PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Acne vulgaris. Klīniski un psiholoģiski nozīmīga slimība

S. Paudere–Logina
Acne vulgaris jeb akne ir plaši izplatīta daudzfaktoru slimība, kas visbiežāk izpaužas pusaudžu vecumā. Kaut arī dažkārt uzskata, ka tas ir tikai vizuāls defekts, nevis nopietna veselības problēma, derētu aizdomāties — aiz tās slēpjas ne tikai hormonu disbalanss vai ādas disbioze (kas ir jārisina!), bet arī nepārliecinātība par sevi, psiholoģisks distress un depresija.

Vai ķermeņa masas indekss ietekmē aknes iznākumu?

Bez jau zināmajiem faktoriem, kas izraisa akni, jārunā arī par dzīvesveida ietekmi uz ādas veselību, jo ēdienu ar augstu glikēmisko indeksu lietošana var tikai veicināt ādas stāvokļa pasliktināšanos. Bērnu un pusaudžu aptaukošanās rādītāji pieaug ļoti strauji, un jau zināmajiem augsta ĶMI riskiem (kardiovaskulārās slimības, diabēts un vēža risks) jāpievieno arī neveselīga āda. Kādā pētījumā Polijā secināja, ka pusaudžiem ar aptaukošanos biežākās aknes formas ir papulopustulozas vai nodulocistiskas, bet pusaudžiem ar normālu vai pazeminātu ĶMI akne izpaudās vieglāk. Tāpat arī plecu/muguras daļas akne biežāk sastopama tieši bērniem ar paaugstinātu ĶMI. [6]

Vai aknes pacienti apzināti sevi izslēdz no sabiedrības?

Komedoni, papulas, pustulas, cistas, iekaisīgas pārmaiņas un rētas — visas šīs neglaimojošās pārmaiņas, ko acne vulgaris izraisa uz sejas ādas, nopietni ietekmē cilvēka pašvērtējumu, vēlmi socializēties, veicina kautrīgumu, vientulību, kaunu, bailes, stresu. Lai cik izteikta būtu akne, pat vieglas formas gadījumā depresijas un suicidālu domu rādītāji ir virs kopumā vidējiem.

Viens no stigmas veidiem ir internalizētā stigma, kad indivīds pieņem negatīvos sabiedrības radītos stereotipus par slimību, tādējādi pats sevi izslēdzot no sabiedrības, jo jūt nevērtīgumu un kaunu. Pats pacients nolemj, ka sabiedrība viņu ar šo slimību nepieņems. Pavisam nesen publicēts pētījums, kurā centās noskaidrot, cik zīmīga ir internalizētā acne vulgaris stigma pacientiem un kādiem pacientiem tā raksturīga vairāk. Izrādās, ka tā izteikti saistīta ar pacienta dzīves kvalitāti (jo zemāka kvalitāte, jo lielāka stigma), vīriešu dzimumu, slimības smaguma pakāpi un depresiju kā komorbiditāti. [1]

Kā atšķiras ādas mikrobiota pacientiem ar akni?

Cilvēka ādu kolonizē plašs spektrs mikroorganismu — gan baktērijas, gan sēnītes, gan vīrusi. Uz ādas dzīvojošās baktērijas nosacīti var iedalīt divās grupās: pastāvīgās iedzīvotājas (Cutibacterium un Staphylococcus) un nepastāvīgās (parasti Grama negatīvas), kam uz ādas būtu jābūt ierobežotā daudzumā.

Ja salīdzina veselu ādu un dažādu pakāpju acne vulgaris pacientu ādu, ir atšķirības mikrobiotas sastāvā, sevišķi pacientiem, kam ir 4. smaguma pakāpes akne, jo īpaši izteikta ir Grama negatīvo baktēriju (Faecalibacterium, Klebsiella, Odoribacter, Bacteroides) proporcija, kas izraisa disbiotisku ādas stāvokli. Šie mikroorganismi var būt īpaši nozīmīgi faktori, kāpēc attīstās iekaisuma process, pasliktinās imūnā atbildreakcija ādā, sliktāk atjaunojas bojātie audi. [2]

Vai izmainīta ir tikai ādas mikrobiota?

Ja iepriekšējā pētījumā tika analizēta mikroorganismu klātbūtne uz ādas, tad citā pētījumā meklēja saistību starp mikrofloru zarnu traktā un ādas veselību. Uz saistību norāda tādi pētījumu rezultāti kā biežāka gastrointestinālo simptomu (halitozes, atviļņa slimības, meteorisma un aizcietējumu) sastopamība pusaudžiem, kam ir akne.

Fēču analīzes uzrāda, ka pacientiem ar akni zarnu traktā ir mazāk Actinobacteria (0,89 % aknes pacientiem un 2,84 % veselajai kontroles grupai) un vairāk Proteobacteria (8,35 % pret 7,01 %). Tāpat visiem aknes pacientiem konstatēja mazāku daudzumu lietderīgo mikroorganismu (Bifidobacterium, Butyricicoccus, Coprobacillus, Lactobacillus, Allobaculum).

Raksta autori aicina izstrādāt jaunas terapeitiskas pieejas aknes pacientiem. [7]

Ko par ādas mazgāšanu saka sistemātiskajos pārskatos?

Par sejas mazgāšanas biežumu tiek lauzti šķēpi, jo valda uzskats, ka efekts pārlieku biežai sejas mazgāšanai ir komedogēnisks. Šobrīd pieļauj, ka sejas mazgāšana divas reizes dienā tomēr ir pārāka par vienu reizi — mazinās komedonu skaits un neiekaisīgie ādas bojājumi. Par šķidrajiem ādas attīrītājiem, kas ir virsmaktīvi emulgatori un mehāniski attīra no netīrumiem, sebuma, baktērijām un korneocītiem, pētījumos vairāk vai mazāk norādīts uz uzlabojumu ādas izskatā; jāpiebilst, ka datu ticamībai apskatītajos pētījumos trūkst kontroles grupu.

Pētījumi par benzilperoksīdu norāda, ka tas noder, lai mazinātu bakteriālo rezistenci, tomēr nav augstas ticamības pētījumu par tā efektivitāti monoterapijā. Ja salīdzina salicilskābi saturošus attīrošus līdzekļus ar benzilperoksīdu, izteiktāks pārākums novērojams salicilskābes grupā. Jāatzīmē gan, ka šis pārākums konstatēts 1989. gadā un citi jaunāki pētījumi šajā sistemātiskajā apskatā nav iekļauti. Autori atzīst, ka trūkst perspektīvu statistiski ticamu pētījumu, lai aknes pacientiem sniegtu lietderīgas rekomendācijas par ādas mazgāšanu ikdienā, kaut arī par ādas kopšanu aknes pacientiem tiek runāts daudz. [6]

Kādi pretaknes līdzekļi ir aptieku plauktos?

Aknes patofizioloģijā ir četri galvenie izraisītājfaktori — hiperseboreja un disseboreja, traucēts ductus pilosebacous keratinizācijas process, Cutibacterium acnes un iekaisums —, un tie visi jāņem vērā, izvēloties terapiju. Pamata hormoni, kuru darbības traucējumi atbild par aknes attīstību, ir androgēni, insulīns un insulīnam līdzīgais augšanas faktors–1. Vēl šajā procesā iesaistīts kortikotropīnu atbrīvojošais hormons, alfa melanocītus stimulējošais hormons un P viela.

Visbiežāk izmantotie pretaknes līdzekļi ir retinoīdi (tretinoīns, adapalēns, izotretinoīns), benzilperoksīds, vietēji un sistēmiski lietojamas antibiotikas (klindamicīns, eritromicīns, klaritromicīns, azitromicīns, doksiciklīns), azelaīnskābe un hormonu preparāti (spironolaktons, kombinētā orālā kontracepcija un flutamīds). Jaunās pieejas ir PPAR gamma modificētāji, melanokortīna receptoru antagonisti, epigallokatehīna–3–gallāts, metformīns, bioloģiskie preparāti un citi, kas vēl atrodas izpētes procesā. Tāpat tiek strādāts pie zāļvielas piegādes veidiem, lai medikaments labāk sasniegtu mērķi. Ar nanotehnoloģiju palīdzību izstrādātās metodes ir, piemēram, medikamenti mikro– vai nanoemulsijās, aerosolu putās, mikrosūkļos. [3; 4]

Vai iespējams labot aknes izraisīto rētojumu?

Klīniski nozīmīga rētošanās ir visai bieža acne vulgaris komplikācija. Viena no metodēm rētu mazināšanai ir lāzerterapija, bet jaunumu klāstā ir trombocītiem bagātināta plazma (PRP).

Dermatoloģijā PRP izmantošana samērā nesen sākta kā metode novecošanās, alopēcijas, vitiligo un rētošanās ārstēšanā. PRP satur hemokīnus, citokīnus, plazmas proteīnus un augšanas faktorus, kas veicina dzīšanu un audu atjaunošanos. Lāzerterapija pierādīta kā efektīva, ārstējot aknes atstātās rētas, īpaši atrofiskās, kādas attīstās 80—90 % pacientu. Lāzerus vispārēji, neiedalot pēc tipiem, var raksturot kā ierīces, kas izmanto termālo enerģiju, lai iznīcinātu mērķaudus un stimulētu kolagēna un elastāna atjaunošanos ar fibroblastu palīdzību. Abu metožu apvienošana varētu vēl vairāk uzlabot rētu ārstēšanas procesu. PRP veicinātu atjaunošanos pēc lāzerterapijas, mazinātu eritēmu un tūsku. [8]

Kā uzlabot pacientu līdzestību aknes terapijas ievērošanai?

Lai āda veiksmīgi atveseļotos, ļoti svarīga ir ne tikai pienācīgu ārstēšanas līdzekļu izvēle, bet arī pacienta līdzestības faktors un mērķtiecīga rekomendāciju ievērošana.

Lai saprastu, ar kādām metodēm vislabāk strādāt, Donnarumma et al pētījumā aknes pacienti tikai iedalīti trīs grupās: viena saņēma standarta instrukcijas, otra grupa — specializētu paskaidrojošu izdales materiālu par ārstēšanu un veicamajām darbībām, bet trešā grupa saņēma izdales materiālu plus atgādinājuma īsziņu katru dienu, ka jālieto zāles.

Pēc 12 nedēļām klīniski ādas uzlabojumi bija visās trīs grupās, bet labāki rezultāti bija grupā, kuras dalībnieki bija saņēmuši papildu izdales materiālu; gan šī grupa, gan īsziņu saņēmēji atzīmēja dzīves kvalitātes uzlabošanos pēc Cardiff Acne Disability Index (CADI) un Patient-Doctor Relationship Depth-of-Relationship (PDRD) skalām. Šīs varētu būt nedārgas, taču visai iedarbīgas metodes, kā uzlabot pacienta līdzestību un klīnisko iznākumu aknes pacientiem. [9]

Literatūra

  1. Kotekoglu D, et al. Internalized stigma in acne vulgaris and its relationship with quality of life, general health, body perception, and depression. Nigerian journal of clinical practice, 2020; 23(9): 1289–1294. doi: 10.4103/njcp.njcp_86_20.
  2. Li C.-X, et al. Skin microbiome differences relate to the grade of acne vulgaris. The Journal of dermatology, 2019; 46(9): 787–790. doi: 10.1111/1346-8138.14952.
  3. Garg T. Current nanotechnological approaches for an effective delivery of bio-active drug molecules in the treatment of acne. Artificial cells, nanomedicine, and biotechnology, 2016; 44(1): 98–105. doi: 10.3109/21691401.2014.916715.
  4. Cong T.-X, et al. From pathogenesis of acne vulgaris to anti-acne agents. Archives of dermatological research, 2019; 311(5): 337–349. doi: 10.1007/s00403-019-01908-x.
  5. Sas K, Reich A. High Body Mass Index is a Risk Factor for Acne Severity in Adolescents: A Preliminary Report. Acta dermatovenerologica Croatica , 2019; 27(2): 81–85. http://search.ebscohost.com.db.rsu.lv/login.aspx?direct=true&db=mdc&AN=31351501&site=ehost-live&scope=site.
  6. Stringer T, et al. Clinical evidence for washing and cleansers in acne vulgaris: a systematic review. The Journal of dermatological treatment, 2018; 29(7): 688–693. doi: 10.1080/09546634.2018.1442552.
  7. Yan H.-M, et al. Gut microbiota alterations in moderate to severe acne vulgaris patients. The Journal of dermatology, 2018: 45(10): 1166–1171. doi: 10.1111/1346-8138.14586.
  8. Schoenberg E, et al. Treatment of acne scars with PRP and laser therapy: an up-to-date appraisal. Archives of dermatological research, 2019; 311(8): 643–646. doi: 10.1007/s00403-019-01936-7.
  9. Donnarumma M, et al. How to Increase Adherence and Compliance in Acne Treatment? A Combined Strategy of SMS and Visual Instruction Leaflet. Dermatology (Basel, Switzerland), 2019: 235(6): 463–470. doi: 10.1159/000502575.
Lasītākais Doctus.lv
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Etiķa esence. Bīstama un dzīvību apdraudoša viela

Etiķskābe ir organiska skābe ar korozīvu darbību, tās koncentrācija līdz 10 % pazīstama kā galda etiķis, 30—70 % etiķskābe — etiķa esence, bezūdens jeb dehidratētā forma — ledus etiķskābe. Pārtikas konservēšanai Austrumeiropā plaši tiek lietota etiķa esence, tā ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu sastāvā. Drošības apsvērumu dēļ 2010. gadā Latvijā tika aizliegta etiķa esences pārdošana mazumtirdzniecībā.

K. Stašinska, R. Stašinskis
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Pacients pēc akūta koronārā sindroma. Mūsdienīga aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija

Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]

S. Hansone, I. Svikliņa, D. Rjutkinena