Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs
“Lasot žurnāla Doctus oktobra rakstus, pieķēru sevi pie domas, ka uz visiem medicīnas jautājumiem (pat šķietami nesaistītiem, piemēram, GERS vai osteoporozi) neizbēgami skatos caur savas profesijas prizmu. Var ilgi ironizēt par “profesionālās deformācijas” veidošanos, bet tas laikam ir neizbēgams un dabisks process — uz visu skatāmies caur savas individuālās pieredzes optiku.”
“Ar lielu interesi izlasīju interviju ar izcilo prof. Guntaru Pupeli un kārtējo reizi aizdomājos par personības lomu vēsturē, medicīnas deontoloģisko kodolu ar mūsu mūžīgo kategorisko imperatīvu — palīdzēt, glābt, upurēties, dažreiz arī uz savas veselības rēķina.”
“Pārdomās par profesionālās izdegšanas profilaksi labi iekļaujas kolēģu raksts par omega–3 taukskābēm un to avotiem, jo tām ir būtiska (un šobrīd jau pietiekami labi pierādīta) loma mūsu spējā pretoties toksiskam stresam, kas ir viena no mūsdienu post–industriālās sabiedrības galvenajām sērgām.”
“Uzmanīgi lasīju arī Dr. Paulas Kļaviņas stāstu par viņas pieredzi divās ASV pediatriskajās slimnīcās un salīdzināju ar savu pieredzi, kad studiju laikā sešus mēnešus pavadīju Londonas Karaliskajā koledžā, kas man joprojām kalpo kā būtisks resurss un iedvesmas avots centienos uzlabot bērnu psihiatrisko aprūpi mūsu valstī. Uzskatu, ka ārzemēs gūtā pieredze ir ārkārtīgi svarīga, jo tad uz pierastiem procesiem var paskatīties caur citas sistēmas un pieredzes prizmu, no attāluma ieraudzīt stiprās un vājās vietas un pēc atgriešanās ar jaunu iedvesmu ķerties pie darba. Vienmēr savus studentus un rezidentus motivēju maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz dažādas organizācijas un fondi (un šādu iespēju tiešām ir daudz), bet neaizmirst par to, ka šī pieredze visnoderīgākā ir tepat Latvijā.”
“Novēlu sev un visiem Doctus lasītājiem sekot kādam no iedvesmojošiem piemēriem, saglabāt jaunības un intereses dzirksti gan darbā, gan ārpus tā, ar optimismu skatīties nākotnē un veiksmīgi tikt galā ar izaicinājumiem, ko tā nesīs.”
Visā pasaulē urīnceļu infekcijas ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacients meklē palīdzību vai nu ambulatori, vai stacionārā. Ambulatoro vizīšu skaits, piemēram, ASV ik gadu ir apmēram desmit miljoni, ap trim miljoniem neatliekamās uzņemšanas nodaļā! Lielbritānijā 1—3 % no visām medicīniska rakstura konsultācijām ir saistībā ar urīnceļu infekciju.
Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti.
Vēža slimnieki jebkurā audzēja stadijā var just sāpes, tomēr stipras vai izteiktas tās biežāk ir progresējošu un ielaistu vēžu gadījumā III—IV stadijā, kad sāpes ir pat 80 %, vidēji 50—80 % gadījumu, kad terapijā jālieto opioīdi. Sāpju sindroms var saglabāties arī pēc speciālās terapijas, respektīvi, pārciestām operācijām, apstarošanas vai ķīmijterapijas.
Cilvēka skeletam ir vairākas funkcijas: atbalsts, iekšējo orgānu aizsardzība, kustības, hematopoēzes jeb asinsrades norises vieta, kalcija depozīts, tas ir arī ievērojams endokrīns dziedzeris. [1] Maksimālo kaulu masu un stiprumu cilvēks iegūst 15—30 gadu vecumā, tāpēc svarīga šajā periodā ir fiziskā aktivitāte un adekvāta kalcija un D vitamīna uzņemšana uzturā.
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Viens no labas veselības priekšnosacījumiem ir uzturs, kura neatņemamai sastāvdaļai jābūt omega–3 taukskābēm. Tās labvēlīgi ietekmē asinsriti, sinaptisko pārvadi, gēnu ekspresiju un organisma imūnos procesus. [1]
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir ļoti viltīga — ne vienmēr ir skaidrs, ka vainīgs tieši atvilnis. Daudzus pacientus izmeklējis gan pulmonologs, gan LOR speciālists, taču traucējošo simptomu mazināšana nav sekmējusies. GEAS ir daudzfaktoru slimība, kas mūsdienu straujajā ritmā iegūstama viegli. Smēķēšana, aptaukošanās, neregulāras ēdienreizes — tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
Rudens periodā arvien vairāk cilvēku saules gaismu meklē siltākos zemeslodes nostūros. Taču Latvijas klimatā iegūtās saaukstēšanās komplikāciju gadījumā var būt nepieciešama antibakteriāla vai simptomātiska terapija. Ar ko jārēķinās? Par to šajā rakstā.
Profesors GUNTARS PUPELIS vada RAKUS Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīniku, lielāko neatliekamās ķirurģiskās palīdzības sniedzēju Latvijā, un ir specializētas politraumas aprūpes sistēmas veidotājs pēc starptautiskām vadlīnijām. Viņam nekad nav trūcis ideju, kā klīnikas darbu uzlabot līdz Eiropas līmenim.
Par gaidāmo administratīvo reformu (119 pašvaldību vietā 35) vairāk runā izglītības, ceļu, uzņēmējdarbības kontekstā. Par veselības aprūpi vien kuluāros. Ko gaidīt apvienojamo pašvaldību mazajiem veselības aprūpes centriem, slimnīcām? Uzrunātie veselības centru vadītāji atzīst: izskatās pēc lēciena nezināmajā!
“Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA.
