Vecāku sapulce. 9. klases audzinātāja stāsta, ka audzināšanas stundā ar jauniešiem runājusi par «Spice» maisījumiem. Sākumā visi mulsi klusējuši – neko daudz it kā nezinot, bet vārds pa vārdam: jā, gandrīz katrs zina kādu draugu, paziņu vai paziņas paziņu, kas pamēģinājis spaisiņu…
Dati ir kā auksta ūdens duša: Slimību profilakses un kontroles centra 2012. gada pētījums par narkotiku lietošanu izklaides vietās liecina, ka jaunās psihoaktīvās vielas no apreibinošiem augu maisījumiem ("Spice" un citus sintētiskos kanabionīdus) pusaudžu vidū pamēģinājuši 23% puišu un 13% meiteņu. Vēl pirms 10 gadiem jaunieši vairāk izvēlējās lietot alkoholu un tabaku. Presē lasām, ka legālo apreibinošo vielu lietošanas biežuma ziņā Latvija ierindojas otrajā vietā Eiropā.
Šobrīd uzbangojusi diskusija par "legālo narkotiku" sērgu, jo katru dienu slimnīcā nonāk bērni un jaunieši, kas pamēģinājuši augu valsts un ķīmiski sintezētas psihoaktīvās vielas. Kamēr dažādu ministriju atbildīgās institūcijas mēģina nonākt līdz konsensusam, kā juridiski korektā veidā uzrakstīt likumu sērgas apkarošanai, ārsti redz sakropļotas jauniešu dzīves un vecāki domā, kā pasargāt savus bērnus.
Man ir divi bērni. Blakus pagalmā ielas stūra namā tirgo "Spice". Pusaugu meita tur redzējusi pie lodziņa drūzmējamies dienišķās devas kārotājus. Un šajā situācijā es kā mamma jūtos bezspēcīga. Kad domāju, ko varu darīt, atceros docenta Štifta reiz intervijā sacīto, ka bērniem jau mēs neko lāgā iemācīt nevaram, drīzāk mums jārūpējas par "netveramo mantojumu" - tas ir daudz, ja viņi kaut ko piesavinās no novērotā. Bet, ja vecāki - dzīves steigas diktēti - joņo, bērniem jau nav daudz ko novērot... Tāpēc būt kopā (mazliet vairāk!) ir tik svarīgi - kopā ciemoties, kopā sportot, kopā atpūsties, kopā vakariņot.
Vēl man patīk asociētās profesores Gropes (šajā Doctus aprīļa numurā lasiet jauko interviju ar bērnu infektoloģi!) doma, ka bērni piedzimst gudri, pasaulē nāk ar to prātu, kāds viņiem būs, kad izaugs. Dzīves laikā mēs savācam tikai pieredzi, nevis saprašanu. Un, jā tā, tad ar bērniem vairāk jāsarunājas. Esiet blakus, sarunājieties un sargiet savējos!
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā veikta unikāla un ārkārtīgi reta operācija pacientam ar neparastu patoloģiju – blīvu, kalcinētu veidojumu acs dobumā aiz acs ābola.
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Cilvēkiem ar šķielēšanu, tuvredzību, ambliopiju un citām biežām acu slimībām ir par 40 % lielāks risks saslimt ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD/ADD) nekā personām bez redzes traucējumiem.
Grūtniecības laikā bieži tiek rekomendēti dažādi kuņģa skābi nomācoši līdzekļi (H2 receptoru antagonisti un protonu sūkņu inhibitori), taču līdz šim nav pētīts, vai to lietošana prenatālā periodā var negatīvi ietekmēt bērnu un būt veicinātājfaktors neiropsihiatrisku slimību attīstībai.