PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Mēles spiediena spēka novērtēšana agrīnā sarkopēnijas diagnostikā

E. Tetere, G. Selga
Mēles spiediena spēka novērtēšana agrīnā sarkopēnijas diagnostikā
Pixabay.com
Pēdējo gadu laikā pasaules sabiedrībā ir novērojama novecošana. Tam līdzi nāk ar vecumu saistītas patoloģijas. [8] Sarkopēnija ir viena no funkcionālā stāvokļa izmaiņu slimībām gados vecākiem cilvēkiem. Tā izraisa skeletālās muskulatūras masas un spēka samazināšanos, kas palielina negadījumu risku un nepieciešamību pēc medicīniskā atbalsta. [13] Vēl arvien slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta. Grūtības sagādā esošo diagnostiskas rīku izmantošanas laikietilpība un īpašu medicīnisko pakalpojumu trūkums. [7]

Maksimāla mēles spiediena (MTP) mērījums var būt labs palīgs sarkopēnijas diagnostikai un prognozei. Iekārtas izmantošana stomatoloģijā var dot iespēju ātrākai slimības atklāšanai un labākai medicīnas starpnozaru profesionāļu sadarbībai. [2; 6] Šīs publikācijas mērķis ir sniegt informāciju par mēles spiediena mērījuma izmantošanas iespējām sarkopēnijas diagnostikā.

Literatūras apskats ir veidots, balstoties uz zinātniskiem raksti, kuri publicēti laika posmā no 2008. līdz 2023. gadam. Darbā izmantotie materiāli tika iegūti, izmantojot tiešsaistes datubāzes PubMed, Clinical Key, Wiley online library, ScienceDirect.

Sarkopēnijas attīstība un ietekme uz ikdienas funkcijām

Sarkopēnija pēc jaunākās definīcijas ir skeleta muskulatūras patoloģija, kas saistīta ar samazinātu muskuļu spēku, masu un kvalitāti. Slimība var novest pie nelabvēlīgām sekām kā lūzumiem, sirds un elpceļu slimībām, invaliditātes un letāliem gadījumiem. Tā būtiski samazina dzīves kvalitāti un palielina pacienta hospitalizācijas risku. [7]

Cilvēka dzīves posmos skeleta muskulatūrai ir tendence mainīties tās lielumā un funckionalitātē. Tās svars un spēks uzrāda tendenci augt jaunībā, nemainību pusmūža vecumā, bet krīt līdz ar novecošanu. [7] Piektajā dzīves desmitgadē sarkopēnija skar no 9,9 % līdz 40,4 % cilvēku. [8] Sarkopēnijas attīstības ātrumu var ietekmēt gan ģenētiskas izmaiņas, gan ikdienas rutīna. Slimības attīstības ātrumu ir iespējams samazināt. To var panākt regulāri stiprinot muskulatūras spēku un palielinot to masu, it īpaši, jaunības gados (1.attēls). Papildus, liela nozīme ir pilnvērtīga uztura uzņemšanā. [7; 12]

Muskuļu spēks un dzīves gājums indivīdiem ar dažādu fizisko aktivitāšu dzīves veidu [7] Attēlā esošās līknes: gaiši zilā – indivīdi, kas regulāri stiprina muskulatūru, tumši zilā – indivīdi, kas neregulāri vai reti noslogo muskulatūru Muskuļu spēks un dzīves gājums indivīdiem ar dažādu fizisko aktivitāšu dzīves veidu [7] Attēlā esošās līknes: gaiši zilā – indivīdi, kas regulāri stiprina muskulatūru, tumši zilā – indivīdi, kas neregulāri vai reti noslogo muskulatūru
1.attēls
Muskuļu spēks un dzīves gājums indivīdiem ar dažādu fizisko aktivitāšu dzīves veidu [7] Attēlā esošās līknes: gaiši zilā – indivīdi, kas regulāri stiprina muskulatūru, tumši zilā – indivīdi, kas neregulāri vai reti noslogo muskulatūru

Sarkopēnijas attīstībai būtisks risks ir arī pacientu veselības un sabiedrības stāvoklis. Pacienti ar jau esošām veselības problēmām, kas samazina to spēju pilnvērtīgi kustēties ikdienā un pacienti, kas atrodas kādā uzraudzības iestādē kā, piemēram, pansionāts, ir ar tendenci uz muskuļu vājuma attīstību. Papadopoulou et al. (2020) atklāja, ka no kopējās analizēto indivīdu sarkopēnijas statistikas, kas bija 14 % vīriešiem un 12 % sievietēm, 38 % no šiem indivīdiem bija no aprūpes mājām un 23 % bija slimnīcu pacienti. [12] Aprūpē esošajiem pacientiem sarkopēnijas smagums ir dažāds, kas saistīts ar to individuālajām kustību spējām un uztura nodrošinājumu iestādē. [3]

Sarkopēnija palielina risku attīstīties citām patoloģijām, kā arī tā tiek asociēta ar traumām. Samazinoties muskuļu masai un spēkam, samazinās arī to funkcionālās spējas, kas padara sarežģītus fiziskos uzdevumus. Saistībā ar mutes dobuma funkcijām cilvēki, kuriem ir noteikta sarkopēnija, ir palielināts disfāgijas, lūpu kustību, mēles spiediena samazinājuma, okluzālā spēka un malnutrīcijas risks. [7; 8; 13; 15]

Sarkopēnijas un disfāgijas patoloģiju saistība

Sarkopēnijas slimnieku populācijā disfāgijas izplatība ir 32 %. Termins “sarkopēniskā disfāgija” norāda uz rīšanas traucējumiem, kas rodas sistēmiskās slimības pazīmju rezultātā. Samazinātais rīšanas muskuļu spēks nespēj nodrošināt normālu pārtikas uzņemšanu. Šo problēmu ietekmē veidojas apburtais loks (2.attēls), respektīvi, disfāgija pastiprina sarkopēniskās izpausmes. Šis ir viens no iemesliem, kas nosaka nepieciešamību izvērtēt mērījumus, kas saistīti ar mutes dobumu, lai būtu vēl lielāka iespēja agrīni diagnosticēt sarkopēniju. [5; 14] 

Apburtais loks starp disfāgiju, nepietiekamu uzturu un sarkopēniju [5] Potenciālie disfāgijas attīstības radītāji uz šīs slimības fona ir samazināts MTP, samazināta mēles un lūpu motoriskā funkcija, virs mēles kaula muskuļu spēks [14] Apburtais loks starp disfāgiju, nepietiekamu uzturu un sarkopēniju [5] Potenciālie disfāgijas attīstības radītāji uz šīs slimības fona ir samazināts MTP, samazināta mēles un lūpu motoriskā funkcija, virs mēles kaula muskuļu spēks [14]
2.attēls
Apburtais loks starp disfāgiju, nepietiekamu uzturu un sarkopēniju [5] Potenciālie disfāgijas attīstības radītāji uz šīs slimības fona ir samazināts MTP, samazināta mēles un lūpu motoriskā funkcija, virs mēles kaula muskuļu spēks [14]

Mēles spiediena mērījums un sarkopēnija

Viens no mēles svarīgākajiem uzdevumiem ir piedalīties uztura uzņemšanas procesā. [11] Izmainīta mēles muskuļu spēja veikt funkcijas var ietekmēt rīšanas procesu, tādējādi uzņemot uzturu nepietiekoši. [8] Viens no veidiem, kā izmeklēt mēles muskulatūras funkcionālo darbību, ir mērot MTP. [11] Šo mērījumu var izmantot kā diagnostikas līdzekli sarkopēnijas apstiprināšanai, it īpaši, pavadošas disfāgijas gadījumā. [6]

MTP tiek mērīts kilopaskālos (kPa). Šo mērījumu var veikt, izmantojot speciālu, tam paredzētu, ierīci. [4] Pašlaik pieejamas ir Iowa orālās performances instruments (IOPI), kuru ražo Amerikas Savienotajās Valstīs, un tas ir starptautiski atzīts instruments un JMS firmas mēles spiediena mērāmā ierīce, kas ir Japānas izstrādāts mērinstruments (3. un 4. attēls). Yoshikawa et al. (2021) analīze liecina par to mērījumu rezultātu līdzvērtību, uzrādot nozīmīgu korelāciju mērījumos, kas tika veikti 74 dalībniekiem ar disfāgiju. [2; 17] 

Pa kreisi IOPI PROTM modelis 3.1. un pa labi JMS mēles spiediena mērīšanas iekārta TPM – 01 modelis [17]
a – ar gaisu pildīts balons ar silikona caurulīti; b – gaisa pārvades vads; c – mērinstruments ar displeju Pa kreisi IOPI PROTM modelis 3.1. un pa labi JMS mēles spiediena mērīšanas iekārta TPM – 01 modelis [17]
a – ar gaisu pildīts balons ar silikona caurulīti; b – gaisa pārvades vads; c – mērinstruments ar displeju
3.attēls
Pa kreisi IOPI PROTM modelis 3.1. un pa labi JMS mēles spiediena mērīšanas iekārta TPM – 01 modelis [17] a – ar gaisu pildīts balons ar silikona caurulīti; b – gaisa pārvades vads; c – mērinstruments ar displeju

Ierīces sastāvdaļas ir 3,5 cm ar gaisu pildīts balons, 11,5 cm silikona caurulīte un mērinstruments ar displeju, kas uzrāda rezultātus kPa mērvienībā un ir ar iebūvētu taimeri. [1] Iekārtas baloniņš tiek novietots starp aukslējām un mēli. Abas lūpas tiek sakļautas, un silikona caurulīte ir maigi sakosta ar augšžokļa centrālajiem incisīviem. Pacientam liek ar mēli spiest uz balonu ar maksimālo spēku trīs reizes. Maksimālā iegūtā vērtība tiek izmantota analīzē. [4; 17] 

IOPI ierīces baloniņa novietojums [17] IOPI ierīces baloniņa novietojums [17]
4.attēls
IOPI ierīces baloniņa novietojums [17]

Pašlaik vēl tiek pētīts intervāla ilgums starp spiediena mērīšanas reizēm. Tiek atzīmēts, ka 30 sekunžu atpūta var būt par maz, lai mēles muskulatūra pietiekami atjaunotos un netiktu ietekmēti rezultāti. Tomēr klīniskais pētījums Vanderwegen et al. (2019), kas pētīja MTP veseliem Beļgijas bērniem kā papildus mērījumu ietvēra intervālu ietekmi uz mērījumu. Šajā pētījuma sadaļā izmantoja 18 bērnus. MTP tika mērīts ar 30 un 60 sekunžu intervālu. Rezultāti neuzrādīja statistiki nozīmīgu atšķirību starp abiem intervāliem. [16]

Neseni pētījumi atklāj, ka samazināts MTP ir saistīts ar sarkopēniju. [10] Tas arī pierāda to, ka slimība ir attiecināma uz visa organisma muskulatūru, kas būtiski rada dažādas citas ar veselību saistītas problēmas pacientam. MTP tiek ieteikts kā diagnostisks mērījums sarkopēniskās disfāgijas gadījumā, tomēr tas vēl nav atzīts kā ekskluzīvs rīks diagnozes apstiprināšanai. [5]

Pašlaik nav globāli noteikta viena vērtība kā sarkopēnijas diagnozes robežvērtība, bet Āzijā rosināti 20 kPa, kas nosaka MTP samazināšanos saistībā ar sarkopēniju. [9] Citur tiek rosināts, ka veselu vecāka gada gājuma cilvēku veselīgs MTP minimālais rādītājs ir 30 kPa. [2]

Pētījumā Machida et al. (2017) 197 vecākiem cilvēkiem tika mērīts MTP. Pacienti tika sadalīti sarkopēniskajā un nesarkopēniskajā senioru grupā pēc plaši izmantotajiem sarkopēnijas diagnostikas rīkiem. Rezultāti uzrādīja būtiskas MTP atšķirības sadalītajām grupām.  MTP korelēja ar vecumu abiem dzimumiem. Nesarkopēnijas vīriešiem vidēji MTP bija 29,1 kPa un sievietēm 26,5 kPa. Savukārt, sarkopēnijas sirgstošiem vīriešiem MTP bija 21,1 kPa un sievietēm 21,0 kPa. Pētījumā secināja, ka vecākiem pacientiem ar sarkopēniju MTP samazinās vairāk nekā veseliem senioriem. [10]

Mēles spiediena mērījuma salīdzinājums ar citiem diagnostikas rīkiem

Kaut arī MTP mērījums vēl nav atzīts kā rādītājs, uz kuru balstīt diagnozi, ir pētījumi, kas uzrāda labu saistību ar plaši lietojamām sarkopēnijas mērierīcēm. Sarkopēnija galvenokārt tiek diagnosticēta ar rokas satvēriena spēka (RSS) mērījumu, skeleta muskuļu masas indeksu (SMI)  un gaitas ātrumu (GĀ). MTP mērījums var konkurēt ar plaši izmantotajiem mērījumiem. [5]

Pētījumā Arakawa-Kaneko et al. (2022) tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze, kur izvirzīja hipotēzi, ka pastāv korelācija starp RSS un MTP mērījumiem cilvēkiem, kas vecāki vai jaunāki par 60 gadiem. Pārskata sastāvā bija datu analīze par 5767 personām. MTP vidējā atšķirība jauniem cilvēkiem no personām, kas vecākas par 60 gadiem bija 11,5 kPa. Rezultāti identificēja, ka būtiski augstāki MTP rezultāti ir personām, kas ir jaunākas par 60 gadu vecumu. RSS vidējā atšķirība starp abām grupām bija 8,7 kg. Dati uzrādīja, ka RSS ir būtiski augstāks cilvēkiem, kas jaunāki par 60 gadiem.  Iegūtie rezultāti hipotēzi apstiprināja, un Arakawa-Kaneko et al. (2022) pierāda to, ka ar MTP var tikt paredzēta mutes un organisma muskulatūras pavājināšanās. Pētījuma autori nosaka, ka speciālistiem, kas nav zobārstniecības sfērā, labāks mērījums ir RSS un ar to arī var noteikt nākotnes risku orālās muskulatūras problēmām. [2]

Gan RSS, gan GĀ tiek asociēts ar visa ķermeņa muskulatūras spēku un funkcionēšanas spējām. MTP, savukārt, uzrāda vairāk lokalizētas muskulatūras spējas. Tomēr Wakasugi et al. (2017) uzrāda datus, kas liek vairāk pētīt šo rādītāju saistību. 197 vecāka gadu gājuma cilvēkiem mērīja RSS, GĀ, MTP un žokļa atvēršanas spēku. Pētījums uzrādīja, ka vīriešu kārtas pārstāvjiem tika konstatēta korelācija MTP ar RSS un GĀ. Savukārt, sievietēm, samazinoties vispārējam skeleta muskulatūras spēkam, ar rīšanu saistītajiem muskuļiem spēka samazināšanās bija pakāpeniskāka. [18]

Kā viens no Eiropas Sarkopēnijas darba grupas gados vecākiem cilvēkiem piedāvātajiem sarkopēnijas diagnostikas līdzekļiem ir magnētiskās rezonances (MR) izmeklējums, kas tiek arī uzskatīts par labu metodi neinvazīvai muskuļu stāvokļa noteikšanai. Tomēr, šim izmeklējumam ir arī pavadošas problēmas kā, piemēram, augstās izmaksas pacientam, iekārtas augstā cena un specializēta profesionāļa nepieciešamība kvalitatīva attēla ieguvei. [7] Nakao et al. (2021) izmantoja MR, lai noteiktu mēles taukaudu izmaiņas. Šīm izmaiņām tika pētīta ietekme uz mēles spiedienu un rīšanas procesu vecākiem cilvēkiem. Ir novērota asociācija taukaudu infiltrācijai mēlē ar samazinātu MTP, kas nosaka nepieciešamību mēles kvantitatīvai un kvalitatīvai izmeklēšanai pacientiem. Pētījumā piedalījās 40 pacienti, kur 20 no tiem bija aprūpes iestāžu personas vecākas par 65 gadiem un pārējie 20 bija veselas personas, kas jaunākas par 40 gadu vecumu. Personām tika veikts MR izmeklējums mēlei un MTP. Nevienam no pacientiem netika noteikta organisma sarkopēnija. Vecums būtiski ietekmēja MR un MTP analizētos datus. Rezultāti uzrādīja pozitīvu korelāciju starp samazinātu MTP un palielinātu taukaudu daudzumu mēles muskulī. [19]

SMI ir kvantitatīvs mērījums, kurš tiek bieži izmantots sarkopēnijas noteikšanā. [7] Datu iegūšanai mērījumi tiek veikti ar radioloģijas metodēm vai bioelektriskās pretestības analīzi. [20] Kā viens no iespējamajiem SMI mērījumu rajoniem ir apendikulārā skeleta muskuļu masa (ASM). Sugiya et al. (2022) pierādīja, ka MTP rezultāti ir saistīti ar ASM datiem izmeklētajiem pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kuriem bieži tiek novērota arī sarkopēnija. Šajā klīniskajā pētījumā piedalījās 27 pacienti, kas gados bija vecāki par 65 gadiem. Šiem cilvēkiem bija diagnosticēta hroniska obstruktīva plaušu slimība. Vēl 24 pacienti, bez plaušu slimības tika izmantoti kā kontroles grupa. Pēc iepriekš analizētiem pētījumiem autori noteica, ka veselu pacientu, kas vecāki par 70 gadiem, MTP ir 31,9 ± 8,9 kPa. HOPS gadījumā, balstoties uz iegūtiem datiem no slimnīcā esošiem pacientiem, MTP ir 25,5 ± 7,7 kPa. Ar JMS iekārtu tika mērīts MTP trīs reizes ar 60 sekunžu atpūtas intervālu. Izteikti zemāks bija MTP sirgušo pacientu grupā, kas bija 33,6 ± 8,4 kPa, salīdzinot ar kontroles grupu, kurai vidēji bija 38,0 ± 5,3 kPa. Pētījuma rezultāti uzrādīja dzimuma atšķirības mērījumos slimo pacientu grupā, kur sievietēm MTP bija zemāks nekā vīriešiem. Plaušu patoloģijas pacientiem tika novērots izteikti samazināts ASM. Rezultāti uzrādīja pozitīvu korelāciju MTP ar SMI. [21]

Mēles spiediena mērierīce un orālā rehabilitācija

Orālās sarkopēnijas ārstēšana pieprasa vairāku jomu speciālistus un metodes, tai skaitā,  fizikālo terapiju. [6] Kim et al. (2020) rezultāti liecina par mēles stiprināšanas vingrinājumiem kombinācijā ar rīšanas treniņu ieguvumiem sarkopēniskās disfāgijas rehabilitācijas procesā. [20]

Mēles spēka vingrinājumi (MSV) ir kā vieni no disfāgijas rehabilitācijā plaši izmantotiem treniņiem. To pamātā ir mēles spiešana pret aukslējām pāris sekundes, kam seko atpūta un atkārtots vingrinājums. Kā labs palīgs šādā vingrinājumā var būt IOPI iekārta, ar kuras palīdzību pacients var kontrolēt spiediena apjoma noturēšanu visa treniņa laikā. [6; 22]

Vispārējās muskuļu rehabilitācijas vadlīnijas iesaka 60 % no maksimālā muskuļa spēka intensitātes netrenētām personām un 80 % līdz 85 % trenētiem pacientiem. Papildus tam, slodze ar laiku ir jākāpina. IOPI iekārta ir noderīgs mērinstruments, lai informētu pacientu, ka ir sasniegts nepieciešamais spēks vingrinājuma veikšanas laikā. Tas tiek panākts ar gaismas indikāciju. Pierādīts, ka, kvalitatīvi veicot MSV, mēles spēks pieaugs, un tas būs kā pozitīvs efekts rīšanas funkcijas atjaunošanas procesā. [22]

Silva et al. (2023), kas apkopoja literatūras datus par MSV ieguvumiem veseliem jauniem pieaugušajiem un vecākiem cilvēkiem, uzrādīja pozitīvu treniņu efektu. Jauniem pieaugušajiem, kuru vidējais MTP bija no 49 līdz 66 kPa pēc regulāriem treniņiem paaugstinājās uz 52 līdz 80 kPa. Vecākiem cilvēkiem, kuriem sākumā bija vidēji 31 līdz 45 kPa, pieauga no 34 līdz 55 kPa. Regulāri MSV uzrāda uzlabojumus mēles muskuļu darbībā un funkcijā. MSV nepieprasa lielu fizisku piepūli, kas ir komfortabli senioriem. [23]

Diskusija

Sarkopēnijas patoloģija mūsdienās tiek pētīta aizvien aktīvāk. Tas izskaidrojams ar sabiedrības novecošanu, dzīvesveida, aktivitāšu un uztura izmaiņām. Šī slimība lielākoties skar vecākus cilvēkus, kā arī personas, kurām ir nepieciešama speciāla aprūpe. [5; 12]

Slimība var izpausties abiem dzimumiem, tomēr ātrāku slimības attīstību novēro vīriešiem. [12] Arī cits pētījums norāda, ka sievietēm novēro lēnāku muskulatūras spēju samazināšanos. [18] Machida et al. (2017) klīnisks pētījums uzrāda, ka, vīriešiem novecojot, būtiski vairāk tiek ietekmētas mēles muskuļa darbības spējas nekā sievietēm. [10] Tomēr pastāv arī rezultāti, kur sievietēm ir būtiski samazināts MTP, salīdzinot ar vīriešiem. [21] Dažādo rezultātu dēļ sarkopēnijas ietekme uz dzimumiem vēl ir neskaidra.

Būtiska sarkopēnijas izpausme mutes dobumā, kas arī papildus veicina slimības turpmāku attīstību, ir disfāgija. Sarkopēniskās disfāgijas gadījumā pacientiem novēro izteiktākas rīšanas grūtības kā pacientiem, kuriem disfāgija ir citu patoloģiju izpausme. [5; 14] Vairākos pētījumos uzskata, ka pacientiem, kuriem novēro disfāgiju, būtu ieteicams sarkopēnijas skrīnings. Autori uzskata, ka diagnostikai ir nepieciešams speciāls rīks, lai agrīni atklātu problēmas celmus. [8]

MTP noteikšanas iekārta ir salīdzinoši jauns mērinstruments, kas vēl nav atzīts kā primārs sarkopēnijas diagnostikas rīks. [5] Tomēr tā pētītie salīdzinājumi ar plaši izmantotām sarkopēnijas diagnostikas mērierīcēm uzrāda, ka ar MTP ir iespējams tikpat labi noteikt patoloģiskas muskulatūras izpausmes. Biežāk izmantotie sarkopēnijas noteikšanas mērījumi ir RSS, GĀ un SMI. Vairāki pētījumi atzīmē, ka MTP analīzes rezultāti korelē ar šiem un citiem diagnostikas mērījumiem. [2; 6; 18; 21] Papildus, citas diagnostiskās vispārējās medicīnas iekārtas un izmeklējumi prasa lielas izmaksas un apmācītu personālu. [19] IOPI vai JMS iekārtas, savukārt, ir viegli lietojamas, neprasa daudz laika mērījumam, kā arī ir ērtas pacientiem. [5] Arakawa-Kaneko et al. (2022) uzskata, ka, lietojot MTP mērīšanas iekārtu, ir iespējams uzlabot savstarpēju speciālistu komunikāciju un spēju laicīgi atklāt sarkopēniskas izpausmes ne tikai vispārējās medicīnas iestādēs, bet arī zobārstniecības klīnikās. [2]

Galvenā sarkopēnijas ārstēšanas metode ir fizioterapija. Tā arī attiecas uz pacientiem ar sarkopēnisko disfāgiju. MSV vingrinājumi ir kā viens no veidiem, kā uzlabot meles muskulatūras darbību. Tā kā vingrinājumi pieprasa izpildi ar konkrētu mēles spēku, tad kā labs palīgs var būt IOPI iekārta, kas treniņa laikā var nodrošināt signalizēšanu par sasniegto spēku. [22; 23]

Ir nepieciešama tālāka izpēte MTP mērierīču izmantošanai agrīnas sarkopēnijas diagnostikā. Vairāki iekļautie pētījumi ir ar mazu pētāmo skaitu un dažādi šo iekārtu aspekti ir izpētīti salīdzinoši maz. Potenciāli šīs iekārtas nākotnē var uzlabot agrīnāku slimības atklāšanu, pavairot ārstniecības nozaru iesaisti diagnostikā un uzlabot rehabilitācijas iespējas mutes dobumam.

Secinājumi

  1. Šajā literatūras apskatā tika apkopots zinātniskās literatūras pārskats par sarkopēnijas definīciju, attīstību un ietekmi uz ikdienas funkcijām.
  2. Tika noskaidrots, ka galvenie sarkopēnijas diagnostikas mērījumi ir RSS, GĀ un SMI, ar kuriem ir iespējams noteikt organisma skeletālās muskulatūras spēku, masu un kvalitāti.
  3. Pēc apskatītajiem literatūras avotiem var secināt, ka MTP mērījums ir potenciāls sarkopēnijas diagnostikas rīks. Tirgū esošās MTP mērierīces neuzrāda būtiskas atšķirības datos un var tikt izmantotas mērījumiem.
  4. Tika apkopota informācija par MTP mērījumu salīdzinājumu ar citiem diagnostikas rīkiem. Rezultāti uzrāda, ka MTP analīze ir konkurētspējīgs diagnostiskais rīks sarkopēnijas atklāšanā.
  5. Tika noskaidrots, ka papildus MTP mērierīces var tikt izmantotas, ka palīgrīks mēles muskulatūras rehabilitācijas procesā, padarot vingrinājumus precīzākus un efektīvākus.

Literatūra

  1. ADAMS V., MATHISEN B., BAINES S., LAZARUS C., CALLISTER R. A Systematic Review and Meta-analysis of Measurements of Tongue and Hand Strength and Endurance Using the Iowa Oral Performance Instrument (IOPI) // Dysphagia, Sep 2013, 28(3), 350 – 369. doi: 10.1007/s00455-013-9451-3
  2. ARAKAWA – KANEKO I., WATARAI Y., SCHIMMEL M., ABOU – AYASH S. Relationship between tongue pressure and handgrip strength: A systematic review and meta‐analysis // Journal of Oral Rehabilitation, Nov 2022, 49(11), 1087 – 1105. doi: 10.1111/joor.13362
  3. BAUER J. M., KAISER MJ., SIEBER C. C. Sarcopenia in Nursing Home Residents // The Journal of Post – Acute and Long – Term Care Medicine, Aug 2008, 9(8), 545 – 551. doi: 10.1016/j.jamda.2008.04.010
  4. CHANG K., WU W., CHEN L., WANG H., WANG T., HAN D. Suboptimal Tongue Pressure Is Associated with Risk of Malnutrition in Community-Dwelling Older Individuals // Nutrients, May 2021, 13(6), 1821. doi: 10.3390/nu13061821
  5. CHEN K., JENG Y., WU W., WANG T., HAN D., et al. Sarcopenic Dysphagia: A Narrative Review from Diagnosis to Intervention // Nutrients, Nov 2021, 13(11), 4043. doi: 10.3390/nu13114043
  6. CHEN K., LEE T., WU W., WANG T., HAN D., CHANG K. Assessment of Tongue Strength in Sarcopenia and Sarcopenic Dysphagia: A Systematic Review and Meta-Analysis // Frontiers in Nutrition, Jun 2021, 8, 684840. doi: 10.3389/fnut.2021.684840
  7. CRUZ – JENTOFT A. J., BAHAT G., BAUER J., BOIRIE Y., BRUYERE O., et al. Sarcopenia: revised European consensus on definition and diagnosis // Age and Aging, Jan 2019, 48(1), 16 – 31. doi: 10.1093/ageing/afy169
  8. DE SIRE A., FERRILLO M., LIPPI L., AGOSTINI F., DE SIRE R., et al. Sarcopenic Dysphagia, Malnutrition, and Oral Frailty in Elderly: A Comprehensive Review // Nutrients, Mar 2022, 14(5), 982. doi: 10.3390/nu14050982
  9. HIGA C., MORI T., HIRAOKA A., TAKEDA C., KUROKI A., et al. Five-year change in maximum tongue pressure and physical function in community-dwelling elderly adults // Journal of Dental Sciences, Jun 2020, 15(3), 265 – 269. doi: 10.1016/j.jds.2020.05.027.
  10. MACHIDA N., TOHARA H., HARA K., KUMAKURA A., WAKASUGI Y., et al. Effects of aging and sarcopenia on tongue pressure and jaw-opening force // Geriatrics Gerontology International, Feb 2017, 17(2), 295 – 301. doi: 10.1111/ggi.12715
  11. MAEDA K., AKAGI J. Decreased tongue pressure is associated with sarcopenia and sarcopenic dysphagia in the elderly // Dysphagia, Feb 2015, 30(1), 80 – 87. doi: 10.1007/s00455-014-9577-y
  12. PAPADOPOULOU S. K., TSINTAVIS P., POTSAKI P., PAPANDREOU D. Differences in the Prevalence of Sarcopenia in Community-Dwelling, Nursing Home and Hospitalized Individuals. A Systematic Review and Meta-Analysis // The journal of nutrition, health and aging, Jan 2020, 24(1), 83 – 90. doi: 10.1007/s12603-019-1267-x.
  13. PETERMANN – ROCHA F., BALNTZI V., GRAY S. R., LARA J., HO F. K., et al. Global prevalence of sarcopenia and severe sarcopenia: a systematic review and meta‐analysis // Journal of Cachexia, Sarcopenia and Muscle, Feb 2022, 13(1), 86 – 99. doi: 10.1002/jcsm.12783
  14. SAKAI K., NAKAYAMA E., YONEOKA D., SAKATA N., IIJIMA K., et al. Association of Oral Function and Dysphagia with Frailty and Sarcopenia in Community-Dwelling Older Adults: A Systematic Review and Meta-Analysis // Cells, Jul 2022, 11(14), 2199. doi: 10.3390/cells11142199
  15. SCHAAP L. A., VAN SCHOOR N. M., LIPS P., VISSER M. Associations of Sarcopenia Definitions, and Their Components, With the Incidence of Recurrent Falling and Fractures: The Longitudinal Aging Study Amsterdam // The Journals of Gerentology, Sep 2018, 73(9), 1199 – 1204. doi: 10.1093/gerona/glx245
  16. VANDERWEGEN J., VAN NUFFELEN G., ELEN R., DE BODT M. The Infuence of Age, Sex, Visual Feedback, Bulb Position, and the Order of Testing on Maximum Anterior and Posterior Tongue Strength in Healthy Belgian Children // Dysphagia, Dec 2019, 34(6), 834 – 851. doi: 10.1007/s00455-012-9425-x
  17. YOSHIKAWA M., FUKUOKA T., MORI T., HIRAOKA A., HIGA C., et al. Comparison of the Iowa Oral Performance Instrument and JMS tongue pressure measurement device // Journal of Dental Sciences, Jan 2021, 16(1), 214 – 219. doi: 10.1016/j.jds.2020.06.005.
  18. WAKASUGI Y., TOHARA H., MACHIDA N., NAKANE A., MINAKUCHI S. Can grip strength and/or walking speed be simple indicators of the deterioration in tongue pressure and jaw opening force in older individuals? // Gerodontology, Dec 2017, 34(4), 455 – 459. doi: 10.1111/ger.12292
  19. NAKAO Y., YAMASHITA T., HONDA K., KATSUURA T. HAMA Y., et al. Association Among Age-Related Tongue Muscle Abnormality, Tongue Pressure, and Presbyphagia: A 3D MRI Study // Dysphagia, Jun 2021, 36(3), 483 – 491. doi: 10.1007/s00455-020-10165-4
  20. KIM K. M., JANG H. C., LIM S. Differences among skeletal muscle mass indices derived from height-, weight-, and body mass index-adjusted models in assessing sarcopenia // The Korean Journal of Internal Medicine, Jul 2016, 31(4), 643 – 650. doi: 10.3904/kjim.2016.015
  21. SUGIYA R., HIGASHIMOTO Y., SHIRAISHI M., TAMURA T., KIMURA T., et al. Decreased Tongue Strength is Related to Skeletal Muscle Mass in COPD Patients // Dysphagia, Jun 2022, 37(3), 636 – 643.  doi: 10.1007/s00455-021-10314-3
  22. DEN STEEN L. V.; VANDERWEGEN J., GUNS C., ELEN R., DE BODT M., et al. Tongue-Strengthening Exercises in Healthy Older Adults: Does Exercise Load Matter? A Randomized Controlled Trial // Dysphagia, Jun 2019, 34(3), 315 – 324. doi: 10.1007/s00455-018-0040-5
  23. SILVA J. O., GIGLIO L. D., VOI TRAWITZKI L. V. Effects of tongue strengthening exercises in healthy adults and elderly: an integrative literature review // An official journal of the Sociedade Brasileira de Fonoaudiologia, Jun 2023, 35(3), e20210213. doi: 10.1590/2317-1782/20232021213en