PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Godīga un kritiska – kā jau zinātniece. Medicīnas doktore Līga Zvejniece

V. Vāvere
Godīga un kritiska –  kā jau zinātniece. Medicīnas doktore Līga Zvejniece
Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai.

Medicīnas doktore, zinātniece Līga ZVEJNIECE Medicīnas doktore, zinātniece Līga ZVEJNIECE
Medicīnas doktore, zinātniece Līga ZVEJNIECE

Nekādu citu variantu studijām pēc vidusskolas beigšanas Līgai nebija - medicīna šķita vienīgā iespējamā. Arī iestājeksāmeni grūtības nesagādāja, tomēr daudz netrūka, ka Līgai mācības būtu uz laiku jāatliek. "Biju ļoti patstāvīga, viena pati braucu uz Rīgu, kārtoju eksāmenus un dokumentus. Kad uzzināju, ka jau esmu starp studentiem, devos uz uzņemšanas nodaļu aiznest vēl kādu trūkstošo izziņu. Tur bija divas rindas - uzņemto un caurkritušo, kas nāca izņemt dokumentus. Varbūt aiz prieka biju sajaukusi rindas un nezin kāpēc apstiprinoši atbildēju uz ierēdņa jautājumu: "Vai tiešām ņemsiet ārā dokumentus?" Tikai atceļā uz mājām man pēkšņi "pieleca"! Tad gan biju satraukusies un tajā pašā naktī braucu atpakaļ uz Rīgu. Kā redzat, viss tomēr beidzās laimīgi," Līga smejas.

LOR nodarbībā ar grupas biedriem, 1998. gads LOR nodarbībā ar grupas biedriem, 1998. gads
LOR nodarbībā ar grupas biedriem, 1998. gads
Durvis būs vaļā

Students, kam vidusskolā mācības padevušās viegli, studējot medicīnu, dabū krietni pasvīst - tāds bija Līgas atklājums. Svešādā latīņu valoda, anatomija, kur orgānu daudz un tiem visiem jāiekaļ latīniskie nosaukumi... Tikai tagad Līga beidzot saprata, ko tas nozīmē - mācīties. Pēc pirmo kursu piepūles atklāja, ka mācīties ir ļoti interesanti. Tāpēc, tuvojoties studiju beigu posmam (4. kursā visa Līgas grupa no Rīgas Stradiņa universitātes pārgāja mācīties uz Latvijas Universitāti), viņu pārņēma tāda kā vilšanās: tagad jāiet strādāt, bet kad tad es lasīšu, turpināšu mācīties, tam taču vairs nebūs laika?! Bija gadsimtu mija, un tajā laikā daudzi kursa biedri, īpaši jau zēni, izvēlējās nevis mazapmaksāto praktisko medicīnu, bet farmācijas firmas. Tāda iespēja bija arī Līgai, taču viņa izvēlējās Latvijā visai nepopulāru soli - pievērsās medicīnas zinātnei. "Mani mazliet pavilka, un es ar prieku ļāvos. Gadījos pareizajā laikā un pareizajā vietā. Diplomdarbu izstrādāju sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu. Tēma - inhalējamie anestēzijas līdzekļi un to ietekme uz smadzeņu audiem. Institūta darbinieki bija tik pretimnākoši! Mūsu institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš - tolaik gan viņš vēl nebija direktors - teica: "Ja izdomāsiet nākt pie mums, durvis jums vienmēr būs vaļā." Tā nonācu zinātnē. Un galu galā nekur tālu jau neesmu, jo medicīna bez zinātnes nemaz nevar pastāvēt," - tā Līga pamato savu izvēli. Nožēlojusi viņa to nav ne mirkli.

Desmit gados viņa jau publicējusi divdesmit zinātniskās publikācijas, un jaunam "gurķim" tas nav maz. Beidzamā no tām drīz parādīsies ļoti prestižā starptautiskā izdevumā British Journal of Pharmacology. "Darbā un dzīvē jūtos jauna, taču nesen piedzīvoju pārsteigumu. Piezvanīja mans vectēvs no Alūksnes, papļāpājām par dzīvi, atgādināju, ka pēc laika man apritēs četrdesmit gadu. "Jau četrdesmit? Tu esi tik veca!" viņš brīnījās. Smējos līdz asarām, jo to es dzirdēju no ilgdzīvotāja, kas pats tuvojas simtgadei! Pēc tam vectēvs tā kā sakaunējās, teica, ka vēl nesen es esot skraidījusi basām kājām pa pļavu, bet nu jau lepnā darbā - zinātniece!" Līga stāsta ar smaidu.

Beidzot LU Medicīnas fakultāti, 2000. gads Beidzot LU Medicīnas fakultāti, 2000. gads
Beidzot LU Medicīnas fakultāti, 2000. gads

L`ORÉAL Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu laureātes (no kreisās):  Elīna Škapare (2012), Baiba Švalbe (2011), Dr. pharm. Maija Dambrova (2006) un Dr. med. Līga Zvejniece L`ORÉAL Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu laureātes (no kreisās):  Elīna Škapare (2012), Baiba Švalbe (2011), Dr. pharm. Maija Dambrova (2006) un Dr. med. Līga Zvejniece
L`ORÉAL Latvijas stipendiju “Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu laureātes (no kreisās): Elīna Škapare (2012), Baiba Švalbe (2011), Dr. pharm. Maija Dambrova (2006) un Dr. med. Līga Zvejniece
Viens nav karotājs

Institūtā Līga sāka ar to, ar ko Universitātē beidza - turpināja strādāt pie savas tēmas. Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā strādā 15 zinātnieki: viena ķīmiķe, viens biologs, viena mediķe - Līga - un farmaceiti. Grupa, kurā strādā Līga, nodarbojas ar jaunu zāļu vielu izpēti centrālajai nervu sistēmai. Grupa līdztekus strādā pie dažādiem projektiem. Lielākoties to nosaka finansējums: lai cik aizrautīgi būtu zinātnieki, ēst viņiem arī vajag, jo valsts naudu vai tā saukto darba algu zinātnieki nesaņem jau gadus piecus. Tāpat darbam nepieciešama aparatūra, materiāli. Zinātnē daudz kas atkarīgs no laboratorijas vai institūta vadītāja - vai viņš rūpējas, lai laboratorijai būtu projekti.

"Mums ir laimējies, jo Maija Dambrova darbinieku labklājību nekad nav atstājusi novārtā. Protams, palīdzam mēs visi. Piemēram, saņēmu Latvijas Zinātnes padomes grantu, tātad ir arī nauda darba turpināšanai par sigma receptoriem fizioloģiskos un patoloģiskos procesos. Līdz šim granta piešķiršanu kādam zinātniskam darbam vērtēja tikai Latvijas zinātnieki. Gadījās, ka tieši šogad to pirmo reizi izvērtēja arī starptautiskā mērogā. Jūtos lepna, ka par mūsu darbu atzinīgi izteikušies arī daži pasaules guru. Tātad viss ir pareizi, mēs ejam īstajā virzienā!

Ar ģimeni – vīru Niko un dēliem Matīsu un Jāni Ar ģimeni – vīru Niko un dēliem Matīsu un Jāni
Ar ģimeni – vīru Niko un dēliem Matīsu un Jāni
Mūsu laboratorija vienlaikus izstrādā līgumdarbus akciju sabiedrībām Olainfarm un Grindex, apgūstam arī Eiropas Savienības piešķirto finansējumu. Šobrīd ne darba, ne naudas īpaši netrūkst. Mūsu laboratorijas kolektīvs ir mazs, bet tam ir arī savas priekšrocības. Lielajās ārzemju firmās katra laboratorija dara tikai savu darbu. Ja, piemēram, farmaceitiem vajadzīga ķīmiķa konsultācija, jāraksta īpašs projekts, jāmeklē kontakti. Mums visi ir tepat uz vietas, strādājam ciešā sasaistē. Zinātnē viens nav karotājs. Apkārt vienmēr ir cilvēku grupa, kas strādā ar tevi kopā, palīdz. Tiesa, arī medicīnā ir līdzīgi: laurus par sarežģītu operāciju saņem viens pats ķirurgs, bet viņš to nepaveiktu bez anesteziologa, asistenta, medmāsas, sanitāres. Galvenais, lai viņš pats to apzinās un nepiemirst. Vismaz mūsu laboratorijā neviens necenšas pierakstīt sev visus nopelnus. Labi arī tas, ka posma robežās iespējams mainīt tēmas, pie kā strādājam. Tas palīdz izvairīties no apnikuma, vienmuļības. Ķeroties pie jaunas tēmas, arī iedvesma drīzāk ir klāt. Jo zinātnieks ir ļoti radoša profesija, bez iedvesmas nu nekādi!" Līga skaidro.

Ar brāli Igoru, vasarā gatavojot Jāņu mielastu Ar brāli Igoru, vasarā gatavojot Jāņu mielastu
Ar brāli Igoru, vasarā gatavojot Jāņu mielastu
Esi godīgs!

Paziņas reizēm Līgai prasa, kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai strādātu zinātnē. Droši vien - lieliskām angļu valodas zināšanām... Līga smejas: "Sagadījās, ka angļu valodu nezināju vispār. Alūksnē skolā mācījos vācu valodu, tāpat arī Universitātē. Deviņdesmitajos gados, kad studēju, daudzi mācību līdzekļi vēl bija krievu valodā, arī vāciešiem ir daudz labas medicīniskās literatūras. Ar to man pietika. Institūtā gan bez angļu mēles neiztikt: konferences, kongresi, zinātniskie raksti - viss galvenokārt angliski. To, kas vajadzīgs, iemācās ātri. Tagad zinātnisko literatūru savā jomā lasu brīvi, tāpat arī runāju un rakstu. Daiļliteratūrai gan manu zināšanu nepietiktu, bet pagaidām bez tā varu iztikt."

Rāmkalnos, atbalstot kolēģus  sievu nešanas pasākumā. Ar dēlu Matīsu Rāmkalnos, atbalstot kolēģus  sievu nešanas pasākumā. Ar dēlu Matīsu
Rāmkalnos, atbalstot kolēģus sievu nešanas pasākumā. Ar dēlu Matīsu
Izrādās, zinātniekam svarīgs ir gluži kas cits - godīgums pāri visam! Bet būt godīgam nav viegli. Reizēm firmas, kas gaida datus, būtu priecīgas par pozitīvu atbildi. Gribētos tās iepriecināt, it sevišķi tad, ja jāpiepluso klāt tikai mazliet. Tomēr nedrīkst. Jo tas nozīmētu, ka tālāk ar šiem rezultātiem ne kāds cits, ne pats vairs nevarētu strādāt. "Zaudējums būtu daudzkārt lielāks nekā ieguvums. Pēc tam zinātniekam, visai laboratorijai būtu grūti nomazgāt kauna traipu. Par laimi, mums tādas šmuces nav bijis. Vecajai padomju skolai, arī vairākām Austrumeiropas valstīm sākumā līdzi nāca slikta slava. Gadījās, ka firmas pirms jauna līgumdarba noslēgšanas mūs pārbaudīja: iedeva baltu pulveri un piebilda, ka no šīm zālēm var gaidīt to, to un vēl to. Pārbaudījām un sniedzām atzinumu: nekā tāda tur nav, parasts pūdercukurs..." Līga smaida.

Cilvēkiem ir tieksme ticēt rakstītam vārdam. Zinātne Līgu iemācījusi uz visu skatīties mazliet kritiski, prasīt pierādījumus, nevis akli paļauties. Visu laiku jāmācās: tiklīdz sākas jauns projekts, atkal viss jāsāk no gala.

Par laboratorijas kolektīvu viņa nebeidz vien paust labus vārdus. Īpaši Līga jūsmo par farmaceitiem - viņi esot tik akurāti, vienmēr visu rūpīgi sakārtojot atsevišķās kārbiņās, no farmaceitiem citi varot daudz mācīties. "Draudzenes, kas strādā izteikti sievišķīgos kolektīvos, žēlojas par intrigām un nenovīdību, mums ir jaukts kolektīvs un tādu problēmu nav. Daudz jauno - nāk studenti, doktoranti. Mācāmies paši un cits no cita. Cenšamies izmantot visas iespējas piedalīties starptautiskās konferencēs. Ir svarīgi runāt ar kolēģiem aci pret aci, dibināt kontaktus ne tikai virtuāli. Uz starptautiskā fona esam maza laboratorija, taču citiem nav pamata skatīties uz mums no augšas kā uz nevarīgiem iesācējiem, jo esam daudz izdarījuši. Tas ceļ pašapziņu un iedarbina iedvesmu. Pēc atgriešanās no konferences laboratorijā rīkojam īsu prezentāciju - atskaiti par apgūto tēmu. Ļoti derīgs pasākums!

Etna. Ar kolēģiem Reini Vilšķērstu un Maiju Dambrovu, 2006. gads Etna. Ar kolēģiem Reini Vilšķērstu un Maiju Dambrovu, 2006. gads
Etna. Ar kolēģiem Reini Vilšķērstu un Maiju Dambrovu, 2006. gads
Kafija pret Alcheimeru

Līgas galvenā zinātniskā tēma tagad ir par sigma receptoriem centrālās nervu sistēmas slimību attīstībā, tādām kā kustību traucējumi pēc insulta, atkarības vielu ārstēšanā, bet galvenokārt, protams, Alcheimera slimība. Agrāk tā parasti tika diagnosticēta cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, bet tagad skar arī daudz jaunākus pacientus. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka šobrīd pasaulē ir apmēram 18 miljoni Alcheimera slimnieku, bet prognozes paredz, ka 2025. gadā to būšot gandrīz divreiz vairāk. Varam sevi mierināt, ka līdz ar medicīnas attīstību slimību diagnostika progresē un dzīv-ildze strauji palielinās, tomēr vajadzīgi jauni efektīvi medikamenti Alcheimera profilaksei un ārstēšanai.

Daudzos Alcheimera slimības modeļos vielas, kas saistās ar sigma receptoriem, uzrāda atmiņas procesus uzlabojošu darbību. Pašlaik turpinās bioķīmisko procesu un vielu struktūras pārbaude šūnās. Līga ar kolēģiem ir pirmie pasaulē, kas pierādījuši, ka sigma receptoru alostēriskie modulatori uzlabo gan atmiņu, gan traucētus atmiņas procesu. Pārbaudes process būs ilgs un sarežģīts.

Alcheimera izpētē zinātnieki krietni aizsteigušies priekšā mediķiem. Ir vairākas zāļu vielu grupas, kas eksperimentālajos modeļos uzrādījušas labu efektu, diemžēl klīniskajos eksperimentos jaunās zāļu vielas ir neefektīvas. Apkopojot klīniskos pētījumus, zinātnieki secinājuši, ka klīniskie eksperimenti pagaidām krietni atpaliek no zinātnieku atklājumiem - izvērtēšanas skala ir veca, saglabājusies vēl no iepriekšējā gadsimta 70.-80. gadiem, arī klīnisko pētījumu plānojums izvēlēts nepareizais. Tas dod cerības, ka jaunajos klīniskajos pētījumus ar pareizu plānojumu pēc pāris gadiem sagaidīsim daudzsološus līdzekļus Alcheimera slimības ārstēšanā. "Nesen zinātniskā konferencē ar provokatīvu lekciju uzstājās kāds Šveices zinātnieks un rādīja rezultātus par kofeīna pozitīvo darbību Alcheimera modeļos. Tā nu mēs, iespējams, esam tajā pašā vietā, kur iepriekš, bet pats pārbaudītākais līdzeklis Alcheimera profilaksei jo-projām paliek kofeīns - divas krūzītes stipras kafijas dienā. Tām pievienojot arī fiziski aktīvu dzīvesveidu un pareizu ēšanu, lieliska Alc-heimera slimības profilakses shēma ir rokā. Zinātniekiem vajadzētu pētīt kofeīna iedarbību uz smadzenēm, bet kurš apmaksās tādus pētījumus un kurš patentēs kafiju kā ārstniecisku līdzekli? Pat lielajām kafijas firmām tas nav pa spēkam - un nav arī vajadzīgs, jo kafijai tāpat ir labs noiets," ironizē Līga.

Uz vējdēļa Ķīšezerā. Līga: “Pazīt gan nevar, tomēr tā tiešām esmu es!” Uz vējdēļa Ķīšezerā. Līga: “Pazīt gan nevar, tomēr tā tiešām esmu es!”
Uz vējdēļa Ķīšezerā. Līga: “Pazīt gan nevar, tomēr tā tiešām esmu es!”

 

Foto: Inese Austruma un no personīgā arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet 2014. gada janvāra numurā