Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Profesijas zīmogs

Profesijas zīmogs
Freepik
Vai profesija uzspiež zīmogu? Uzspiež gan. Kādu?

 

  • Darbs līdzi arī atvaļinājumā. Izdegšanu piedzīvo puse ārstu jeb divreiz biežāk nekā vispārējā populācijā. Visiežāk 45—54 gadu vecumgrupā. [Scott W. Yates, 2019] Interesanti, ka atvaļinājuma laikā kādā ar darbu saistītā aktivitātē (atbild uz e–pastu, piedalās darba sapulcē) vairāk iesaistās ārstes (90 %). [Marshall AL, Elafros M, Duma N, 2021] Vispirms skābekļa masku uzlikt sev un tikai tad cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība, — tāda ir plaši postulētā instrukcija ārkārtas situācijām! 
  • Perfekcionisti. Vai būt pietiekami labam ir pietiekami? No vienas puses, perfekcionisms nozīmē izaicinoši augstu latiņu savam sniegumam, pārāk kritisku attieksmi pret sevi. No otras puses, iedziļināšanos detaļās, augstus standartus un atbildību. [Mike Peters, 2012]
    Lai gan gribam domāt, ka esam unikāli, tie, kuri izvēlas ārsta profesiju, visbiežāk ir apveltīti ar perfekcionismu, altruismu, pārspīlētu atbildības izjūtu, tieksmi pēc sekmēm. Tas viss veicina panākumus, bet strādā arī pretēji — pārāk augsti standarti un nespēja tos sasniegt pazemina pašvērtējumu un rada trauksmi. [Agnes M. F. Wong, 2020]
  • Sarkastiskie jokotāji. 90 % ārstu atzīst, ka darbā noder humors, [Kim, 2015] tas ir daļa no medicīnas mākslas. Sarkastisko, mazliet cinisko humoru lielākā vai mazākā mērā medicīnā apgūst visi. Tāda ir izdzīvošanas formula, lai pārdzīvotu kritiskas situācijas. Humora efekts ārsta—pacienta attiecībās ir terapeitisks, taču jāievēro kāds “bet” — tikai tad, ja pacientu pazīstam, mērenā apjomā un sociāli kulturālo aspektu robežās, [Cristina Vaz de Almeida, Cecília Nunes, 2020] lai neaizsargāto pacientu mūsu joki nepadarītu vēl neaizsargātāku. 
  • Ārsts pacienta lomā ne ar ko neatšķiras no citiem pacientiem. Varētu šķist, ka ārsts visu zina, tātad inteliģents pacients. Izrādās — nē, kurpnieks bez kurpēm, kurš uzvedībā daudz neatšķiras no pacienta vulgaris. Desmit gadu dati ASV [Michael D. Frakes, Jonathan Gruber, Anupam Jena, 2019] rāda, ka ārsti tieši tāpat neievēro diabēta vadlīnijas, nelieto statīnus sirds slimību profilaksei un ka viņiem ir grūtības ar veselības stūrakmeņiem: veselīgi ēst, mazāk smēķēt, mazāk lietot alkoholu, vairāk kustēties. Der atcerēties, ka jaunu ieradumu veidošana sākas ar domāšanu un īstais brīdis ir... šis! 
Saistītie raksti

Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?

Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.

Doctus

Atklāts jaunais Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs

Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.

Doctus

Hidradenitis suppurativa saistīts ar paaugstinātu vēža risku

Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.

Doctus
Sadarbības raksti
Autori
D. Ričika
Tēmas
Publicēts:
29.06.2022.
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija klīniskajā praksē. Diagnosticēšana un ārstēšana

Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.

R. Karls, D. Kursīte, L. Freiberga

Menopauze. Māksla ieraudzīt, vadīt un pārvaldīt

Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.

I. Erciņa

Izolēta cervikāla distonija. Kā to noteikt un efektīvi ārstēt?

Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]

L. Korsaka, D. Žukovs, K. Lazdovska, R. Valante, D. Ziemele

Miokardīts — kā nepalaist garām diagnozi?

Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.

Ģ. Abramkins, A. Bērziņš

Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?

Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.

Doctus

Dzīve ir jāsvin! Dr. DACE MATULE, ginekoloģe

“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

G. Jansone
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U