“Man ir svarīgi ar savu izgudrojumu reāli palīdzēt cilvēkiem,” uzsver talantīgā un inovatīvām idejām bagātā Dr. phys. ILZE ĻIHAČOVA, Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece.
Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.”
Četrpadsmit starptautiski citējamos žurnālos publicētu zinātnisku rakstu līdzautore, viena starptautiska patenta līdzīpašniece, 40 ziņojumu autore starptautiskās un Latvijas mēroga zinātniskās konferencēs, kongresos un simpozijos… Zinot, ka šis veikums pieder vien 26 gadus vecai — jaunai! — zinātniecei, šāds dosjē pārsteidz. Viņa — Marina Makrecka–Kūka.
14. maijā svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā trim zinātniecēm tika pasniegta 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija "Sievietēm Zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Latvijas stipendiju programma "Sievietēm zinātnē" uzsākta 2004. gadā. 10 gados šo stipendiju saņēmušas jau 30 zinātnieces, kas veic nozīmīgus pētījumus dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs.
Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai.
Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Nefopāms ir neopioīds, ne-nesteroīds centrālas darbības pretsāpju līdzeklis, benzoksazocīna derivāts. Šīs zāles izstrādātas pirms apmēram sešdesmit gadiem un sekmīgi tiek izmantotas klīniskajā praksē, bet to darbības mehānisms līdz šim nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka nefopāms kavē neiromediatoru reabsorbciju, modulē glutamāterģisko ceļu. Šīs zāles nesaistās ar opioīdu receptoriem, neizraisa elpošanas nomākumu, neietekmē trombocītu funkciju, tām nav pretiekaisuma iedarbības.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Vēzis neskar tikai pacienta veselību. Bieži vien tam ir nozīmīga ietekme uz cilvēka finansiālo stāvokli un sociālo dzīvi. Nīderlandes Vēža izpētes institūts veicis nozīmīgu pētījumu, atklājot, ka vēža pacientiem visā Eiropā zūd ienākumi, nākas saskarties ar papildu ārstēšanas izmaksām no sava maciņa, kā arī izvairīties no medicīniskās aprūpes finansiālu ierobežojumu dēļ, ko radījusi diagnoze. Īpaši ievainojami ir jauni pieaugušie un pusaudži.
Meta-analīzē, kurā apkopoti 42 pētījumi, tika konstatēts, ka gaisa piesārņojuma un augstu temperatūru iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu ambulatoro vizīšu biežumu un pasliktinātiem simptomiem pieaugušajiem ar atopisko dermatītu.
