10 JAUTĀJUMI. Vai tiešām zinām visu par saaukstēšanos?
Vidējais aritmētiskais ārsts—speciālists ir pārliecināts, ka par saaukstēšanos nav vērts runāt. Tāpat viss ir zināms! Bet vai tiešām?
Žurnāls
Skatīt visusJanvāris 2018
INESE CELMIŅA, uroloģe, RAKUS, Medicīnas centrs ARS
PAR JANVĀRA NUMURU
“Vienmēr uzmanīgi pārlasu kolēģu rakstīto, jo tas dod ieskatu jaunākajos pavērsienos dažādos medicīnas virzienos un atgādina sen zināmas patiesības: “Mēs nevaram veiksmīgi palīdzēt pacientam, ja slimību uztveram tikai kā viena orgāna bojājumu vai funkciju traucējumu. Organisms ir viens vesels, un slimība lielākā vai mazākā mērā skar katru tā daļiņu. Pats svarīgākais vienmēr atcerēties — cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis, bet arī dvēsele.”
Portālā pieejamie raksti no šī numura:
Hroniska sirds mazspēja un elektrolīti
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Acu slimības kontaktlēcu lietotājiem
Kontaktlēcas, kuru pirmsākumi saistāmi ar Leonardo da Vinči XVI gadsimta sākumā, mūsdienās lieto terapeitiskā un kosmētiskā nolūkā, bet visbiežāk — redzes korekcijai. Kontaktlēcas ir populārākais redzes korekcijas veids, ko šobrīd izvēlas pacienti.
Sadzīvē iegūtas bakteriālas infekcijas. Rezistence pret antibiotikām
Lai gan slimnīcas parasti saista ar domu par veselības atjaunošanu, tomēr antibiotiku plašā lietošana un mikroorganismu unikālā spēja tām pielāgoties radījušas situāciju, kad slimnīca pacientam var kļūt arī par draudu.
Aknu veselību ietekmējošie faktori
Aknu slimību izplatība pieaug, un lielākoties pie vainas ir kaitīgie ieradumi: ātrās uzkodas, neveselīgs uzturs, alkohola pārmērīga lietošana, narkotisko vielu ļaunprātīga lietošana, neaizsargāts dzimumakts.
Prostatīts. Diagnostika un ārstēšana
Prostatīta diagnostikas pirmsākumi meklējami XX gadsimta sākumā, kad strauji attīstījās tādas medicīnas nozares kā mikrobioloģija un patoloģiskā anatomija.
Cukura diabēts un koronārā sirds slimība
Otrā tipa cukura diabēts ir kļuvis par vienu no galvenajiem iedzīvotāju veselību apdraudošajiem faktoriem 21. gadsimtā. Epidēmijas raksturu nosaka gan ārējās vides faktori un dzīvesveids, piemēram, aptaukošanās, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, gan nelabvēlīga iedzimtība.
Žultsakmens izraisīts ileuss
Žultsakmens izraisīts ileuss ir reta žultsakmeņu slimības komplikācija. [1] Tas attīstās 0,3—0,5 % pacientu ar žultsakmeņu slimību. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes, arī žultsakmens izraisīts ileuss biežāk attīstās sievietēm. [4]
Rozācija. Ārstēšana, profilakse, jaunākie atklājumi
Rozācija (rosacea, latīņu val. — sārts) ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, fonā veidojoties teleangiektāzijām, papulām, pustulām, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzijai. [1; 2]
Idiopātiska plaušu fibroze
Intersticiālās plaušu slimības (IPS) ir heterogēna slimību grupa ar zināmu un nezināmu etioloģiju. IPS pamatā ir šūnu bojājums ap alveolām, kas rada plašu iekaisumu un/vai fibrotisku plaušu rētošanos. Zināmas vairāk nekā 300 dažādas IPS, no kurām vairums sastopamas ļoti reti. [1]
Tik daudz vēl jāizdara! INĀRA LOGINA, neiroloģe, algoloģe
RSU Medicīnas fakultātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras profesorei INĀRAI LOGINAI aizvadītais gads bija jubileju gads: 40 gadu, kopš viņa beigusi Stradiņa universitāti (tolaik Rīgas Medicīnas institūtu), un 25 gadi kopš darba gaitu sākuma Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Rudenī viņa saņēma pirmā latviešu zinātnieka profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu neiroloģijā un algoloģijā.
Eksāmenu stāsti. DZINTRA KAŽOKA, MĀRĪTE ANTRA OZOLIŅA
“Studē medicīnu, kamēr vēl esi pie labas veselības,” — tā skan viens no Mērfija likumiem ārstiem. Sava daļa patiesības tajā ir. Tik intensīvi mācīties, kā to dara studiju pirmajos gados, var vienīgi tad, ja ar veselību viss kārtībā! Kā mūsdienas mācās medicīnas studenti? Ko pasniedzēji novērtē studentos un ko studenti — docētājos?
Soft un hard prasmes. JURIS BĀRZDIŅŠ, MĀRTIŅŠ KAPICKIS, VIZMA VĪKSNA
Medicīna un farmācija ir jomas, kur hard jeb cietās prasmes ir primāras, taču panākumus un to, cik meistarīgi izmantojam profesionālās zināšanas, nosaka soft jeb mīkstās prasmes. Kāda hard un soft prasmju bagāža XXI gadsimtā nepieciešama ārstam un farmaceitam?
Aktuālais jautājums: - e-veselība. Dzidra Trumpika, Dace Harasimjuka, Zenta Stradiņa
No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 180
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 332
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 323
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 303
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 493
Ķ
- Ķirurģija 177
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 354
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 223
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 204
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 245
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 299
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84