Finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicies, ka Nodokļu izmaiņu darba grupa augustā gaida veselības ministres Līgas Meņģelsones piedāvājumu veselības apdrošināšanas modelim. Izskanējis, ka tas varētu būt līdzīgs Igaunijas veselības apdrošināšanai, mainot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) struktūru. No VSAOI joprojām tiktu veikti maksājumi pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, atlikušo novirzot veselības aprūpes budžetā.
Ar ko tad īpaša Igaunijas veselības apdrošināšana? Igauņu sistēma ir mazāk atkarīga no politiskajiem lēmumiem, bet pašu iedzīvotāju maksājumi (out of pocket) par veselību — mazāki nekā Latvijā. Ja vidēji Eiropas Savienībā tie ir 15 %, tad Igaunijā 23 %, Latvijā 37 % — rāda European Observatory on Health System and Policies 2022. gada pārskats.
Kopš deviņdesmito gadu sākuma Igaunijas veselības aprūpes sistēma tiek finansēta, iezīmējot sociālā nodokļa daļu, ko maksā darba devēji. Igaunijā sociālais nodoklis ir 33 % un 13 % no tā nonāk veselības apdrošināšanas fondā. Latvijā VSAOI ir 34,09 % (darba devējs samaksā 23,59 %, darba ņēmējs 10,5 %), un veselībai no tā tiek 1 %, pārējais — pensijām, bezdarbnieku, maternitātes, slimību pabalstiem, invaliditātes pensijām, darba negadījumiem.
Igaunijā 95 % iedzīvotāju piedalās veselības apdrošināšanas sistēmā. Neatliekamo medicīnisko palīdzību valsts sedz arī neapdrošinātām personām, un gadā tā veido piecus sešus miljonus eiro — intervijā LSM norādījusi Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāja Kersti Esnar.
Igaunijas veselības apdrošināšanas sistēmas stiprā puse — ja strādā, tad nevari izvairīties no nodokļu maksāšanas un tādā veidā ieskaiti naudu valsts veselības aprūpes maciņā. Šajā ziņā neesam vienādās pozīcijās, un tas ir plašāks jautājums: vai mēs Latvijā visi kopīgi varam neakceptēt aplokšņu algas?
Otrs plašāks jautājums: ja VSAOI pašreizējo struktūru mainām par labu veselībai, tad kam atņemsim? Invaliditātes pensijām, maternitātes pabalstiem? Saskaitāmos pārliekot citās rūtiņās, naudas apjoms nepalielinās. Bet, ja neatņemsim, tad uz kā rēķina pieaudzēsim? Šie ir jautājumi, uz ko gaidām atbildes.
Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.
Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.
Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Apmēram 10 % pacientu ar čūlainu kolītu un 26 % ar Krona slimību nepieciešama ķirurģiska rezekcija desmit gadu ietvaros pēc diagnozes atklāšanas. Kaut arī jau zināms, ka agrīna ķirurģija uzlabo klīnisko iznākumu, līdz šim maz zināms par klīniskā stāvokļa izmaiņām gadu pirms operācijas.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Vairāk nekā trešdaļai pacientu, kuri tika hospitalizēti akūtu hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) saasinājumu dēļ, bija anēmija, kas bija saistīta ar augstāku 1 gada atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risku.
Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.
Septembris daudzviet pasaulē ir Plaušu fibrozes izpratnes mēnesis. Latvijā šī mēneša uzmanības centrā ir idiopātiska plaušu fibroze (IPF) - šobrīd vēl nezināmas izcelsmes hroniska un progresējoša plaušu slimība, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus plaušu audos, pakāpeniski samazinot plaušu spēju asinīs pārnest skābekli.
Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts, sadarbībā ar Eiropas universitātēm, tehnoloģiju centriem un slimnīcām radījis unikālu e-apmācību platformu www.eh4future.eu veselības aprūpes speciālistiem visā Eiropā, piedāvājot 19 inovatīvus mācību moduļus, kas aptver gan profesionālo jeb klīnisko prasmju pilnveidi, gan sociālo un digitālo iemaņu uzlabošanu.
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.