Finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicies, ka Nodokļu izmaiņu darba grupa augustā gaida veselības ministres Līgas Meņģelsones piedāvājumu veselības apdrošināšanas modelim. Izskanējis, ka tas varētu būt līdzīgs Igaunijas veselības apdrošināšanai, mainot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) struktūru. No VSAOI joprojām tiktu veikti maksājumi pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, atlikušo novirzot veselības aprūpes budžetā.
Ar ko tad īpaša Igaunijas veselības apdrošināšana? Igauņu sistēma ir mazāk atkarīga no politiskajiem lēmumiem, bet pašu iedzīvotāju maksājumi (out of pocket) par veselību — mazāki nekā Latvijā. Ja vidēji Eiropas Savienībā tie ir 15 %, tad Igaunijā 23 %, Latvijā 37 % — rāda European Observatory on Health System and Policies 2022. gada pārskats.
Kopš deviņdesmito gadu sākuma Igaunijas veselības aprūpes sistēma tiek finansēta, iezīmējot sociālā nodokļa daļu, ko maksā darba devēji. Igaunijā sociālais nodoklis ir 33 % un 13 % no tā nonāk veselības apdrošināšanas fondā. Latvijā VSAOI ir 34,09 % (darba devējs samaksā 23,59 %, darba ņēmējs 10,5 %), un veselībai no tā tiek 1 %, pārējais — pensijām, bezdarbnieku, maternitātes, slimību pabalstiem, invaliditātes pensijām, darba negadījumiem.
Igaunijā 95 % iedzīvotāju piedalās veselības apdrošināšanas sistēmā. Neatliekamo medicīnisko palīdzību valsts sedz arī neapdrošinātām personām, un gadā tā veido piecus sešus miljonus eiro — intervijā LSM norādījusi Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāja Kersti Esnar.
Igaunijas veselības apdrošināšanas sistēmas stiprā puse — ja strādā, tad nevari izvairīties no nodokļu maksāšanas un tādā veidā ieskaiti naudu valsts veselības aprūpes maciņā. Šajā ziņā neesam vienādās pozīcijās, un tas ir plašāks jautājums: vai mēs Latvijā visi kopīgi varam neakceptēt aplokšņu algas?
Otrs plašāks jautājums: ja VSAOI pašreizējo struktūru mainām par labu veselībai, tad kam atņemsim? Invaliditātes pensijām, maternitātes pabalstiem? Saskaitāmos pārliekot citās rūtiņās, naudas apjoms nepalielinās. Bet, ja neatņemsim, tad uz kā rēķina pieaudzēsim? Šie ir jautājumi, uz ko gaidām atbildes.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
Paaugstināts asinsspiediens pusaudža vecumā ir saistīts ar augstāku mirstības risku no kardiovaskulārām slimībām, tāpat ir norādes par karotīdo artēriju intima media sabiezēšanās un kalcifikācijas riskiem. Lai noskaidrotu, kā sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens pusaudžu gados ietekmē aterosklerozes attīstību pusmūžā, veikts kohortas pētījums Zviedrijā.
Sistemātisks pārskats un meta-analīze, kas aptvēra 96 pētījumus, atklāja, ka interneta spēļu atkarības (internet gaming disorder, IGD) apvienotā izplatība jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 35 gadiem) kopumā bija 6,1 %, un tā bija būtiski augstāka tikai spēlētāju vidū (8,1 %) salīdzinājumā ar jauktām izlases grupām, kurās bija gan spēlētāji, gan nespēlētāji (5,47 %).
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
2025.gada februārī tika izlaista trešā sezona seriālam Baltais lotuss (The White Lotus), kurā viens no seriāla varoņiem izmantoja lorazepāmu trauksmes ārstēšanai un bieži to pieminēja savu sarunu ietvaros. Ņemot vērā, ka dažādās straumēšanas platformās pieejamais saturs rada plašu sabiedrības interesi un arī ietekmē ar veselību saistītu uzvedību, tika veikts pētījums, vai seriālā paustais saturs kā ietekmē publikas interesi attiecībā uz lorazepāmu salīdzinājumā ar citiem benzodiazepīniem.
Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.
Bērnu slimnīcas Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikā šogad pirmo reizi Latvijā izmantota jauna pieeja – īpaši ieprogrammēts sirds defibrilators implantēts nevis pašā sirdī, bet nostiprināts zem krūšu kaula, kas ļaus ierīcei viegli piekļūt, kad laika gaitā to vajadzēs nomainīt.
Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.
“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.
Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.