Jaunas iespējas sirds maspējas ārstēšanā pagarinās pacientu mūžu
Hroniska sirds mazspēja ir daudzu sirds un asinsvadu slimību gala stadija un tas ir viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem sirds un asinsvadu slimību grupā. Hroniska sirds mazspēja ir saistīta ar augstu saslimstību un mirstību, vāju dzīves kvalitāti un ievērojamām veselības aprūpes izmaksām. Lielā mērā to nosaka populācijas novecošanās un atsevišķu riska faktoru, piemēram, arteriālas hipertensijas, cukura diabēta un aptaukošanās plašā izplatība. Sirds mazspējas sastopamība palielinās arī līdz ar jaunajām tehnoloģijām, kas uzlabo izdzīvošanu pēc akūta miokarda infarkta un samazina pēkšņas nāves risku.
Par spīti panākumiem sirds slimību ārstēšanā, sirds mazspējas prognoze ir uzlabojusies tikai nedaudz un joprojām ir zemāka nekā biežākajām onkoloģiskajām slimībām, piemēram, krūts vēzim vai prostatas vēzim.
Mūsdienās sirds mazspējas ārstēšana ir kompleksa, orientēta uz slimības progresēšanas aizkavēšanu un mirstības mazināšanu. Tā ietver ne tikai dzīvesveida izmaiņas, nemedikamentozu un medikamentozu ārstēšanu, bet arī dažādu modernu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī sirds transplantāciju. Sirds mazspējas efektīvas ārstēšanas stratēģija ir balstīta uz ciešu sadarbību starp dažādu nozaru speciālistiem, tāpēc jaunās Hroniskas sirds mazspējas klīniskās vadlīnijas, kas paredzētas plašam veselības aprūpes speciālistu lokam, ir ļoti nozīmīgs solis sirds mazspējas aprūpes uzlabošanā.
Latvijas sirds mazspējas vadlīnijas iever jaunākās zinātniskās atziņas par efektīvu slimības aprūpi un līdzīgi kā Eiropas Kardiologu biedrības sirds mazspējas vadlīnijas nosaka vairākas principiālas izmaiņas līdzšinējā ārstēšanas pieejā. Piemēram, prognozes uzlabošanai sirds mazspējas pacientiem tagad tiek rekomendēti ne tikai beta blokatori un angiotensīna receptoru blokatori, bet arī mineralokartikoīdu receptoru antagonisti (spironolaktons, epleronons). Pēc jaunākajiem klīniskajiem pētījumiem secināts, ka mineralokortikoīdu receptoru antagonisti būtu jālieto visiem sirds mazspējas pacientiem. Tāpat sirds mazspējas vadlīnijās pirmo reizi iekļauts jaunas medikamentu klases pārstāvis ivabradīns, kas uzlabo izdzīvošanas iespējas sirds mazspējas pacientiem ar paātrinātu sirdsdarbību.
Jaunās vadlīnijas paplašinājušas vairāku modernu tehnoloģiju, piemēram, sirds resinhronizācijas iekārtu lietošanas indikācijas un pirmo reizi Latvijā izdotu klīnisku vadlīniju ietvaros apskatītas ķirurģiskas ārstēšanas iespējas vārstuļu slimību pacientiem.
Jaunās sirds mazspējas vadlīnijas iezīmē arī nākotnes vīziju Latvijā sirds mazspējas aprūpes jomā, apsverot sirds mazspējas klīniku veidošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu augsta līmeņa koordinētu, multidisciplināru, uz pierādījumiem balstītu un izmaksu efektīvu sirds mazspējas ārstēšanu ar mērķi uzlabot sirds mazspējas pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi.