Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

D. Ričika
Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

 

  • Cik pacientu saņem paliatīvo aprūpi un cik daudziem tā vajadzīga? 2022. gadā to saņēma 12 tūkstoši pacientu, vajadzība ir 21 tūkstotim. Turklāt aprūpi saņem konkrētu diagnožu pacienti, nevis visi, kam to nosaka veselības stāvoklis, piemēram, nav iekļautas tādas diagnozes kā cukura diabēts vai hroniskas elpceļu slimības.
  • Cik ārstu? 15 sertificēti paliatīvās aprūpes speciālisti, no kuriem desmit ir darbspējas vecumā, bet tikai viens kā pamatdarbu norādījis darbu paliatīvās aprūpes specialitātē. Tālākizglītībā izskoloto ārstu skaits 2019.—2023. gadā = 477. Pat ja pieņem, ka tie visi ir bijuši ģimenes ārsti, tā ir vien desmitā daļa ģimenes ārstu.
  • Kas notiek ar ambulatoro paliatīvo aprūpi? Veselības aprūpi mājās (medikamentu ievade, enterālā barošana caur zondi, urīna ilgkatetra un stomas aprūpe) saņēmuši ne vairāk kā 3 % pacientu. Paliatīvo aprūpi sniedza 72 % ģimenes ārstu prakšu, izmeklējumi un medicīniskās manipulācijas veiktas tikai 53 % ģimenes ārstu prakšu. Augsts hospitalizēto pacientu īpatsvars — 50 %, lielākā daļa augstākā līmeņa klīniskajās universitāšu slimnīcās.
  • Kā ar vadlīnijām? Vadlīniju nav. Ir klīniskie algoritmi, pacienta ceļi un kvalitātes indikatori, tomēr iestādes tos var piemērot pēc saviem ieskatiem. Stacionārā nav diennakts ārsta uzraudzības un daudzveidīgas multidisciplināras komandas atbalsta. Nav noteikts, kādam ārstniecības personālam jābūt paliatīvās aprūpes kabinetā un kādi pakalpojumi jāsniedz.
  • Kāds ir finansējums? 2020.—2022. gadā ambulatoro paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksai gadā vidēji izlietots 1,1 milj. €, stacionāros 2,4 milj. €. Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam plānotais finansējums 2024. gadā = 6,8 milj. €, lai to sniegtu 3078 pacientiem. Vienlaikus ir trūkumi tarifu aprēķinos.
  • Kaut gan paliatīvā aprūpe kopā ar onkoloģiju ir viena no prioritātēm valstī, ceļš priekšā vēl garš, garš...
Saistītie raksti

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Paliatīvās aprūpes pieejamība

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]

M. Ignatova, I. Kokina

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika

Z paaudze medicīnā

Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

B12 vitamīns un tā deficīts

B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.

I. Kikuste

Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana

Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.

R. Mihailovskis, I. Vīksna, J. Ērenpreiss

Ēšanas traucējumi bērniem un pusaudžiem. Kas tie ir, kāpēc rodas, kā atpazīt?

Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]

M. Druvaskalna, I. Muižniece

Datortomogrāfija un prognozētais vēža risks dzīves laikā: ASV dati

Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.

Doctus

Kontracepcijas iespējas mūsdienās. Kas jāzina katram ārstam?

Ģimenes plānošana ir darbību kopums, kas sniedz iespēju pārim izvēlēties bērnu skaitu un noteikt vēlamo intervālu starp grūtniecībām. Šis jēdziens klasiskā izpratnē ietver kontracepcijas metožu lietojumu, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos, bet plašākā izpratnē ģimenes plānošanas jēdziens ietver arī neauglības ārstēšanu. [1; 2] Lai gan SPKC dati ir optimistiski un liecina, ka pēdējos desmit gados legālu abortu skaits Latvijā samazinājies divkārt, joprojām saglabājas liels nevēlamo grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, [3] tāpēc nozīmīga ir izglītošana skolās, medicīnas iestādēs, digitālajā vidē.

I. Ramane, T. Ausmane, L. Pelčere

Latvijā pēta fibromiaļģijas diagnostiku

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētrnieki cer uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.

Doctus

Ātriju fibrilācija jaunajās vadlīnijās. Vairāk par ritma un frekvences kontroli

Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.

E. Sokolova, O. Kalējs, A. Rudzītis, D. Behmane

Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus

Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.

S. Paudere–Logina

Migrēna. Tās nav parastas galvassāpes

Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.

D. Jēgere, S. Paudere–Logina
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U