvadu sieniņu reaktivitātes izmaiņām, mazinot noradrenalīna un adrenalīna sašaurinošo ietekmi uz asinsvadiem. [2]

Indikācijas un kontrindikācijas

Šos medikamentus lieto kā diurētiskus un hipotensīvus līdzekļus. Nedrīkst lietot smagas nieru mazspējas gadījumā, CD (paaugstina glikozes līmeni asinīs), podagras (aiztur urīnskābi) gadījumā.

Antiagreganti

Acetilsalicilskābe jeb aspirīns

Darbojas, inhibējot ciklooksigenāzi, kavē tromboksāna A2 un prostaciklīna veidošanos un trombocītu agregāciju. [2]

P2Y12 inhibitori

Klopidogrela, prasugrela un tikagreloradarbības mehānisms — tie bloķē adenozīndifosfāta (ADF) veicināto trombocītu aktivāciju, neļaujot ADP saistīties ar P2Y12 receptoriem uz trombocītu virsmas un kavējot trombocītu agregāciju. [2; 15] Terapija pacientiem bez sirds—asinsvadu sistēmas slimībām nav indicēta asiņošanas riska dēļ. [1]

Indikācijas

Monoterapijā aspirīnu izmanto pacientiem ar KV slimībām, kombinētā terapijā aspirīns un P2Y12 inhibitors izrakstāms pacientiem ar akūtu koronāru sindromu (līdz 12 mēnešiem pacientiem ar AKS, pēc tam aspirīns monoterapijā).

Ilgstoši tika rekomendēta aspirīna un klopidogrela kombinācija, šobrīd — aspirīna un kāda no jaunajiem P2Y12 inhibitoriem (prasugrela, tikagrelora) kombinācija. Pēc 12 mēnešus ilgas duālas antiagregantu terapijas, izvērtējot pacienta stāvokli, rekomendē terapiju ar aspirīnu. [1]

Kontrindikācijas

Šie medikamenti nav vēlami akūtas asiņošanas (intrakraniālas, kuņģa čūlas asiņošanas, traumu, operāciju), asinsreces patoloģijas, trombotiskas trombocitopēniskas purpuras gadījumā. P2Y12 inhibitori kontrindicēti grūtniecības un barošanas ar krūti periodā.

Aspirīns kolorektālā un krūts vēža profilaksē un terapijā

Pēdējos gados vairākos pētījumos aspirīna lietošana mazās devās kombinētā vēža terapijā kolorektālā, krūts un, iespējams, prostatas vēža gadījumā uzrāda mirstības mazināšanos, kā arī metastāžu procesa un vaskulāro notikumu mazināšanos. [26; 28]

Dati no Barron et al (2014) Īrijā veiktā pētījuma rāda, ka aspirīna lietošana pirms krūts vēža diagnozes mazina limfmezglu metastāžu attīstības risku. Šajā pētījumā tika iekļautas 2796 sievietes 50—80 gadu vecumā (740 no šīm sievietēm aspirīnu lietoja vismaz gadu pirms vēža diagnozes) ar krūts vēzi (I—III stadija iekļaušanas brīdī). [27]

Pētījumos runā arī par devas—atbildes attiecību starp aspirīna lietošanu un krūts vēža risku. Lu et al (2017) pētījumā secināja, ka klīniskai profilaksei pret krūts vēzi efektīva ir ilgtermiņa (> 5 gadi) un pastāvīga (2—7 ×/nedēļā) aspirīna lietošana. [29]

Lai mēģinātu noskaidrot nezināmo par aspirīna lietošanu un kolorektālo vēzi, ASV sākts jauns klīniskais pētījums ASPIRED (ASPirin Intervention for the REDuction of colorectal cancer risk): perspektīvs, divkārt maskēts, dažādu devu (mazā deva 81 mg/d; lielā deva 325 mg/d), ar placebo kontrolēts biomarķieru pētījums par aspirīna lietošanu indivīdiem ar diagnosticētu kolorektālu adenomu. [30]

Hipolipidemizējošie medikamenti

No pašreizējiem medikamentiem (statīni, fibrāti, ezetimibs, rezīni, nikotīnskābe) pierādīta efektivitāte KV notikumu mazināšanā ir statīniem(atorvastatīns, rosuvastatīns, simvastatīns, pravastatīns, fluvastatīns).[1]

Darbības mehānisms — holesterīna sintēzes bloķēšana aknās 3–hidroksi–3–metilglutarilkoenzīma A (HMG CoA) reduktāzes inhibīcijas dēļ un lipīdu korekcija (pazemina ZBLH līmeni, arī triglicerīdus, nedaudz paaugstina ABLH līmeni). Šie preparāti nedaudz samazina pangas apjomu, uzlabo endotēlija funkciju, mazina iekaisumu un trombogenitāti, stabilizē pangu un uzlabo aterosklerozes norisi. [16]

Indikācijas

Pacienti ar klīnisku aterosklerotisku sirds—asinsvadu sistēmas slimību, ZBLH ≥ 4,9 mmol/l, 40—75 gadus veci CD pacienti ar ZBLH 1,8—4,9 mmol/l, 40—75 gadus veci pacienti ar ZBLH 1,8—4,9 mmol/l un augstu KV riska pakāpi. [16]

Kontrindikācijas

Statīnus nelieto, ja pacientam ir smagas aknu slimības, miopātijas, grūtniecības laikā un barošanas ar krūti periodā. [2]

Citohroma P450 3A4(CYP3A4) metabolizēto statīnu (simvastatīns, lovastatīns, atorvastatīns) un CYP3A4 inhibitoru līdztekus lietošana palielina blakusparādību biežumu (pastiprina statīnu koncentrāciju plazmā), sekas var būt rabdomiolīze, akūts nieru bojājums vai pat nāve. [17; 18] Pie spēcīgiem citohroma CYP3A4 inhibitoriem pieder azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, ketokonazols, itrakonazols), makrolīdu grupas antibakteriālie līdzekļi (piemēram, klaritromicīns, eritromicīns), HIV proteāzes inhibitori (piemēram, nelfinavīrs, ritonavīrs) un antidepresants nefazodons. Vidēji spēcīgi citohroma CYP3A4 inhibitori ir verapamils un diltiazēms. [8]

Simvastatīns — ne tikai lipīdus mazinošs medikaments, bet arī antibakteriāls preparāts?

Ņemot vērā pieaugošo rezistenci pret baktērijām, pasaulē tiek meklēti jauni antibakteriālie preparāti. Pēdējos gados simvastatīns pētījumos uzrādījis augstu potenciālu kā antibakteriāls līdzeklis cīņā ar Grama pozitīvām baktērijām (iekļaujot pret meticilīnu rezistento Staphylococcus aureus (MRSA)), kā arī ar Grama negatīvajām baktērijām (ja tiek panākta baktēriju ārējās membrānas caurlaidība).

Simvastatīns iedarbojas antibakteriāli, pateicoties aktīvās vielas spējai inhibēt vairākus baktēriju biosintēzes ceļus un celulāros procesus. Pētījumos apskatīta simvastatīna lokālā antibakteriālā darbība gan atsevišķi, gan kā citu lokālo antibakteriālo līdzekļu (fucidīnskābes, mupirocīna) darbības pastiprinātājam. [19; 20]

Selektīvais sirds ritma samazinātājs ivabradīns

Šis medikaments bloķē impulsu plūsmu sinuatriālā mezgla If kanālos, palēninot sirdsdarbību, bet neietekmējot asinsspiedienu vai KK sistolisko funkciju. [4; 5]

Indikācijas

Stabila slodzes stenokardija pacientiem ar sinusa ritmu, sirdsdarbības frekvenci (SF) ≥ 70 ×/min. Preparātu lieto pacientiem, kam BAB ir kontrindicēti vai ir slikta to panesība, kā arī kombinācijā ar BAB, ja, lietojot BAB maksimālajā devā, nenoregulējas vēlamā SF. Hroniska sirds mazspēja ar SF ≥ 75 ×/min., kombinācijā ar pamatterapiju. [8]

Kontrindikācijas

Medikamentu nedrīkst lietot grūtniecības, barošanas ar krūti periodā (nav pietiekamu datu, pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta embriotoksiska un teratogēna darbība). Tāpat kontrindicēts sirds mazspējas akūtas dekompensācijas, smagas HSM III—IV (pēc NYHA), smaga aknu bojājuma gadījumā.

Kontrindikācijas var būt arī:

  • arteriālais asinsspiediens < 90/50 mmHg,
  • sirdsdarbība miera stāvoklī, pirms terapijas < 60 ×/min.,
  • atkarība no elektrokardiostimulatora (sirds ritmu pamatā nodrošina EKS),
  • sinusa mezgla vājuma sindroms,
  • sinuatriāla blokāde,
  • III pakāpes AV blokāde (ja pacientam nav implantēts EKS),
  • vienlaicīga spēcīgu citohroma P450 3A4 (CYP3A4) inhibitoru lietošana. Šo preparātu līdztekus lietošana pastiprina ivabradīna koncentrāciju plazmā, kas var radīt bīstamu bradikardiju vai vadīšanas traucējumus. [8]

Vai, mazinot tikai SF, varam mazināt KV risku?

Vairākos klīniskajos pētījumos ivabradīns pierādījis nozīmi KV notikumu mazināšanā pacientiem ar KSS, stabilu slodzes stenokardiju.

Pacientiem ar sirds mazspēju šis preparāts pētījumos demonstrējis vairākus hemodinamiskus ieguvumus, bet efekts uz klīniskajiem rezultātiem atšķiras un ir atkarīgs no sākotnējās SF (ieguvums pacientiem ar augstāku sākotnējo SF). [4; 6; 7]

Sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī kā KV notikumu riska faktors pētīta jau ilgstoši un ir vairāku diskusiju temats. Nesen publicētā ķīniešu zinātnieku (Kang et al, 2017) pētījumā, kurā veikta meta–analīze par astoņiem kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem (BEAUTIFUL, SHIFT, SIGNIFY, NITIATIVE, Fasullo et al, Iuta et al, Bocchi et al, ETHIC–AHF) ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa, ivabradīnam pierādīts neitrāls efekts KV mirstības mazināšanā, proti, ja samazina tikai SF miera stāvoklī, tad mirstība no KV slimībām nemazinās. [6]

Nātrija—glikozes līdztransportiera 2 (SGLT2) inhibitori

Pētījumi pierāda, ka SGLT2 inhibitoriem ir labvēlīga ietekme uz sirds—asinsvadu sistēmas notikumu riska mazināšanu 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Reālās dzīves pētījuma CVD–REAL Nordic dati, kas iegūti no pacientu reģistriem, norāda uz SGLT2 (dapagliflozīna, kanagliflozīna un empagliflozīna) saistību ar samazinātu sirds—asinsvadu mirstības risku par 47 %, būtisku nevēlamu sirds—asinsvadu sistēmas notikumu risku par 22 % un hospitalizācijas risku sirds mazspējas dēļ par 30 % salīdzinājumā ar citiem pretdiabēta medikamentiem. [35] Pozitīvie ieguvumi vairāk saistīti ar kardiorenālajiem hemodinamiskajiem efektiem, nevis preparāta aterotrombotiskajiem efektiem vai cukura līmeņa pazemināšanu asinīs kā tādu. Pacientiem ar 2. tipa CD un KV slimībām SGLT2 inhibitoru lietošana būtu apsverama savlaicīgi. [1]

Darbības mehānisma pamatā ir nātrija—glikozes līdztransportiera 2 inhibēšana, kas mazina glikozes reabsorbciju nierēs un nieru glikozes slieksni, tāpēc palielinās glikozes izdale ar urīnu, tādējādi pazeminās glikozes līmenis plazmā, palielinās kaloriju zudums un samazinās ķermeņa masa. Preparātiem piemīt arī osmotiska diurētiķa efekts. [21] Šīs grupas medikamenti: dapagliflozīns, kanagliflozīns, empagliflozīns.

Indikācijas un kontrindikācijas

Medikaments paredzēts monoterapijā vai kombinētā terapijā pacientiem ar 2. tipa CD, kuriem diabēta kontrole līdz šim bijusi nepietiekama. [21] SGLT2 inhibitori kontrindicēti pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 45 ml/min./1,73 m2 kanagliflozīnam, empagliflozīnam un < 60 ml/min./ 1,73 m2 dapagliflozīnam). [22]

Vai dapagliflozīns ietekmē aterosklerozes progresu?

Līdz šim zināms, ka SGLT2 inhibitoru lietošana pacientiem ar 2. tipa CD mazina KV mirstību, bet vai šo preparātu lietošana ietekmē aterosklerozes progresu? Atbildi uz šo jautājumu mēģināja rast klīniskajā pētījumā DEFENSE (dapagliflozin effectiveness on vascular endothelial function and glycemic control study), noskaidrojot, vai dapagliflozīns ietekmē endotēlija funkciju pacientiem ar agrīnu 2. tipa CD.

Pētījumā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada augustam primāri tika izzinātas izmaiņas plūsmas mediētajā dilatācijā (flow–mediated dilation, FMD), kas ir tiešs slāpekļa oksīda biopieejamības marķieris. FDM nosaka ar ultraskaņas metodi.

Pētījumā pierādīja, ka dapagliflozīna pievienošana metformīnam 16 nedēļās uzlabo endotēlija funkciju (uzlabojās FDM) pacientiem ar neadekvāti kontrolētu agrīnu 2. tipa CD, kā arī mazina oksidatīvo stresu (dapagliflozīna grupā oksidatīvā stresa biomarķieris urīna 8–hidroksi–2’–deoksiguanozīns bija zemāks nekā metformīna grupā). [23]

Noslēgumā

Kardiovaskulārā riska mazināšanā milzīga loma ir pašam pacientam, ģenētiskajiem faktoriem un dzīvesveidam.

Mūsu pienākums ir sniegt zināšanas un padomus par izmaiņām dzīvesveidā, veselīgu uzturu un izvēlēties piemērotāko terapiju, kas konkrētajam pacientam mazinātu sirds—asinsvadu sistēmas notikumu risku.

Palielinoties pacientu skaitam ar vairākām slimībām un pieaugot polifarmācijai, arvien biežāk ikdienas praksē jādomā par medikamentu mijiedarbību, kad terapijas līdzekļu klāstam pievienojam jaunus.

Interesanta tendence pētījumos ir jaunu indikāciju atklāšana jau zināmiem un plaši lietotiem medikamentiem — visticamāk, ka nākotnē šajā jomā mūs gaida jauni atklājumi.

 

KOPSAVILKUMS

  • Rakstā apkopotas medikamentu grupas, kam pierādīta kardiovaskulāro (KV) notikumu riska mazināšana, un šis apkopojums dažus no šiem medikamentiem ļauj aplūkot jaunā skatījumā.
  • Antihipertensīvo līdzekļu grupas, kam pierādīts efekts mirstības samazināšanā: BAB, AKEI, ARB, KKB un tiazīdu grupas diurētiķi.
  • Antiagreganti, kam pierādīta kardiovaskulāro notikumu riska mazināšana, ir aspirīns, P2Y12 inhibitori: klopidogrels, prasugrels un tikagrelors. No pašreizējiem hipolipidemizējošim medikamentiem (statīni, fibrāti, ezetimibs, rezīni, nikotīnskābe) pierādīta efektivitāte sirds—asinsvadu sistēmas notikumu mazināšanā ir statīniem.
  • Nātrija—glikozes līdztransportiera 2 (SGLT2) inhibitoru lietošana CD pacientiem ar KV slimībām ir pierādīta ar spēju mazināt KV mirstību un stacionēšanas reižu skaitu sirds mazspējas dēļ.
  • Nesen publicētā ķīniešu zinātnieku (Kang et al, 2017) pētījumā, kurā veikta meta–analīze par astoņiem kontrolētiem klīniskajiem pētījumiem ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa, ivabradīnam pierādīts neitrāls efekts KV mirstības mazināšanā.

 

Literatūra

  1. Authors/Task Force Members: Piepoli MF, Hoes AW, Agewall S, Albus C, Brotons C, Catapano AL, Cooney MT, Corrà U, Cosyns B et al; 2016 European Guidelines on cardiovascular disease prevention in clinical practice: The Sixth Joint Task Force of the European Society of Cardiology and Other Societies on Cardiovascular Disease Prevention in Clinical Practice (constituted by representatives of 10 societies and by invited experts)Developed with the special contribution of the European Association for Cardiovascular Prevention & Rehabilitation (EACPR). European Heart Journal, 2016; 37: 2315–2381.
  2. Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. Rīga, Zāļu infocentrs, 2011.
  3. Wiysonge CS, Bradley HA, Volmink J, et al. Beta-blockers for hypertension. The Cochrane Database of Systematic Reviews. 2017; (1): CD002003.
  4. Nawarskas JJ, Bowman BN, Anderson JR. Ivabradine: A Unique and Intriguing Medication for Treating Cardiovascular Disease. Cardiology in Review, 2015; 23(4): 201–211.
  5. Fox K, Ford I, Steg PG, et al. SIGNIFY Investigators. Ivabradine in stable coronary artery disease without clinical heart failure. NEJM, 2014; 371: 1091–1099.
  6. Kang S, Li CJ, Zhang XM. Ivabradine has a neutral effect on mortality in randomized controlled trials. Medicine (Baltimore), 2017; 96(40): e8067.
  7. Lupi A, Rognoni A, Cavallino C, et al. Ivabradine for Treatment of Coronary Artery Disease: From Last Chance Resort to Mainstem of a Reasoned Therapy. Cardiovascular and Hematoogicall Agents in Meicinald Chemistry, 2015; 13(1): 4–9.
  8. Tse S, Mazzola N. Ivabradine (Corlanor) for Heart Failure: The First Selective and Specific If Inhibitor. Pharmacy and Therapeutics, 2015; 40(12): 810–814.
  9. Coats A, Jain S. Protective effects of nebivolol from oxidative stress to prevent hypertension-related target organ damage. Journal of Human Hypertension, 2017; 31(6): 376–381.
  10. Pietri P, Vlachopoulos C, Tousoulis D. Inflammation and Arterial Hypertension: From Pathophysiological Links to Risk Prediction. Curr Med Chem, 2015; 22(23): 2754–2761.
  11. Bhat T, Teli S, Rijal J, et al. Neutrophil to lymphocyte ratio and cardiovascular diseases: a review. Expert Rev Cardiovasc Ther, 2013; 11(1): 55–59.
  12. Hussain M, Saeed M, Babar MZM, et al. Nebivolol Attenuates Neutrophil Lymphocyte Ratio: A Marker of Subclinical Inflammation in Hypertensive Patients. International Journal of Hypertension, 2017: 7643628.
  13. Karaman M, Balta S, Seyit Ahmet AY, et al. The comparative effects of valsartan and amlodipine on vWf levels and N/L ratio in patients with newly diagnosed hypertension. Clin Exp Hypertens, 2013; 35(7): 516–522. Epub 2013 Jan 4.
  14. Fici F, Celik T, Balta S, et al. Comparative effects of nebivolol and metoprolol on red cell distribution width and neutrophil/lymphocyte ratio in patients with newly diagnosed essential hypertension. J Cardiovasc Pharmacol, 2013; 62(4): 388–393.
  15. Karaźniewicz-Łada M, Danielak D, Burchardt P, et al. Clinical Pharmacokinetics of Clopidogrel and Its Metabolites in Patients with Cardiovascular Diseases. Clinical Pharmacokinetics, 2014; 53(2): 155–164.
  16. Kalvelis A. Kardioloģija. Rīga, 2014.
  17. Yang BR, Seong J-M, Choi N-K, et al. Co-Medication of Statins with Contraindicated Drugs. Schirmer SH, ed. PLoS ONE, 2015; 10(5): e0125180.
  18. Patel AM, Shariff S, Bailey DG, et al. Statin Toxicity From Macrolide Antibiotic Coprescription: A Population-Based Cohort Study. Ann Intern Med, 2013; 158: 869–876.
  19. Ko HHT, Lareu RR, Dix BR, Hughes JD. Statins: antimicrobial resistance breakers or makers? PeerJ, 2017; 5: e3952.
  20. Thangamani S, Mohammad H, Abushahba MFN, et al. Exploring simvastatin, an antihyperlipidemic drug, as a potential topical antibacterial agent. Scientific Reports, 2015; 5: 16407.
  21. Deeks ED, Scheen AJ. Canagliflozin: A Review in Type 2 Diabetes. Drugs, 2017 Aug 23.
  22. Vivian EM. Sodium-glucose co-transporter 2 (SGLT2) inhibitors: a growing class of antidiabetic agents. Drugs in Context, 2014; 3: 212264.
  23. Shigiyama F, Kumashiro N, Miyagi M, et al. Effectiveness of dapagliflozin on vascular endothelial function and glycemic control in patients with early-stage type 2 diabetes mellitus: DEFENCE study. Cardiovascular Diabetology, 2017; 16: 84.
  24. Fazal K, Perera G, Khondoker M, et al. Associations of centrally acting ACE inhibitors with cognitive decline and survival in Alzheimer’s disease. BJPsych Open, 2017; 3(4): 158–164.
  25. Liao M-T, Lin L-Y, Yang Y-H, et al. ACEI and ARB did not Reduce the Incidence of Dementia in Patients with Atrial Fibrillation: A Nationwide Cohort Study. Acta Cardiologica Sinica, 2013; 29(4): 323–327.
  26. Elwood PC, Morgan G, Pickering JE, et al. Aspirin in the Treatment of Cancer: Reductions in Metastatic Spread and in Mortality: A Systematic Review and Meta-Analyses of Published Studies. Ali R, ed. PLoS ONE, 2016; 11(4): e0152402.
  27. Barron TI, Flahavan EM, Sharp L, et al. Recent pre-diagnostic aspirin use, lymph node involvement and 5-year mortality in women with stage I-III breast cancer: a nationwide population based cohort study. Cancer research, 2014; 74(15): 4065–4077.
  28. García Rodríguez LA, Soriano-Gabarró M, Bromley S, et al. New use of low-dose aspirin and risk of colorectal cancer by stage at diagnosis: a nested case–control study in UK general practice. BMC Cancer, 2017; 17: 637.
  29. Lu L, Shi L, Zeng J, Wen Z. Aspirin as a potential modality for the chemoprevention of breast cancer: A dose-response meta-analysis of cohort studies from 857,831 participants. Oncotarget, 2017; 8(25): 40389–40401.
  30. Drew DA, Chin SM, Gilpin KK, et al. ASPirin Intervention for the REDuction of colorectal cancer risk (ASPIRED): a study protocol for a randomized controlled trial. Trials, 2017; 18: 50.
  31. Adams KN, Szumowski JD, Ramakrishnan L. Verapamil, and Its Metabolite Norverapamil, Inhibit Macrophage-induced, Bacterial Efflux Pump-mediated Tolerance to Multiple Anti-tubercular Drugs. The Journal of Infectious Diseases, 2014; 210(3): 456–466.
  32. Demitto F de O, do Amaral RCR, Maltempe FG, et al. In Vitro Activity of Rifampicin and Verapamil Combination in Multidrug-Resistant Mycobacterium tuberculosis. Chatterji D, ed. PLoS ONE, 2015; 10(2): e0116545.
  33. Gupta S, Tyagi S, Almeida DV, et al. Acceleration of Tuberculosis Treatment by Adjunctive Therapy with Verapamil as an Efflux Inhibitor. American Journal of Respiratory and Critical Care Medicine, 2013; 188(5): 600–607.
  34. Abate G, Ruminiski PG, Kumar M, et al. New Verapamil Analogs Inhibit Intracellular Mycobacteria without Affecting the Functions of Mycobacterium-Specific T Cells. Antimicrobial Agents and Chemotherapy, 2016; 60(3): 1216–1225.
  35. www.thelancet.com/journals/landia/article/PIIS2213-8587(17)30258-9/fulltext