PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Modernās, zinātniskas, mūsdienu auglības atpazīšanas metodes: iespējas un izaicinājumi

A. Rotberga, D. Florena
Modernās, zinātniskas, mūsdienu auglības atpazīšanas metodes: iespējas un izaicinājumi
Pixabay.com
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā minēts, ka seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar to saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. [1] Tātad, lai cilvēks justos labi, viņam arī šajā jomā jābūt saskaņā ar visiem savas seksualitātes aspektiem. Mēs vēlētos, lai būtu kāda ideāla un universāla kontracepcijas metode. Tomēr ne tikai ginekologi, bet arī ģimenes ārsti saskaras ar izaicinājumu piedāvāt konkrētai sievietei piemērotāko ģimenes plānošanas metodi.

Kāpēc šie jautājumi ir tik aktuāli tieši ģimenes ārsta praksē? Ģimenes ārsta aprūpē ir reproduktīvā vecuma personas, kuras būtu jāinformē par iespēju izvēlēties mūsdienīgu kontracepciju, kā arī jābūt informācijai par iespējamām blakus parādībām, kā arī par izvēles alternatīvām. Sievietes veselībai ir ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes perspektīva, tādēļ nepieciešams pēc iespējas samazināt iespējamās blaknes no kontracepcijas, šādi skatoties uz indivīda veselību kā vienotu veselumu, nevis atsevišķi izdalot reproduktīvo veselību. Kontracepcijas līdzekļiem ir iespēja ietekmēt arī citas orgānu sistēmas, turklāt svarīga ir arī psihoemocionālā veselība. Tādēļ valstiskā līmenī būtu jāveicina mediķu specifiska izglītība šajā jomā.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums nosaka to, ka valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdību palīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, kā arī izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus. [1]

Ministru kabineta noteikumos nr. 268 definēts, ka viens no ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē esošajiem jautājumiem ir konsultēšana ģimenes plānošanā un kontracepcijas jautājumos, izvērtējot nākamo vecāku veselību un reprodukcijai kaitīgos faktorus. [2] Raksta līdzautore, ģimenes ārste, savā ģimenes ārsta praksē saskaras ar pacientu pieprasījumu pēc visaptverošas, zinātniskas un jaunākās informācijas par kontracepcijas metodēm. Šobrīd daudzām pacientēm arvien aktuālāks kļuvis ekoloģisks dzīves veids, kas paredz minimizēt kontracepcijas metožu ietekmi uz ķermeņa dabiskajiem procesiem. Savukārt otra raksta līdzautore, ginekoloģe, savā praksē novēro, ka sievietēm reizēm ir daudz zināšanu par kontracepcijas metodēm, bet trūkst zināšanu par sava ķermeņa fizioloģiskajiem procesiem, ir zināšanas par mēnešreizēm un par ciklu, bet nav zināšanu par to, kas īsti notiek starp mēnešreizēm.

Otra šķautne, kas indicē sabiedrības reproduktīvās izglītotības trūkumu ir samilzusī neauglības problēma. Bieži vien ar vieglu roku pāriem tiek piedāvāta medicīniskā apaugļošana, jo tā ir valsts apmaksāta un rindas praktiski šobrīd nepastāv. Bet ir pāri, kuriem šī metode nav pieņemama ētisku apsvērumu dēļ vai arī jau ir saskārušies ar negatīvu rezultātu medicīniskās apaugļošanas procesā. Tie, kuriem ir grūtības tikt pie bērna, meklē veidus, kā paši varētu uzlabot savu auglību, kā arī iepazīt savu auglības potenciālu. Atpazīstot noteiktas auglības pazīmes, palielinās iespēja ieņemt bērniņu pāriem ar pazeminātu auglību, kā arī tas ir veids kā apzinātāk izdzīvot savu seksualitāti.

Šajā rakstā vēlamies  apskatīt jaunākos aktuālos pētījumus par auglības atpazīšanas metodēm (AAM), par to efektivitāti, lietojot kā kontracepcijas metodi un ieguvumiem plānojot grūtniecību, kā arī citiem veselības ieguvumiem. Par šīm ģimenes plānošanas metodēm Latvijas informatīvajā telpā un profesionāļu vidū nav daudz informācijas, un ja tā izpaliek, tad valda mīti, nezināšana un aizspriedumi.

Vēsturiski AAM visbiežāk sauca par dabisko ģimenes plānošanu (DĢP). Pasaules Veselības organizācija definējusi, ka termins “auglības atpazīšana” sevī ietver to, ka sieviete spēj noteikt, kad sākas un beidzas viņas menstruālā cikla auglīgais laiks (auglīgais laiks ir tad, kad ir varbūtība iestāties grūtniecībai). [3] Daži pāri ģimenes plānošanai apvieno savas zināšanas par auglīgo un neauglīgo fāzi kopā ar citu kontracepcijas metožu izmantošanu auglīgās fāzes laikā, piemēram, barjermetodes vai pārtraukto dzimumaktu. Šo metožu kombinēšana tiek dēvēta par AAM apvienojumā ar citām metodēm.

Termins “auglības atpazīšanas metodes” norāda, ka šīs metodes var izmantot ne tikai ģimenes plānošanas nolūkos. Pēdējās desmitgadēs papildu uzmanība tiek pievērsta pētījumiem, kā ciklu novērojumu gaitā ievākto informāciju būtu lietderīgi izmantot medicīniskajā novērtēšanā un ārstēšanā. Menstruālais cikls arvien vairāk tiek atzīts par būtisku veselības diagnostikas rīku, ko sievietēm, sākot ar pusaudža un jauniešu vecumu, vajadzētu iemācīties novērot un izprast. [4]

Tāpat kā ar citām dzīvībai svarīgām pazīmēm, kas var norādīt uz slimību, menstruālā cikla izmaiņu atpazīšana var uzlabot potenciālo slimības simptomu agrīnu diagnostiku. Veselības problēmas var kļūt smagākas, ja netiek veikta savlaicīga diagnoze un piemērota atbilstoša ārstēšana. Lielākajā daļā AAM tiek izmantotas papīra vai elektroniskās diagrammas vai aplikācijas, kas kalpo kā ikdienas dienasgrāmata ar pašas sievietes novērojumiem. Topošajiem ārstiem universitātes studiju laikā pietrūkst iespēja saņemt oficiālu apmācību par AAM mācību kursa ietvarā - ginekoloģijas rezidentūrā šādas apmācības vispār nenotiek un medicīnas studiju laikā ginekoloģijas ciklā, runājot par dabīgajām plānošanas metodēm, tiek minēts pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode, tomēr netiek apskatītas modernās, zinātniskās AAM, kurām ir augsta efektivitāte. Turklāt tikai nelielam skaitam ārstu ir pilnvērtīgas zināšanas par perfektas un tipiskas  AAM lietošanas efektivitāti, lai izvairītos no grūtniecības. [5]

AAM piedāvā pāriem iespēju apzināties auglību kā normālu bioloģisku procesu iznākumu un, sinhronizējot savu seksuālo uzvedību ar normālu auglības periodiskumu, plānot savu ģimeni, vienlaikus respektējot iespējamos kultūras un/vai reliģiskos uzskatus.

Ģimenes plānošanai saskaņā ar AAM izmanto bioloģiskos marķierus, lai identificētu sievietes reproduktīvā cikla auglīgās un neauglīgās dienas. Ja tās izmanto grūtniecības atlikšanai, pāris izvairās no dzimumakta auglīgajās dienās. [6; 7] Vairākām metodēm ir labs medicīnisku pierādījumu līmenis, kas apstiprina to efektivitāti, lai izvairītos no grūtniecības. [4] Savukārt, ja metodes izmanto plānojot grūtniecību, tad AAM metodes palīdz noteikt visauglīgākās dienas. PVO vīzija ir pasaule, kurā visi cilvēki var sasniegt visaugstāko iespējamo seksuālās un reproduktīvās veselības līmeni un ikvienam par to ir pieejama informācija. [5; 8; 17]

Visās AAM metodēs ir vērojama mainīga, bet pieaugoša pētniecības aktivitātes tendence. [12] Pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies pieprasījums pēc AAM, kā arī to pieejamība, jo īpaši saistībā ar lielo auglības aplikāciju popularitātes pieaugumu. Tā kā jaunās ģimenes plānošanas metodes, kuras balstās auglību identificējošajās aplikācijās un tehnoloģijās turpina gūt popularitāti, pieaug nepieciešamība pēc tālākizglītības, lai veicinātu izpratni par tām, sniegtu lietotājiem atbalstu un turpinātu šo AAM metožu izpēti. Katra 5. sieviete ASV, iegūstot adekvātu informāciju par AAM, labprāt turpinātu lietot šīs metodes savā ikdienā. Tomēr daudzi ārsti nav pazīstami ar AAM vai viņiem ir nepareizs priekšstats par to efektivitāti, sarežģītību vai piemērotību saviem pacientiem. Tā rezultātā AAM izmantošana ASV nav izplatīta un to pašu visdrīzāk var attiecināt arī uz mūsu valsti. [7; 18]

AAM raksturojums

Auglības atpazīšanas metodes (AAM) ir balstītas uz sievietes cikla fizioloģisko simptomu novērošanu, ko sauc par auglības indikatoriem (biomarķieriem), kas ietver: dzemdes kakla gļotas, ķermeņa bazālo temperatūru (ĶBT) un izmaiņas dzemdes kakla morfoloģijā. Atsevišķas AAM iekļauj arī hormonu ainas noteikšanu. Klīnisko simptomu novērojumus izmanto, lai noteiktu menstruālā cikla pirmo un otro fāzi un periodu ap ovulāciju – cikla “auglīgo un neauglīgo” laiku. AAM var iedalīt 5 veidos:

  1. Dzemdes kakla gļotās balstītas metodes – balstās uz dzemdes kakla gļotu izdalīšanās novērošanu un izsekošanu, lai novērtētu auglību.
  2. Ķermeņa  bazālās temperatūras novērojumus – ĶBT metodes.
  3. Simptotermālās metodes (STM) – apvieno dzemdes kakla gļotu, dzemdes kakla  un ķermeņa  bazālās temperatūras novērojumus, un vēsturiskos datus par cikliem.
  4. Simptohormonālās metodes apvieno gļotu novērošanu ar tehnoloģiju izmantošanu, lai noteiktu ar ovulāciju un ar auglību saistītos urīna hormonālos metabolītus.
  5. Kalendārā balstītas metodes – atkarīgas no cikla garuma un cikla dienu skaitīšanas. Vēsturiskas un ar zemu efektivitāti grūtniecības novēršanā. Kalendāra metodes ir mazāk efektīvas un elastīgas nekā mūsdienu uz fizioloģiskām izmaiņām balstītās AAM. Tie ir tikai statistiski aprēķini, kuru pamatā ir sievietes menstruālo ciklu vēsture, kas sniedz prognozes par aptuveno ovulācijas laiku. Tomēr netiek ņemtas vērā slimības, fiziskais stress un negatīvi emocionāli/psiholoģiski stāvokļi.

Atsevišķi pie dabīgām ģimenes plānošanas metodēm izdalāma laktācijas amenorejas metode, kur neparedzētas grūtniecības rādītājs sievietēm ir  zem 2 no 100 pirmos sešus mēnešus pēc dzemdībām, ar nosacījumu, ja nodrošina ekskluzīvu (pēc pieprasījuma) krūts barošanu un ir pēcdzemdību amenoreja. [9] Tomēr arī šajā gadījumā sievietes jāapmāca par auglības atjaunošanos pēc dzemdībām, jo pirmā ovulācija var notikt pirms pirmajām gaidāmajām menstruācijām. [5]

No mūsdienīgajām jeb modernajām AAM visplašāk izmanotas ir Billings ovulācijas, Kreitona modelis un Simptotermālā metode. [5]

Dzemdes kakla gļotu metodes

Tās ir Billings ovulācijas metode, Kreitona modelis, u.c. Visas metodes ietver dzemdes kakla gļotu sekrēcijas esamības vai neesamības konstatēšanu, ko parasti ieteicams pārbaudīt pēc katra tualetes apmeklējuma. Sievietēm papildus tiek lūgts raksturot izdalījumus  pēc krāsas, tekstūras un staipīguma, un precīzākas aprakstošās detaļas atkarībā no apmācības metodes.

Auglīgi dzemdes kakla izdalījumi ir dzidri, slapji, slideni, stiepjas un mainās pēc kvalitātes - tos bieži salīdzina ar olu baltumiem. Neauglīgi izdalījumi ir nemainīgi un parasti ir sausi, lipīgi, duļķaini un nestiepjas. Menstruācijas tiek uzskatītas par auglīgām, jo menstruācijas var maskēt dzemdes kakla sekrēcijas pazīmes, tāpat kā izdalījumi seksuālo attiecību laikā. Tāpēc, lai interpretētu sekrēcijas pazīmes pēc dzimumakta, kas notiek starp menstruācijām un ovulāciju, ir nepieciešama viena t.s. atturēšanās diena. Tādējādi, ievērojot šo metožu algoritmu, katru otro dienu starp menstruācijām un auglīgās fāzes sākumu ir iespējams veikt dzimumaktu. Ir droši veikt dzimumaktu bez jebkādiem ierobežojumiem ceturtajā dienā pēc konstatētajām maksimālās auglības pazīmēm (respektīvi, 4. dienā pēc notikušas ovulācijas) līdz nākamo menstruāciju sākumam. Jebkura asiņošana vai dzemdes kakla izmaiņas, kas pārtrauc pamata neauglības modeli tiek definēta kā potenciāla auglība. [11]

Ķermeņa bazālās temperatūras (ĶBT ) metode

Balstās uz bazālās temperatūras paaugstināšanos, kas notiek tūlīt pēc ovulācijas, un kas ir tieši saistīta ar progesterona sekrēciju.  Temperatūras paaugstināšanās parasti svārstās no 0,2°C līdz 0,5°C. ĶBT temperatūra normāli sievietei  cikla laikā parasti ir divfāzu: zema pirms ovulācijas un augstāka pēc tās.

Simptotermālā  metode

Šī metode izmanto vismaz divus vai vairākus mainīgos lielumus, lai noteiktu auglīgā laika sākumu un beigas,  piemēram, dzemdes kakla gļotu īpašību izmaiņu parādīšanos, paaugstinātu  ķermeņa bazālo temperatūru un modificētu Ogino aprēķinu preovulācijas fāzei.

Simptohormonālā metode

Ietver LH palielinājuma pirmsovulācijas noteikšanu un estrogēna urīna metabolītu mērīšanu.

Tehniskie monitori auglīgās fāzes noteikšanai

Izmantojot tehniskos palīglīdzekļus arī neapmācītiem lietotājiem ir iespējams salīdzinoši vienkārši lietot dažādas AAM. Ierīces komplektā ar mobilajām lietojumprogrammām izmanto algoritmus, lai aprēķinātu grūtniecības iestāšanās iespējamību - zema, augsta vai ļoti augsta.

Tās spēj automātiski izmērīt bazālo temperatūru, aprēķināt menstruāciju datumus, ietverot lietotāju datubāzi, veikt LH un/vai citu estrogēnu hormonu metabolītu analīzes, kā arī veikt dzemdes kakla gļotu īpašību mērījumus. [10; 17]

AAM iespējas pāriem ieņemt bērniņu

AAM kā metode darbojas abos virzienos – gan atliekot, gan plānojot bērniņa ieņemšanu. Tad, ja sieviete iemācās atpazīt savas auglīgās dienas, šīs zināšanas ļauj pāriem sasniegt grūtniecību, nosakot nedaudzās dienas sievietes cikla laikā, kad dzimumakts var izraisīt apaugļošanos. Šis laika periods, kas definēts kā auglīgais periods, parasti sākas apmēram piecas dienas pirms ovulācijas un beidzas 12–24 stundu laikā pēc ovulācijas.

Ja auglīgo logu nosaka pēc dzemdes kakla gļotu īpašībām un citiem biomarķieriem, tas parasti svārstās no vienas dienas (dažās populācijās ar pazeminātu auglību) līdz vairāk nekā sešām dienām. Pāriem, kuriem nav raksturīga pazemināta auglība, grūtniecības iestāšanās iespējamība ciklā ir ~20–40 %, atkarībā no populācijas īpatnībām, tajā skaitā vecuma. Tas notiek, kad pāriem ir dzimumakts 1–2 dienas pirms ovulācijas, īpaši dienās, kad dzemdes kakla gļotām ir visaugstākās estrogēnās īpašības (dzidrs, staipīgs, slidens šķidrums), kas pozitīvi ietekmē spermatozoīdu izdzīvošanas spējas un sekmē pārvietošanos. [9; 11]

Ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka instrukcijas gļotu novērošanai var palīdzēt pāriem precīzi noteikt ovulāciju, neatkarīgi no zināšanām par ovulācijas laiku.  Pāri, novērojot gļotu kvalitāti dzimumakta laikā, spēj atpazīt ovulācijas tuvošanos un atbilstoši rīkoties. Šī prakse nodrošinātu papildu rīkus pazeminātas auglības pārvaldībā, jo īpaši tāpēc, ka auglīgā perioda laiks var būt ļoti neparedzams, pat ja cikli ir regulāri. Tādēļ apmācība, kā noteikt savu auglīgo periodu menstruālā cikla laikā, šķiet, ir saprātīga primārā terapija ar ko sākt pazeminātas auglības gadījumā.

Prasme atpazīt izmaiņas savā ciklā ir pamats arī jauniešu un pusaudžu reproduktīvajā izglītībā, kas arī palīdzētu pāriem vēlāk, jau plānojot savas ģimenes pieaugumu atbilstoši apstākļiem pieņemt atbildīgu, izglītotu lēmumu, rēķinoties, kad un kurā laikā bērniņa ieņemšana ir iespējama. Līdz šim saskaramies ar mazizglītotiem jauniešiem, diemžēl arī mūsdienu sabiedrībā valda dezinformācija vai nepilnīga informācija par sieviešu dabisko ciklu un fizioloģiskajām norisēm tā laikā. [10]

Ir pētījumi, kuros tiek pētītas dzemdes kakla auglīgo gļotu nozīme. Viens no tiem runā par auglīgo gļotu īpašību nozīmi apaugļošanā. Dzemdes kakla gļotu īpašības nosaka, vai spermatozoīdi spēs izdzīvot un tiek nodrošināta to pārvietošanās līdz olšūnai. [12]

Tāpat pētījumi, kur ovulācijas biomarķieri salīdzināti ar ultraskaņu noteiktu ovulācijas dienu skaitu, apliecināja, ka pēdējā hipotermijas diena, lai arī nav perfekti noteikta, ir precīzs ovulācijas dienas marķieris. Tika atklāts, ka gandrīz visas grūtniecības iestājās pēc veiktā dzimumakta, kas notika sešu dienu periodā, kurš beidzās ar ovulācijas dienu, kas noteikta pēc ĶBT. Šis sešu dienu periods tika uzskatīts par auglīgo intervālu. [5; 12]

Pētījumos konstatēts, ka dzemdes kakla sekrēcijas raksturlielumi ļoti labi paredz ovulāciju, un tāpēc tos var izmantot, lai izvairītos no grūtniecības vai, lai panāktu grūtniecību. Pasaules Veselības organizācijas veiktie pētījumi liecina, ka 93 % sieviešu, neatkarīgi no izglītības līmeņa, spēj identificēt un atšķirt auglīgās un neauglīgās dzemdes kakla gļotas. [17]

Savukārt Austrālijā veikts kohortas pētījums 384 sievietēm, kas apliecināja, ka Billings metode palīdz sievietēm ar kvalitatīvām dzemdes kakla gļotām ieņemt bērnu 76 % gadījumos divu gadu laikā; savukārt ar nekvalitatīvām dzemdes kakla gļotām 44 % gadījumos. [5]

AAM kopā ar citām diagnostikas metodēm (ginekoloģisko USG, hormonu rādītājiem asinīs) palīdz pāriem ar pazeminātu auglību piemeklēt piemērotāko  ārstēšanas metodi, piemēram, nosakot, kad un cik daudz un cik ilgi lietot atbilstošo hormonu substitūciju. Palīdz novērtēt ārstēšanas efektivitāti un veikt korekcijas.

Atliekot grūtniecību

Identificējot auglīgo logu, pāris var mainīt savu seksuālo uzvedību, lai izvairītos no grūtniecības, piemēram, atturoties no attiecīga seksuāla kontakta auglīgā perioda laikā. Pareizas kontracepcijas metodes lietošanas grūtniecības rādītāji (saukti arī par “perfektas lietošanas” grūtniecības rādītājiem) tiek attiecināti, ja konsekventi un pareizi piemērots AAM algoritms. Pastāv atšķirība starp grūtniecības biežumu, pareizi lietojot (perfect use) un parasti lietojot (typical use).  Lai izvairītos no grūtniecības AAM izmantošanai ir jāpielāgo seksuālā uzvedība un motivācija izvairīties no grūtniecības. Rādītāji var būtiski atšķirties pētījumos, atkarībā no pētāmās populācijas pamatīpašībām un motivācijas. [5] Turklāt dažos pētījumos grūtniecības plāni tika novērtēti tikai vienu reizi pētījuma sākumā, savukārt citi to darīja katra cikla sākumā. [13]

Pareizi lietojot kontracepcijas metodi, grūtniecības biežums ir <5 uz 100 sievietēm gadā visām iekļautajām metodēm, un dažām metodēm tas ir <1 % . Tipiskas lietošanasgadījumā grūtniecības biežums atšķiras atkarībā no pētītās populācijas īpašībām un vismaz zināmā mērā individuālās metodes. Amplitūda atkarībā no metodes svārstās no aptuveni 2 (piemēram, simptotermālajai metodei), kas ir ļoti augsts rādītājs, līdz 23 uz 100 sievietēm gadā, un lielākā daļa pētījumu liecina, ka tipiskas lietošanas grūtniecības rādītāji ir <15 uz 100 sievietēm  gadā. [5]

Ir grūtāk noteikt auglīgā loga sākumu nekā tā beigas, daļēji folikulu fāzes garuma mainīguma dēļ. Tāpēc pāriem, kuri lieto AAM un vēlas pēc iespējas mazāku grūtniecības iestāšanās varbūtību, ir saprātīgi ieteikt ierobežot dzimumaktu līdz pēcovulācijas neauglības fāzei un apsvērt iespēju izmantot divus indikatorus, lai apstiprinātu auglības perioda beigas. Piemēram, simptotermālā metode izmanto gļotu maksimumu un ĶBT nobīdi kopā, lai apstiprinātu auglīgā loga beigas. Kā vēl viens piemērs, gļotu maksimums un progesterona pēcovulācijas mērījumi var arī apstiprināt auglīgā loga beigas. Tomēr šāda prakse attiecīgi pagarina laika periodu, kad pāri uzskata sevi par potenciāli auglīgiem.

Barjermetožu (piemēram, prezervatīvu) vai pārtrauktā dzimumakta lietošana auglīgās dienās var ietekmēt grūtniecības iestāšanās biežumu, salīdzinot ar atturēšanos no seksuālā akta auglīgajā periodā. Ir daži pētījumi, kuros šis jautājums ir sistemātiski izskatīts. Pētījumā, kurā piedalījās 900 sievietes, kuras lietoja simptotermālo metodi, 13 ciklu kumulatīvās grūtniecības biežums bija tikai 1,6 % simptotermālās metodes gadījumā un 2,0 % pie neregulāras barjermetodes lietošanas auglīgajā periodā. Kopumā šie dati apstiprina loģiku, ka, lietojot barjermetodes vai pārtraukto dzimumaktu auglīgo dienu laikā, ir vismaz nedaudz lielāka iespēja iestāties grūtniecībai.

Pēdējā desmitgadē ir bijis sava veida sprādziens auglības lietotņu skaitam viedtālruņos un citās mobilajās ierīcēs. Google un Apple lietotņu veikalā ir pieejamas vairāk nekā 500 lietotnes. Līdz šim divas lietotnes, Natural Cycles un Clue, no kurām pirmā galvenokārt ir balstīta uz ķermeņa bazālo temperatūru, bet otrā izmanto dinamisko optimālo laika noteikšanas (DOT) algoritmu, ir saņēmušas FDA atļauju izmantot kā kontracepcijas līdzekli. [5]

Sievietes bieži vēlas iegūt labākus skaidrojumus kontracepcijas izvēlē nekā pašlaik tiek nodrošināts. Šobrīd literatūrā un klīniskajos resursos par AAM un kontracepcijas efektivitāti ir neprecīzi atspoguļoti dati. Visizplatītākie no tiem ietver klīniskos resursus, kas attēlo vienotu efektivitāti par AAM kontracepcijas efektivitāti, pamatojoties uz retrospektīviem datiem. Pašreizējā šādas dezinformācijas izplatība neļauj sievietēm piekļūt precīziem un atbilstošiem padomiem par AAM lietderību. [10]

Pētījumi par AAM efektivitāti kā kontracepcijas metodi

Vācijā no 1985.–2005. gadam tiek veikts  perspektīvs novērošanas garengriezuma kohortas pētījums  simptotermālās metodes efektivitātes pētījumi, atliekot grūtniecību. Pētījumā piedalījās 900 sievietes, novēroti 17 638 cikli. Korekti lietojot metodi grūtniecības iespējamība ir 0,4 (0,1-1,6), tipiski lietojot metodi grūtniecības rādītāji ir 1,8 (1,0-2,6). Secinājumi: STM ir ļoti efektīva ģimenes plānošanas metode, ja tiek konsekventi ievērotas atbilstošās vadlīnijas, pielīdzināma efektivitātes ziņā augsti efektīvām metodēm.

Billings ovulācijas metodes efektivitāte pētījumā, kas veikts Indijā ar 2059 sievietēm, korekti lietojot 1,1 (0,5-1,7), tipiski lietojot 10,5 (9,1-11,9). Divu dienu metodes  pētījums veikts Gvatemalā, Peru un Filipīnās ar 450 sievietēm, korekti lietojot grūtniecības iespējamība ir 3,5 (1,4-5,5) un tipiski lietojot grūtniecības  iespējamība ir 13,7 (9,9-17,3). [5]

1.tabula. Pasaules veselības organizācija publicētie dati parāda AAM efektivitāti salīdzinājumā ar pārējām populārākajām ģimenes plānošanas metodēm [15]
Metode Efektivitāte: grūtniecību skaits uz 100 sievietēm gadā konsistenti un pareizi lietojot Efektivitāte: grūtniecību skaits uz 100 sievietēm gadā tipiski lietojot
Kombinētā orālā hormonālā kontracepcija 0,3 7
Implanti 0,1 0,1
Vara spirāle (IUS) 0,6 0,8
Hormonālā spirāle (IUS) 0,5 0,7
Vīriešu prezervatīvs 2 13
Sieviešu prezervatīvi 5 21
Vīriešu sterilizācija 0,1 0,15
Sieviešu sterilizācija 0,5 0,5
Laktācijas amenorejas metode (LAM) 0,9 (sešos mēnešos) 2 (sešos mēnešos)
Divu dienu metode 4 14
Simptotermālā metode <1 2
Kalendārā metode Uzticami dati nav pieejami 15
Pārtrauktais dzimumakts (coitus interruptus) 4 20

Var teikt, ka pēc “perfektas lietošanas” kritērijiem atsevišķas AAM metodes uzrāda tādu efektivitāti nevēlamas grūtniecības novēršanā, kas ir līdzīga vai pat augstāka nekā citas, mākslīgās kontracepcijas metodes (1.tabula). Lai gan AAM lietotājiem ir vairāk jāapmācās un jāuzmanās,nekā lietojot mākslīgās kontracepcijas metodes, viņi arī izvairās no visām šo metožu iespējamām negatīvajām sekām. [14]

Veselības problēmu diagnosticēšanai

AAM kalpo kā noderīgs rīks, lai sieviete varētu izsekot savam ciklam, ikdienas ārējiem novērojumiem, kas atspoguļo ovulāciju un iekšējās hormonālās izmaiņas (2.tabula). Ārsti un citi klīnicisti var iemācīties interpretēt sieviešu cikla diagrammu, lai identificētu iespējamās menstruālā cikla novirzes un sagatavotu diferenciāldiagnozi un novērošanas  plānu, lai risinātu dažādas reproduktīvās veselības problēmas, piemēram, patoloģisku dzemdes asiņošanu, pazeminātu auglību un citus apstākļus, kas saistīti ar ovulācijas vai reproduktīvo hormonu līmeņa novirzēm.

2.tabula. AAM klīnisko simptomu novērtēšanai
Simptoms/novērojums Iespējamās veselības novirzes Atsauces
Ovulācijas trūkums vai reta ovulācija; ilgstoša folikulārā fāze. Nav luteālās fāzes

Primāra amenoreja, policistisko olnīcu sindroms, hiperprolaktinēmija, hipotireoze

Saei Ghare Naz et al.,  
Barron Gordon et al
Īsa luteālā fāze Nepietiekama luteālā funkcija, stress, hiperprolaktinēmija, hiperandrogenēmija,  svara zudums Schliep et al
Zema ķermeņa bazālā temperatūra Hipotireoze Hirata et al
Ilgstoši dzemdes kakla gļotu izdalījumi Policistisko olnīcu sindroms, augsts sākotnējais estrogēns, dzemdes kakla ektropija (erozija) Shamim et al.,
Najmabadi et al., Baram et al
Ierobežota dzemdes kakla šķidruma kvalitāte vai daudzums Zems folikulu estrogēns, endometrioze, iepriekšējās dzemdes kakla procedūras Stanford et al., Hilgers, Dunson and Colombo
Sākotnēji paaugstināts LH Policistisko olnīcu sindroms Coyle and Campbell
Deswal et al
Premenstruāla smērēšanās Endometrioze Heitmann et al
Asiņošana starp menstruācijām Vairogdziedzera slimība, hiperprolaktinēmija, policistisko olnīcu sindroms; endometrija polips, endometrīts,  olnīcu disfunkcija Koutras, Abdel Hamid et al., Hickey et al., Salim et al., Smith et al
Dismenoreja Endometrioze Yeung et al
Garastāvokļa izmaiņas pēc ovulācijas Premenstruālie disforiski traucējumi, premenstruālais sindroms Hofmeister and Bodden

Kad klīnicisti ir informēti par AAM klāstu un to efektivitāti, viņi var arī piedāvāt pacientiem plašākas iespējas, kā ieņemt bērnu vai izvairīties no grūtniecības (abi ģimenes plānošanas aspekti). Ir pierādīts, ka AAM pievienošana pieejamo kontracepcijas metožu kombinācijai palielina to sieviešu īpatsvaru, kuras izmanto ģimenes plānošanu, nepalielinot neplānotas grūtniecības gadījumu skaitu. [5]

AAM ieguvumi

  • Sievietes iegūst zināšanas par savu ķermeni, fizioloģiju, auglību, kā ieņemt bērniņu, kā atlikt bērniņa ieņemšanu.
  • Iespēja pāriem cienīt savus reliģiskos un/vai kultūras uzskatus, kas saistīti ar bērna ieņemšanas apstākļiem.
  • Nav nepieciešama farmakoterapija, tādēļ AAM lietošana nav saistīta ar blakusparādību risku.
  • Pateicoties ikdienas rūpīgai auglības bioindikatoru novērošanai, sievietes agrīni pamana veselības/slimības indikatoru simptomus reproduktīvajā sistēmā, kas var palīdzēt noteikt slimības sākumu vai progresu, laicīgi vērsties pie ārsta.
  • AAM lietošanai nav medicīnisku kontrindikāciju.
  • AAM lietošanai nav nepieciešama medicīnas darbinieku līdzdalība, kas var paplašināt pieejamību, jo izmantojami dažādi pakalpojumu sniegšanas kanāli.
  • Nav nepieciešama klīniska iejaukšanās, piemēram, hormoni, ierīces vai procedūras.
  • Nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi (vienīgie nepieciešamie instrumenti ir: termometrs, piezīmju grāmatiņa novērojumiem vai aplikācija telefonā/datorā un izmaksas kursu apgūšanai kvalificēta instruktora vadībā).
  • Sniedz iespēju atvieglot grūtniecības plānošanu.
  • Nepieciešamība iesaistīt abus partnerus auglības simptomu izpratnei un savstarpēja piekrišana īslaicīgai seksuālajai atturībai (ja auglīgajā laikā netiek lietota cita kontracepcijas metode) noved pie attiecību nostiprināšanās lielākajai daļai pāru.
  • Pāri, kuri izmanto AAM, ziņo par labākām savstarpējām attiecībām un komunikācijas uzlabošanos.

AAM izaicinājumi

  • Ja netiek kombinētas kontracepcijas metodes, tad nepieciešama savstarpēja piekrišana periodiskai seksuālajai atturībai – gan vīrietim, gan sievietei.
  • Vajadzīga apmācība pirms pāri var patstāvīgi izmantot AAM kā uzticamu rīku auglīgo un neauglīgo dienu prognozēšanai (ja netiek izmantotas tehniskās ierīces).
  • Paredz regulāru auglības bioindikatoru ikdienas novērošanu.
  • Dažas grūtības, piemērojot AAM noteikumus neregulāru ciklu gadījumā, patoloģisku  ciklu, pie hroniskām slimībām, ja tiek lietotas zāles, kas ietekmē auglības rādītājus: var ietekmēt dzemdes kaklu gļotu attēlu un ĶBT līkni, tādējādi var būt grūtības noteikt cikla fāzes un auglības/neauglības periodu. [8]

Secinājumi

Ārstiem būtu jāpiedāvā AAM kā saprātīga izvēle ģimenes plānošanai, jo nav absolūtu kontrindikāciju šo metožu lietošanai. Sievietes apzināts lēmums izmantot šādas metodes ir jāatbalsta ar precīzu informāciju un iespēju nosūtīt pie sertificēta pakalpojumu sniedzēja. AAM apmācības ir pieejamas daudzās kopienās un tiešsaistes kursos. [16]

Efektīva AAM izplatīšana veselības aprūpes speciālistu vidū un vienotas mācību programmas izstrāde var uzlabot informācijas nodošanu lietotājiem. [10]  Medicīnisko blakusparādību trūkums un zemās AAM izmaksas ir netiešas priekšrocības. Mūsdienu AAM metodes ir saistītas ar mazāku mākslīgo abortu biežumu. Tās ir saistītas arī ar zemāku laulību šķiršanas līmeni. [17]

AAM lietotāji bieži atzīst to, ka uzlabojas komunikācija, seksuālā  mijiedarbība, intimitāte kļūst dziļāka un rodas vairāk cieņas  partneru starpā, kā arī min citus psihosociālās un garīgās labklājības aspektus. [17]  Vairāku valstu pētījumā tika izdarīti secinājumi, ka AAM metožu lietošana labvēlīgi ietekmē pāru pašizziņu, viņu attiecības un apmierinātību ar dzimumakta biežumu. [18]  ASV  un Spānijā ir  pētīts, ka sievietes, saņemot informāciju par AAM, labprāt turpinātu ģimenes plānošanai arī turpmāk lietot šīs metodes. [19]

Pēcvārds

Apskatot jaunākās publikācijas, vēlamies izteikt aktualitāti arī Latvijas kontekstā. Svarīgi apzināties, ka pāriem ir interese par AAM, par kvalitatīvu apmācību no mediķu puses, kuri ir izglītoti par visām kontracepcijas metodēm un informē pacientus par dažādām metodēm. Ar valsts atbalstu praksē piemērojot Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paustos uzstādījumus, būtu nepieciešams uzlabot arī pārējās sabiedrības pieeju šīm zināšanām.

Tāpat nepieciešams Latvijā veikt vietējos pētījumus par šo metožu  aktualitāti un pielietojumu gan atliekot, gan plānojot grūtniecību, pazeminātas auglības pāru terapijai un diagnostikai. AAM iespējams izmantot papildus kā profilaktisku rīku agrīnai slimību diagnostikai Latvijas sabiedrības vispārējai veselības uzlabošanai un veselībpratībai.

Literatūra

  1. Latvijas Republikas Ministru kabinets. (2002. gada 1. jūlijs)  Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (2.pants. 4. pants, 6. pants) Seksuālā un reproduktīvā veselība . Latvijas Vēstnesis, 2002, 19. februārī.
  2. Ministru kabineta noteikumi Nr.268 . Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu . Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 27. pantu un 33. panta trešo daļu. Latvijas Vēstnesis, 58, 16. aprīlī. 2.7 -41.9
  3. PVO – Family Planning A global handbook for providers. 2022 /2007 edition. Update 4 th edition. World Health Organization Department of Sexual and Reproductive Health and Research (WHO/SRH) and Johns Hopkins Bloomberg School of Public Health/Center for Communication Programs (CCP), Knowledge SUCCESS. Family Planning:A Global Handbook for Providers (2022 update). Baltimore and Geneva: CCP and WHO; 2022.
  4. Ren Y., et al. (2023)  University students’ fertility awareness and its influencing factors: a systematic review. Reproductive Health volume 20, Article number: 85.
  5. Duane M., et al. (2022)  Fertility Awareness-Based Methods for Women's Health and Family Planning.Published online 2022 May 24 Frontiers in Medicine Retrieved on 22 july,2023 from www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9171018/
  6. Manhart, M.D., PhD et al. ( January–February 2013 )  Fertility awareness-based methods of family planning: A review of effectiveness for avoiding pregnancy using SORT, Osteopathic Family Physician Volume 5, Issue 1, 2-8
  7. Simmons R.G.,PhD, Mph, Jennings V., PhD. ( July 2020),  Fertility awareness-based methods of family planning, Best Practice & Research Clinical Obstetrics & GynaecologyVolume 66,  68-82
  8. STACHOWSKA, A., KICIŃSKA, A.M., AND WIERZBA, T.H. 2022. The history of Fertility Awareness Methods. Kwartalnik Naukowy Fides et Ratio 51, 9–19.
  9. Turner J. V.,   Fertility Awareness Methods and Contraception: Evidence and Clinical Application. ( 2020) ADVANCES IN MEDICINE AND BIOLOGY VOLUME 170 LEON V. BERHARDT EDITOR 2020 by Nova Science Publishers, Inc. 137 -172
  10. Aznar J.,  MD, PhD ,  Tudela J.,  Pharm PhD. ( 2020) The Use of NFP When Pregnancy Is Contraindicated? Linacre Q. 2020 May; 87(2): 171–181.   2020 Feb 11.
  11. Ecochard R. M.D., Ph.D., et al. ( 2015) Self-identification of the clinical fertile window and the ovulation period. Fertility and Sterility. Volume 103, Issue 5, May 2015, Pages 1319-1325
  12. Ecochard R., MD, Ph. D., et al. ( 2001) Chronological aspects of ultrasonic, hormonal, and other indirect indices of ovulation. British Journal of Obstetrics and Gynaecology, Volume 108, Issue 8, August 2001, Pages 822-829
  13. Fehring R. J., et al. ( 2013) Influence of motivation on the efficacy of natural family planning. MCN Am J Matern Child Nurs. (2013) 38:352–8.
  14. Peters A.; Mahdy. H, November ( 2022. ) Symptothermal Contraception. Retrieved July 22 ,2023 from www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK564316/
  15. Family planning/contraception methods (who.int) (2020) Retrieved August 2 ,2023 from https www.who.int/en/news-room/fact-sheets/detail/family-planning-contraception
  16. Pallone S.R, MD; Bergus G.R.,  MD , ( 2009)  Fertility Awareness-Based Methods: Another Option for Family Planning. J Am Board Fam Med. 2009;22(2):147-157.
  17. Manhart, M.D., Fehring, R.J. View Correspondence (2023), The Association of Family Planning Methods With the Odds of Divorce Among Women in the 2015–2019 National Survey of Family Growth,  Journal of Divorce and RemarriageVolume 64, Issue 1,  Pages 55-66
  18. Unseld M., et al. ( 2017) Use of Natural Family Planning (NFP) and Its Effect on Couple Relationships and Sexual Satisfaction: A Multi-Country Survey of NFP Users from US and Europe. Frontiers in Public Health. 2017; 5: 42.  Published online 2017 Mar 13.
  19. Leonard C. J., et al. ( 2006) Survey of attitudes regarding natural family planning in an urban Hispanic population. Contraception. (2006) 74:313–7.