Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Skābeklis veselības aprūpes asinsritē

Doctus
Skābeklis veselības aprūpes asinsritē
Re, kā – budžeta grozījumos veselības nozare tikusi pie gandrīz 19,5 miljoniem latu, vēl 7 miljoni tiks meklēti iekšējās rezervēs. Kaut “skābekļa padeve” vajadzīga lielāka – 34,6 miljoni latu, ieguvums nozaru griezumā ir teju lielākais.

Kas ir skābeklis veselības aprūpes sistēmai? Kas ir skābeklis veselības aprūpes sistēmai?
Kas ir skābeklis veselības aprūpes sistēmai?
Tiks gan diagnostiskajiem un laboratorajiem izmeklējumiem (10,7 milj. latu), gan mātes un bērna veselības uzlabošanas pasākumu komplektiņam (1,09 milj. latu), gan speciālistu un dienas stacionāru pakalpojumu apmaksai (8,1 milj. latu), gan rindu mazināšanai uz endoprotezēšanas operācijām (897 tūkst. latu) un citiem vitāli svarīgiem pasākumiem: kompensējamajiem medikamentiem, gaidīšanas rindu mazināšanai uz stacionāro rehabilitāciju, invazīvās kardioloģijas programmām, mikroķirurģijai pieaugušajiem un izgulējumu ārstēšanai. Vēl 10 miljonus latu Veselības ministrija grib “izprasīt” Stradiņa slimnīcai – un, ja atceramies, ka veselības ministre sevi pieteikusi kā “smagsvaru”, ir pamatotas cerības uz pozitīvu iznākumu... Veselības aprūpes sistēma bez naudas nevar pastāvēt – skaidrs, taču nauda ir tikai kā pulksteņa atspere, kas uzvelk mehānismu. Un tad lielais jautājums – vai mazie zobratiņi iekšpusē nav sabojājušies, apjukuši, kamēr atsperi groza šurpu turpu? Nauda bieži tiek piesaukta kā skābeklis veselības aprūpes asinsritē. Bet maldīgi. Īstais skābeklis ir cilvēki. Cilvēki, kas savas darbošanās algoritmu un vērtības nemaina, ikreiz pielāgojoties naudas oderes biezumam. Bet dara, cik var – un iespējami labāk. Tādi cilvēki, par kādiem var lasīt Doctus augusta numurā. Ģimenes ārsts, kas strādā Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas pierobežā un bez liekas klīrēšanās un čīkstēšanas domā, ka ārstam jāpielāgojas pacientam – ja pacients atnāks un ārsta tajā brīdī nebūs, tad diez vai viņš savu pacientu izārstēs. Tik vienkārši. Vai kā bērnu oftalmoloģe Sandra Valeiņa: “Mums vēl daudz kas sasniedzams, nekur neaizbraucot, tepat Latvijā. Tie nav naudas darbi. Tie ir sirds darbi.”

Jūsu Doctus

Saistītie raksti

Apņemšanās, stratēģijas, sirds

Pārfrāzējot gadu mijas ticējumu: ja ieskatās valsts budžeta maciņā un plānošanas dokumentos, tad var redzēt, kāds būs nākamais gads. 2025. gadā veselības aprūpei atvēlēti 1,9 miljardi eiro, kā svarīgākās ceļa norādes minēta cenu samazināšana recepšu zālēm par 15—20 %, jaunais Onkoplāns, mātes un bērna veselība, E–veselība (darbu sāks Latvijas Digitālās veselības centrs), ģimenes ārstu piesaiste reģioniem un slimnīcu tīkla attīstība.

D. Ričika

Kas notiek ar paliatīvo aprūpi Latvijā?

Valsts kontrole par paliatīvo aprūpi Latvijā nākusi klajā ar skarbu vērtējumu, kas faktiski klasificējams kategorijā “visslikti.lv”. Revidenti uzdod jautājumu — ir vai nav paliatīvā aprūpe Latvijā? Šis tas ir — un pat ļoti labs, piemēram, mobilās brigādes pacienta dzīvesvietā atbilstīgi pasaules praksei, kaut lielajā bildē — “nav nemaz radīti priekšnoteikumi, lai paliatīvā aprūpe atbilstu pacientu vajadzībām”.

D. Ričika

Starmešu gaismā — nepilngadīgo vakcinācija

Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?

D. Ričika

Atbildreakcija uz pretepilepsijas medikamentiem pacientiem ar jaunatklātu fokālu epilepsiju

Ar epilepsiju slimo apmēram 65 miljoni cilvēku pasaulē un 60 % gadījumu tās ir fokālas lēkmes. Joprojām saglabājas izaicinājums paredzēt lēkmes atbildreakciju un zāļu rezistences iespējamību pret medikamentozo terapiju. Cilvēka Epilepsijas projekts ir starptautisks, prospektīvs novērojumu kohortas pētījums, kura laikā analizēta īstermiņa un ilgtermiņa atbildreakcija uz antikonvulsantiem pacientiem ar fokālu epilepsiju.

Doctus
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Asimptomātiska hiperurikēmija. Laužam šķēpus — ārstēt vai neārstēt?

Asimptomātiska hiperurikēmija ir stāvoklis, kad paralēli paaugstinātam urīnskābes līmenim vēl nevērojam simptomātiku. Paaugstināts urīnskābes līmenis klasiski saistās ar podagru un visām no tā izrietošajām sekām. Bet ko darīt, kad urīnskābes līmenis paaugstināts, bet simptomu nav? Kāda ir urīnskābes līmeņa mijiedarbība citu slimību ietvaros? Rakstā sniedzam dažas no atziņām par paaugstināta urīnskābes līmeņa ietekmi uz veselību kopumā. Vista vai ola — uz to dažos gadījumos vēl nevaram atbildēt.

S. Paudere–Logina, A. Mihailova

Atbildreakcija uz pretepilepsijas medikamentiem pacientiem ar jaunatklātu fokālu epilepsiju

Ar epilepsiju slimo apmēram 65 miljoni cilvēku pasaulē un 60 % gadījumu tās ir fokālas lēkmes. Joprojām saglabājas izaicinājums paredzēt lēkmes atbildreakciju un zāļu rezistences iespējamību pret medikamentozo terapiju. Cilvēka Epilepsijas projekts ir starptautisks, prospektīvs novērojumu kohortas pētījums, kura laikā analizēta īstermiņa un ilgtermiņa atbildreakcija uz antikonvulsantiem pacientiem ar fokālu epilepsiju.

Doctus

Neārstētu miega traucējumu sekas

Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]

S. Strautmane

D vitamīns un nieru veselība

D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.

S. Paudere–Logina

Kā kairinātas zarnas sindroms ietekmē ikdienas dzīvi? Aptaujas dati

Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.

Doctus

ARTJOMS ŠPAKS. Ilgtermiņa, nevis epizodiskas uzvaras

ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.

G. Jansone

Nogurums, trauksme, sāpes? Tie var būt maskēti multiplās sklerozes simptomi

Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U