PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Lēciens nezināmajā. Administratīvi teritoriālā reforma un veselības aprūpe

B. Vahere
Par gaidāmo administratīvo reformu (119 pašvaldību vietā 35) vairāk runā izglītības, ceļu, uzņēmējdarbības kontekstā. Par veselības aprūpi vien kuluāros. Ko gaidīt apvienojamo pašvaldību mazajiem veselības aprūpes centriem, slimnīcām? Uzrunātie veselības centru vadītāji atzīst: izskatās pēc lēciena nezināmajā!

Būtiskas pārmaiņas neparedz

Stopiņu ambulance pēc pārvaldības formas ir pašvaldības aģentūra. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Stopiņu novadu, visticamāk, apvienos ar Ulbrokas teritoriju, Garkalnes un Ropažu novadu. Pierīgas novada administratīvais centrs būs Ulbroka. Bija arī doma Stopiņu novadu pievienot Salaspils novadam.

Stopiņu ambulances direktore Vija Ikauniece domā, ka pacientu skaitu teritoriālā reforma tiešā veidā neietekmēs, tātad arī sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomam būtiski nevajadzētu mainīties. Viņa stāsta, ka Stopiņu ambulancē pacientus pieņem trīs ģimenes ārsti, katram ir ārsta palīgi. Pie ģimenes ārstiem Stopiņu ambulancē kopā reģistrēti aptuveni 5,5 tūkstoši pacientu, kas pakalpojumus saņem visu gadu. Pakalpojumus sniedz arī uztura speciālists, fizioterapeits, ginekologs, zobārsts, kurš pieņem pieaugušos un sniedz arī valsts apmaksātos pakalpojumus bērniem. Pacienti ambulancē var nodot analīzes, doties uz fizikālās medicīnas procedūrām un citām ģimenes ārstu nozīmētajām manipulācijām (piemēram, injekcijām, infūzijām, brūču pārsiešanu, ausu skalošanu).

Vija Ikauniece: “Pēdējā gada laikā Stopiņu ambulance būtiski palielinājusi pakalpojumu klāstu un plāno to pilnveidot, kopumā uzlabojot ārstniecības pakalpojumu pieejamību un daudzveidību. Ambulancei izveidojusies laba sadarbība ar Stopiņu novada domi, kas sniedz būtisku atbalstu ambulances attīstībā, piemēram, pašlaik projekta stadijā ir ambulances piebūve. Regulāri veicam pacientu aptaujas, lai noskaidrotu veselības aprūpes pakalpojumu novērtējumu un saņemtu priekšlikumus uzlabojumiem, un esam secinājuši, ka Stopiņu ambulances pacientiem visvairāk interesē pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un daudzveidība. Pie šiem kritērijiem arī turamies.”

Aisberga neredzamā daļa — tukšie lauki

Citās domās par administratīvi teritoriālo reformu ir Viļakas veselības aprūpes centra vadītāja Valda Buzijana. Viļakas novadu teritoriālajā reformā plāno apvienot ar Rugāju, Baltinavas un Balvu novadu, kur ir slimnīca.

Valda Buzijana: “Ja speciālisti tiks koncentrēti tikai lielajos veselības aprūpes centros, cilvēkiem varētu būtu lielas problēmas nokļūt pie šiem speciālistiem. Ceļa izdevumi ir lieli un sociālais dienests, manuprāt, nav paredzējis tos segt. Esam mazapdzīvota valsts, īpaši lauku teritorijas. Pie speciālistiem jau tā jāgaida garās rindās... Tāpat cilvēki paši sedz ceļa izdevumus. Ārzemēs pacienti par tiem saņem kompensācijas. Piekrītu: lielajos veselības aprūpes centros būs augsti kvalificēti speciālisti, visas modernās tehnoloģijas, bet attālāko novadu iedzīvotāji no tā ieguvēji nebūs. Tā ir aisberga neredzamā daļa, par ko šobrīd neviens nerunā.”

Viņu uztrauc arī tas, ka tādi speciālisti kā neiroķirurgi reģionālajās slimnīcās varētu palikt bez darba. “Televīzijā jau atklāti runā, ka mums ir par daudz neiroķirurģijas centru, ka visu vajag koncentrēt Rīgā. Man šīs pārmaiņas ir grūti saprotamas. Ja vēlamies ieekonomēt uz ārstu skaita, rindas pie speciālistiem tikai pieaugs. Šobrīd jau tā trūkst ārstu...”

Valda Buzijana lepojas ar augsti kvalificētajiem speciālistiem, kas Viļakas veselības centrā strādā gadiem ilgi un nedomā braukt projām. Tiesa, vairākums no viņiem ir jau gados. “Varbūt tas skan pārāk skaļi — veselības aprūpes centrs, bet mums ir renovētas telpas, kur jūtamies komfortabli. Viļakas novada pašvaldība mūs vienmēr atbalsta.”

Viļakas veselības aprūpes centrs ir mazs. Vairāki speciālisti strādā uz 0,2 slodzēm, atbrauc reizi mēnesī. Okulists pieņem reizi nedēļā. “Domāju: mums nekas īpaši nemainīsies, jo nav vairs ko centralizēt — vidējais medicīnas personāls pieci cilvēki, mums ir divi ģimenes ārsti, divi zobārsti, okulists un ginekologs. Katram ģimenes ārstam ir ap 1500 pacientu. Pārējie nāk ar nosūtījumiem. Jāņem vērā arī tas, ka daudzi cilvēki ir izbraukuši — joprojām skaitās mūsu aprūpē, bet dzīvo un strādā Īrijā, Anglijā, Norvēģijā.”

Valda Buzijana domā — jaunie speciālisti uz laukiem negrib nākt vispirms jau tāpēc, ka gadiem ilgi nav paplašināts dzīvojamais fonds. “To neattiecinu tikai uz mediķiem. Daudzām pašvaldībām nav līdzekļu, lai nodrošinātu īres dzīvokļus. Jaunajam speciālistam ir sarežģīti uzcelt māju pašam, nevar paņemt bankas aizdevumu, jo nav ķīlas. Domāju, ka par šo jautājumu būtu jādomā valsts mērogā.”

Iespējams, “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai” administratīvi teritoriālās reformas rezultātā būs vairāk kvotu, spriež Valda Buzijana. “Ja paliks līdzšinējā kvotu sistēma. Taču vēl jau nezinām arī to, kādā statusā paliks “Balvu—Gulbenes slimnīcu apvienība”.

Foto: SHUTTERSTOCK

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2019. gada oktobra numurā

 

Lasītākais Doctus.lv
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Etiķa esence. Bīstama un dzīvību apdraudoša viela

Etiķskābe ir organiska skābe ar korozīvu darbību, tās koncentrācija līdz 10 % pazīstama kā galda etiķis, 30—70 % etiķskābe — etiķa esence, bezūdens jeb dehidratētā forma — ledus etiķskābe. Pārtikas konservēšanai Austrumeiropā plaši tiek lietota etiķa esence, tā ietilpst arī tīrīšanas līdzekļu sastāvā. Drošības apsvērumu dēļ 2010. gadā Latvijā tika aizliegta etiķa esences pārdošana mazumtirdzniecībā.

K. Stašinska, R. Stašinskis
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Pacients pēc akūta koronārā sindroma. Mūsdienīga aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija

Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]

S. Hansone, I. Svikliņa, D. Rjutkinena