PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Aroda medicīnas aktuālās problēmas pasaulē

D. Zeme, M. Eglīte
Aroda medicīnas aktuālās problēmas pasaulē
Vairāki tūkstoši dalībnieku no visas pasaules apmeklēja konferenci, kas 2013. gada 3. un 4. decembrī norisinājās Briselē. Konferences laikā varēja iepazīties gan ar pētījumu rezultātiem par saslimstību ar arodslimībām dažādās Eiropas valstīs, gan prezentācijām par citiem ar arodslimību ārstēšanu un aprūpi saistītiem jautājumiem.

Konferences laikā notika arī vairākas diskusijas par pašreizējo pieeju agrīnā arodslimību diagnostikā un profilakses pasākumu nodrošināšanā, kā arī par nepieciešamību pēc jaunas un efektīvas starptautiskas arodslimību reģistrācijas un uzskaites sistēmas.

Būtiskākās aktualitātes

Mūsdienās mainās darba vide - darbs kļūst arvien intensīvāks, tam nepieciešama liela uzmanība, cilvēka garīgo un fizisko spēju maksimāla izmantošana. Problēmas rada jaunu materiālu izmantošana, darba vides riska faktoru kombinācija, pārāk intensīvs darbs, informācijas pārpilnība, psiholoģisks stress, atkarība no datora, jauniešu arodorientācija, darbaspēka novecošana. Jauni darba vides riska faktori var rasties gan modernu darba procesu, tehnoloģiju un darbavietu dēļ, gan darba organizācijas, globalizācijas dēļ, gan arī tāpēc, ka ir neziņa par darbu nākotnē. Vēl joprojām aktuāli ir arī tradicionālie darba vides riska faktori: putekļi, ķīmiskās vielas, troksnis, vibrācija, jonizējošais un nejonizējošais starojums, bioloģiskie riska faktori, kas ir daudzās tautsaimniecības nozarēs un ietekmē lielu skaitu nodarbināto, liekot mainīt pieeju darba videi un tās novērtēšanai, pārvērtēt to iedarbību un sekas. [1; 5]

Saslimstība

Saslimstība ar arodslimībām mūsdienās kļuvusi par būtisku sabiedrības veselības problēmu gan pieaugošās izplatības dēļ, gan ietekmes dēļ uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti. Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour Organization) statistikas dati liecina, ka pašlaik pasaulē katru gadu darbavietās notiek 250 miljoni negadījumu un 335 000 nāves gadījumu, tiek reģistrēts vairāk nekā 160 miljoni arodslimību. [1]

Biežākās arodslimības

Ir vecās jeb tipiskās arodslimību problēmas: smaga fiziskā slodze, trokšņa, vibrācijas, putekļu iedarbība. Rodas jaunas problēmas: stress darbā, garas darba stundas, darbs pie datora, ergonomiskas problēmas, informācijas pārpilnība.

Aktualitātes aroda jeb darba medicīnā saistās ar strauji pieaugošu aroda etioloģijas balsta un kustību orgānu sistēmas un onkoloģisko slimību pieaugumu industriāli attīstītās valstīs. Saslimstība ar aroda etioloģijas balsta un kustību orgānu sistēmas slimībām Eiropas attīstītākajās valstīs veido 40% no visu diagnosticēto arodslimību kopskaita.

Prezentētajos pēdējā Eiropas darba apstākļu apsekojuma (European Working Condition Survey) rezultātos redzams, ka gandrīz katrs otrais darbinieks cieš no muguras sāpēm, četri no desmit cieš no muskuļu sāpēm augšējās ekstremitātēs, bet viens no trim darbiniekiem - no sāpēm apakšējās ekstremitātēs. Pētījuma rezultāti rāda, ka vienādi bieži slimo kā vīrieši, tā sievietes un saslimstība novērojama visās tautsaimniecības nozarēs. Par galvenajiem saslimstības riska faktoriem nosaukti nepiemēroti darbavietas apstākļi, pārlieka darba slodze un novēlota agrīnā diagnostika.

Būtiska tendence aroda medicīnā ir saslimstības pieaugums ar aroda etioloģijas onkoloģiskām slimībām. Katru gadu ļaundabīgas onkoloģiskas slimības ir nāves cēlonis 7,6 miljoniem pasaules iedzīvotāju; saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (World Health Organization) prognozētajiem datiem nāves gadījumu skaits turpinās pieaugt un no 2030. gada veidos jau 13,1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Vairāk nekā 30% gadījumu, ja novērstu potenciāli kancerogēnos faktorus, arī aroda etioloģijas, būtu iespējams mazināt saslimstību ar onkoloģiskajām slimībām.

Kā viens no galvenajiem aroda etioloģijas kancerogēniem minams azbests. Nīderlandes zinātnieku veiktā pētījumā par azbesta izraisītām plaušu slimībām, piemēram, mezoteliomām, Eiropas valstīs 1994.-2004. gadā tika novērota nemainīgi liela saslimstības tendence, izņemot Zviedriju, un kopējā mirstība šajā laikposmā sasniedza vairāk nekā 150 000 gadījumu. [3]

Satraucošas tendences novērojamas saistībā ar strauji pieaugošo saslimstību ar arodetioloģijas dermatoloģiskajām slimībām, arī onkoloģiskām. Vislielākā saslimstība novērojama Ķīnā un Indijā, īpaši nodarbinātajiem paaugstināta līmeņa riska nozarēs - celtniecībā, lauksaimniecībā, zvejniecībā, kur raksturīga bieža un ilgstoša uzturēšanās saulē. Pēc pēdējiem pētījumu rezultātiem šajās profesijās nodarbinātajiem risks saslimt ar bazālo šūnu karcinomu ir par 43%, bet ar plakanšūnu karcinomu pat par 77% lielāks nekā citās profesijās nodarbinātajiem. Lielā saslimstība ar arodetioloģijas dermatoloģiskām slimībām saistās ar ilgstošu darbaspēju zudumu un lielām izmaksām.

Saistībā ar garīgās veselības problēmām Eiropā tiek zaudētas daudzas darbadienas. Jauna, mūsdienās plaši izplatīta arodslimība ir izdegšanas sindroms, kas saistīts ar stresu darbavietā. Šai slimībai ir daudzas izpausmes, bet galvenā iezīme ir emocionāls un fizisks izsīkums un nogurums. [1; 3]

Kopumā jaunākās aktualitātes aroda medicīnā saistās ar saslimstības pieaugumu dažās slimību grupās, īpaši attīstības valstīs, kā arī valstīs ar attīstītu rūpniecību, lauksaimniecību, radot nepieciešamību pēc jaunas un efektīvas datubāzes.

Vienota reģistrācijas sistēma

Eiropā plaši tiek diskutēts par vienotu starptautisku arodslimību reģistrācijas un uzskaites sistēmu. Lai vienotos par kopīgas sistēmas izveidi, jāatrisina vairākas būtiskas problēmas, piemēram, vienota slimību klasifikatora lietošana, jo patlaban daļa Eiropas valstu izmanto Starptautiskās Darba organizācijas izveidoto un ieteikto slimību klasifikatoru, bet citas valstis - pašu izstrādātus klasifikatorus. Pašlaik lielākās cerības tiek liktas uz 2007. gadā izveidoto informācijas datubāzi Modernet (Monitoring trends in occupational diseases and tracing new and emerging risks in a network), kurā pašlaik iesaistījušās 19 Eiropas valstis. Šīs datubāzes galvenais mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību. Būtiskākie ieguvumi no šīs sistēmas ir iespēja agrīni redzēt aktuālākās saslimstības tendences aroda medicīnā un sākt to novēršanas pasākumus.

Stratēģijas

Nodarbināto darba drošība un veselība ir nopietna pasaules mēroga problēma. Par to liecina pasaulē izstrādātā "Globālā stratēģija darba drošībā un veselības aizsardzībā" 2008.-2013. gadam [4], kur aroda medicīnas speciālistiem doti nozīmīgi uzdevumi. Viens no galvenajiem ir radīt veselīgas darbavietas, lai mazinātu nelabvēlīgo darba vides riska faktoru ietekmi uz organismu, kā arī uzturētu, uzlabotu un atjaunotu nodarbināto funkcionālo kapacitāti. Uzmanība jākoncentrē uz aktīvu un veselīgu novecošanās procesu. Nākamās ēras tendence - cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk, tāpēc būs īpašas prasības medicīniskai uzraudzībai un profilakses pasākumiem.

Svarīga ir bezdarba problēma, jo tam ir liela ietekme uz cilvēku veselību. Bezdarbinieki ir nodarbināto rezerve. Arodveselības speciālistiem jāpiedalās viņu veselības uzturēšanā un aizsardzībā. Problēmas rada arī Eiropā strauji pieaugošais pašnodarbināto skaits, kuri nevērīgi izturas pret darba apstākļiem un līdz ar to arī pret savu veselību.

Darba drošības un veselības aizsardzības stratēģijā ir arī jautājumi par cilvēkiem ar hroniskām slimībām un invaliditāti, jo bieži šie cilvēki tomēr var strādāt. Svarīgi ir noteikt viņu funkcionālo kapacitāti un atrast piemērotu nodarbošanos. Būtu jāuzlabo arī rūpes par slimnieku savlaicīgu atgriešanos darbā.

Jādomā par nodarbināto pietiekamu sociālo aizsardzību un īsāku darba dienu nākotnē. Jāmaina darba devēju attieksme pret nodarbinātajiem, ar iedvesmu un stimulējošu vadības stilu uzlabojot viņu morālo noskaņojumu. Nozīmīgi ir arī darba un personīgās dzīves līdzsvara jautājumi: aktīvs un veselīgs dzīvesveids, jāpievērš uzmanība cilvēku pašapziņai, jābūt līdzsvaram starp prasībām darbā un nodarbināto iespējām dzīvot labklājībā.

Darba drošības un veselības aizsardzības stratēģijā doti uzdevumi pētīt arī tādus jautājumus kā sociālā atbildība, alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, neformālie sektori, globalizācija u.c. mūsdienu problēmas. [1]

Visas šīs arodmedicīnas problēmas ir aktuālās arī Latvijā. [2]

Literatūra

  1. Current Occupational and Environmental Medicine. Ed. J. La Dou. 4th edition. New York; Chicago; San Francisco; Lisbon; London: McGraw-Hill Medical, 2007: 846.
  2. Eglīte M. Darba medicīna. Rīgas Stradiņa universitāte, 2012: 834.
  3. Guidotti TL. Global Occupational Health. Oxford University press, 2011: 610.
  4. Healthy workplaces: a model for action (for employers, workers, policy - makers and practitioners). World Health Organization, 2010: 28.
  5. Information notices on occupational diseases: a guide to diagnosis. Office for official publications of the European Communities, 2009: 276.