“Studē medicīnu, kamēr vēl esi pie labas veselības,” — tā skan viens no Mērfija likumiem ārstiem. Sava daļa patiesības tajā ir. Tik intensīvi mācīties, kā to dara studiju pirmajos gados, var vienīgi tad, ja ar veselību viss kārtībā! Kā mūsdienas mācās medicīnas studenti? Ko pasniedzēji novērtē studentos un ko studenti — docētājos?
Viedokli izsaka
Dzintra KAŽOKA
Dzintra Kažoka,asoc. prof., RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts, Morfoloģijas katedra
Mārīte Antra OZOLIŅA
Mārīte Antra Ozoliņa,asoc. prof., kardioloģe, RSU
Amanda Anna BĒRZIŅA
Amanda Anna Bērziņa,RSU 3. kursa medicīnas studente, RSU Studējošo pašpārvaldes Komunikācijas virziena vadītāja
Elīze BROKĀNE
Elīze Brokāne,RSU 6. kursa medicīnas studente
Viss dzīvoklis kartītēs
Uzrunātās studentes atklāj: viņām paveicies ar kursabiedriem — visi dalās ar informāciju, mācību vielu, kopā veido un cits citam nosūta konspektus. “Ja palīdzēsi, arī tev kādreiz palīdzēs. Ir studenti, kam patīk mācīties grupās, bet es labprāt dodu priekšroku mācīties viena, jo katram savs temps, savas metodes. Praktiskās lietas gan bieži apgūstam grupās,” stāsta Elīze Brokāne.“Man ļoti palīdz konspektu rakstīšana, pēdējā laikā daudz skatos youtube.com, kur par vienu tēmu ir ļoti daudz video.” Viņu papildina Amanda Anna Bērziņa:“Jau mācību sākumā sapratām, ka jākrāj “karmas” punkti un ka viens neko sasniegt nevarēsi! Mācoties medicīnu, šis noteikti jāielāgo, jo visu izkonspektēt vienam nav iespējams, ja vēlas arī nodoties hobijiem un brīvo laiku pavadīt atpūšoties. Jau no pirmā kursa esam sadalījušies pa grupiņām, kopā arī mācāmies. Bet, protams, ar laiku katrs izkopj sev tīkamāko mācīšanās veidu un strādā vairāk atsevišķi.”
Amanda Anna sākumā rakstījusi desmitiem kartīšu — uz katras kartītes atsevišķi katru muskuli, nervu, asinsvadu. “Gatavojoties bioķīmijai, man viss dzīvoklis bija izlīmēts ar Krebsa ciklu, bilirubīna veidošanās formulām, glikolīzes formulām, lipolīzes formulām. Bet tad sapratu — kamēr veidoju kartītes, jau sen konspektus būtu izlasījusi divreiz! Tāpēc atmetu ar roku kartītēm un šobrīd tikai lasu un izrak-stu svarīgāko, veidojot īsus konspektus.”
Kā neprātīgāko mācīšanos viņa atceras gatavošanos bioķīmijas ieskaitei pirmā studiju gada otrajā semestrī — pie galda pavadījusi astoņas dienas: cēlusies desmitos un gulēt gājusi četros naktī. “Kursā mums pagadījās ļoti feins pasniedzējs, tāpēc semestra laikā bioķīmiju pēdējā plānā atstājām ar domu — “lai par to satraucas nākotnes “es””. Kad pienāca laiks gatavoties ieskaitei, sapratām, ka nav nekādu zināšanu un pamata. Bija ļoti grūti un nogurdinoši, bet tā bija arī lieliska mācība! Turklāt biju tā iebaidīta ar “šo neviens nenoliek”, ka pēc ieskaites mierīgi varēju iet par bioķīmijas pasniedzēju pirmā kursa studentiem.” Par vispiņķerīgākajiem priekšmetiem viņa nosauc “Argumentācijas pamatus” un “Filosofiju” 1. kursā. “Tie bija visneloģiskākie priekšmeti, kādi bijuši. Ne reizi līdz trešajam kursam nav gadījies nenokārtot kādu priekšmetu, bet šos abus kārtoju vairākas reizes, kamēr beigās tēmu zināju perfekti no galvas. Ļoti sarežģīta ir arī “Fizioloģija” otrajā kursā un “Farmakoloģija” trešajā kursā.”
Rituāli pirms eksāmeniem
“Anatomikumā pie ieejas stāv svariņi, uz kuriem pirms katra kolokvija (anatomija, histoloģija, embrioloģija) studenti iemet naudiņu, lai viņiem veiktos kolokvijā,” smaidot stāsta Amanda Anna. “Daži studenti pirms kolokvijiem aiziet uz baznīcu, jo bieži saprot — ielaists tiktāl, ka tikai “Dievs var palīdzēt” (šis ir ļoti smieklīgi). Ir daudzi rituāli, kad saullēktā jāstāv krustojumā un jāber sev apkārt sāls, nosaucot lietas, ko viskvēlāk vēlas. Daudzi studenti joprojām tic pulksteņa laikiem 11.11 un 00.00, kad ievēlas vēlēšanos.”
Arī Elīze atceras, ka pirmajos gados, kad bija daudz jāmācās, ticējusi visam, lai tikai varētu nokārtot eksāmenus. “Grupas biedrene iestāstīja, ka pirms eksāmeniem nedrīkst mazgāt matus un griezt nagus, jo tad viss, ko iemācījies, pagaisīs. Tā arī darījām. Tagad jau sen uz to vairs nepaļaujos, galvenais ir kārtīgi izgulēties.”
Eksāmenu kuriozi — zils halāts, atlaides un Anastasija
Vai maz ir kaut viens students, kurš nebūtu špikojis?!Amanda Anna gan bilst: špiko tikai drosmīgākie, jo par špikošanu ir diezgan bargs sods un pasniedzēja uzticība visnotaļ zaudēta. Parasti tie ir maznozīmīgi priekšmeti, kas neietekmē tālākās vielas apguvi, jo beigās pats vari būt zaudētājs, kad nākamā tēma jābūvē uz iepriekšējās. Kā studenti mūsdienās špiko? Pavisam primitīvi — no viedtālruņa. Asoc. prof. Mārīte Antra Ozoliņa, kura 37 gadus RSU Iekšķīgo slimību katedrā pasniedza kardioloģiju un pneimonoloģiju (pašlaik vairs nepasniedz), gan atceras, ka pirms daudziem gadiem Rīgas 1. slimnīcā profesora Jūlija Anšelēvica kabinetā kāda 5. kursa studente nekādi nav varējusi iekārtoties rakstiskajam eksāmenam: tad gaismas par maz, tad atvērtais logs traucē. Beidzot, ērti iekārtojusies, viņa sāka rakstīt atbildes. “Pareizāk sakot, norakstīt no halāta iekšpusē sarakstītā — viss biezais baltais halāts bija aprakstīts zils. Kaut ko tādu mēs, docētāji, nebijām redzējuši!”
Asoc. prof. Dzintra Kažoka, kura jau 18 gadus pasniedzstudiju kursus “Cilvēka anatomija, preparēšana”, “Cilvēka anatomija” un “Anatomija”, stāsta, ka reiz viņai bijis gadījums, kad špikošanā pieķerts students uz veselu gadu atstāja universitāti. “Vēlāk viņš atgriezās pēc akadēmiskā atvaļinājuma, eksāmenā atkal nokļuva pie manis un izvilka to pašu biļeti ar jautājumu, par kuru viņš izkrita kolokvijā!” Tā ka nekad nesaki nekad! Prof. Kažoka piebilst, ka visos laikos bijuši cilvēki, kas mēģina apiet vai izdzīvot ekstrēmos ap-stākļos. Tomēr pirmais, ko viņa studentiem uzsverot — jāiemācās būt godīgiem pašiem pret sevi! “Studentam, kurš pieķerts izmantojam kādu palīglīdzekli un tāpēc nenoliek pārbaudījumu, tas tik un tā jākārto atkārtoti. Tas nozīmē, ka viņam tomēr būs jāiemācās.”
Par kurioziem runājot, anatomijas pasniedzēja saka: studentiem dažkārt ir tādas idejas, par kurām docētāji nekad nav iedomājušies, ka informāciju varētu pavērst tā. “Reiz viens students eksāmenā aizmirsa, kā sauc galvas smadzeņu otro jeb redzes nervu. Gribēju viņu uzvedināt uz pareizās atbildes ceļa un pajautāju: “Vai esat pamanījis, kāds uzraksts ir uz veikaliem, kur pārdod brilles un pārbauda redzi?” Manā izpratnē tā ir optika. Students kādu brīdi padomāja un pateica: “Atlaides.” Ir arī interesantas situācijas, kad studenti mēģina mācīties ar asociāciju palīdzību. Elpvadā ir ķīlis, kas divās daļās sadala gaisa plūsmu. Gaiss aiziet uz bronhiem pa labi un pa kreisi. Šo elpvada ķīli sauc carina tracheae. Studentam nosaukums bija aizmirsies, un padomājis viņš pateica nevis carina tracheae, bet gan “Anastasija”. Studenti, kurus es citēju, universitāti ir jau pabeiguši un ir labi speciālisti, bet šīs viņu izteiktās idejas ir dzīvas joprojām.”
Savukārt Elīze atceras: kad sākušies klīniskie priekšmeti un varēja doties runāt ar pacientiem, dakteris katram studentam iedalīja pacientu, lika ievākt anamnēzi, kas pēc tam bija jāprezentē grupas biedriem. “Viena meitene prezentēja pacientu un teica, ka pacientam pēc operācijas no brūces izdalās tūkstoš mililitru sangvioza šķidruma, par ko dakteris bija nedaudz uztraukts (tas ir liels daudzums, turklāt pavisam nesen viņš pacientu bija skatījis un viss bijis kārtībā). Galu galā izrādījās, ka kolēģe to bija sajaukusi ar urīna maisu.”
FOTO: Shutterstock, J. Brencis, no A. Bērziņas, E. Brokānes, Doctus arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2018. gada janvāra numurā
CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
25. un 26. martā Rīgā norisināsies hakatons MedTech Sprints, kura laikā studenti, pētnieki un veselības aprūpes speciālisti tiks aicināti radīt inovatīvus risinājumus un iesaistīties jaunuzņēmējdarbībā. Hakatona laikā dalībnieki tiks aicināti radīt idejas vienam no diviem izaicinājumiem, atvieglojot veselības aprūpes speciālistu darba slogu un uzlabojot aprūpes efektivitāti.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vienīgā Latvijā piedāvā īpaši izstrādātu apmācību programmu sanitāriem, kas nodrošina ne tikai vienotu aprūpes principu ieviešanu, prasmju pilnveidi un pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanu, bet arī nostiprina sanitāru profesionālo lomu veselības aprūpē un veicina šo darbinieku iesaisti slimnīcas kopējo mērķu sasniegšanā. Kopš programmas ieviešanas sanitāru mainība pārbaudes periodā 2024. gada laikā Austrumu slimnīcā samazinājusies par aptuveni 30%.
Jau devīto gadu pēc kārtas Rīgas Stradiņa universitāte ir atzīta par augstskolu ar labāko reputāciju Latvijā. Dati rāda, ka gan sabiedrībā kopumā, gan jauniešu vidū RSU ir saglabājusi savas līderpozīcijas reputācijas novērtējuma ziņā.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
2025.gada februārī tika izlaista trešā sezona seriālam Baltais lotuss (The White Lotus), kurā viens no seriāla varoņiem izmantoja lorazepāmu trauksmes ārstēšanai un bieži to pieminēja savu sarunu ietvaros. Ņemot vērā, ka dažādās straumēšanas platformās pieejamais saturs rada plašu sabiedrības interesi un arī ietekmē ar veselību saistītu uzvedību, tika veikts pētījums, vai seriālā paustais saturs kā ietekmē publikas interesi attiecībā uz lorazepāmu salīdzinājumā ar citiem benzodiazepīniem.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Kafija ir viens no biežāk lietotajiem dzērieniem pasaulē, bet līdz šim nav veikti nejaušināti pētījumi par kofeīnu saturošas kafijas ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu sirds ritmu. Lai salīdzinātu kofeīnu saturošas kafijas lietošanu ar izvairīšanos no tās patēriņa un ietekmi uz rekurentu ĀF, veikts prospektīvs atvērta tipa nejaušināts klīniskais pētījums.
Pašreizējās vadlīnijas iesaka ārstēšanu ar oseltamiviru visiem pacientiem, kuri hospitalizēti gripas dēļ, taču šie ieteikumi balstās uz nepilnīgiem pierādījumiem.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā noslēdzies iepirkums par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) ēkas ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu pārbūvi.
