Biedrība Riga TechGirls sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) jau otro reizi vadīs bezmaksas apmācības tehnoloģiju apguvei “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” veselības aprūpes speciālistiem un katram, kurš nākotnē vēlas strādāt šajā nozarē. Apmācību programmai iespējams pieteikties līdz 10. septembrim.
Eiropas uzņēmējdarbības festivālā jauniešiem “Gen–E” 3. godalgoto vietu inovāciju kategorijā saņēmis Latvijas veselības aprūpes tehnoloģiju projekts “Fungo”. Komanda izstrādājusi papildinātajā realitātē bāzētu digitālo risinājumu, kas spēles veidā motivē onkoloģiskos pediatrijas pacientus kustēties.
887 veselības nozares speciālisti saņēmuši sertifikātu par Riga TechGirls bezmaksas apmācības programmas “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” apguvi, kuras laikā trīs mēnešos tiešsaistes un praktiskajās nodarbībās pilnveidoja zināšanas par dažādu rīku un tehnoloģiju lietošanu veselības aprūpē.
Uzreiz gribētos skeptiski iebilst: nē! Bet, sākot sarunu ar mākslīgā intelekta (AI) sarakstes robotu jeb čatbotu, varētu būt pārsteigums, cik precīzi tas nosaka diagnozi, cik personisku pieeju atrod, pamatojot ar izklāstīto slimības vēsturi.
Projektam “E-Veselība jaunā kodola izveide” piešķirtais finansējums ir 3,1 miljons eiro un līdz 2022. gada beigām tika izlietoti 2,9 miljoni eiro. Tehnoloģiju uzlabošanai un attīstīšanai projekta ietvaros šogad plānots ieguldīt 167 tūkstošus eiro.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve” devis startu Latvijas veselības aprūpes inovāciju laboratorijai — “Open Health Labs”. Tajā ārstniecības iestādes kopā ar Eiropas labākajiem medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem radīs inovatīvus risinājumus ārstniecības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Vai profesijas statuss, amats uzliek pienākumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt sociālajos tīklos? Kā izmantojam šķietamo brīvību, ko sniedz sociālie tīkli? Vai sociālie tīkli maina mūsu domāšanu un uzvedību? Atbild ARTŪRS MEDNIS, New Black dibinātājs un vadītājs, jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists.
Digitālās veselības hakatonā no 11. līdz 13. jūnijam vairāk nekā 70 tiešsaistes intervijās pulcējās dažādu jomu speciālisti. Vairākas hakatona komandas ne vien izvirzīja priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, bet arī izstrādāja risinājumu piemērus – informē Veselības ministrija.
19. aprīlī darbu sāka vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Tagad portālā manavakcina.lv var ne tikai pieteikties vakcīnai, bet iedzīvotāji no atvērtajām prioritārajām grupām var izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku.
Azartiski, gatavi jauniem izaicinājumiem, mēģināt vēl un vēl, līdz iecerētais vainagojas ar panākumiem un peļņu. Laimīgi par to, ka ar savu darbu var risināt pasaules problēmas. Lielākie panākumi viņiem vēl tikai priekšā. Latvijas medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi.
Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija?
KRISTAPS KRAFTE ir digitālās medicīnas entuziasts, jauns cilvēks, kurš Kopenhāgenas universitātē absolvējis maģistra programmu “Inovācijas veselības aprūpē” un atgriezies Latvijā, lai iegūtās zināšanas iedzīvinātu realitātē.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.