Latvijas zinātnieki vadīs starptautisku pētnieku grupu gremošanas sistēmas audzēju profilaksei
Semināra mērķis ir diskutēt starptautiskā pētījuma GISTAR (Gastrointestinal cancer prevention study by predicting atrophic gastritis and colorectal lesions - "Pētījums gastrointestinālo audzēju profilaksei, novēršot atrofisku gastrītu un resnās un taisnās zarnas bojājumus") koncepciju, iespējas un jaunu tehnoloģiju izmantošanu.
Projekta zinātniskais vadītājs ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Mārcis Leja, vadošā pētniecības institūcija - Latvijas Universitāte, sadarbojoties ar Rīgas Austrumu Klīnisko universitātes slimnīcu. Latvijai būs arī centrālā loma laboratorisko izmeklējumu veikšanā un pētījumā iesaistītā personāla apmācībā t.sk. ārpus mūsu valsts teritorijas.
Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras (IARC) Prevencijas un ieviešanas grupas vadītājs Rolando Herero stāsta: "Tā kā zināms, ka kuņģa vēzi izraisa helikobaktērijas, viens no pētījumu virzieniem būs vērsts uz to, lai noskaidrotu, vai ar antibakteriālu terapiju iespējams mazināt šī audzēja izplatību." Ja pētījuma rezultāti būs pozitīvi, antibakteriālo terapiju varēs izmantot profilaksei tām iedzīvotāju grupām, kurā ir īpaši augsts risks saslimt ar kuņģa vēzi. Japānā šobrīd jau tiek izstrādātas modernas tehnoloģijas, kas ļaus noteikt gaistošos vēža marķierus izelpotajā gaisā.
GISTAR pētījumā plānots iekļaut pacientus augstas saslimstības reģionos - Krievijā, Baltkrievijā, Latvijā. Paredzēta 4 Krievijas zinātnisko centru (t.sk. 2 centru Sibīrijā) un Vitebskas centra Baltkrievijā kā potenciālo pētījuma partneru dalība. Pētījums tiek plānots ar aktīvu IARC (International Agency for Research on Cancer) atbalstu un vadošu starptautisku ekspertu iesaisti.
Kuņģa vēzis joprojām ir starp lielākajām veselības aprūpes problēmām daudzās pasaules valstīs. Latvijā saslimstības rādītāji ir daudzkārt sliktāki kā vairumā Rietum un Centrāleiropas valstu. Latvijā katru gadu kuņģa vēzis tiek diagnosticēts ap 600 cilvēkiem, savukārt 500 cilvēki šīs slimības dēļ mirst. Biežākais gremošanas sistēmas audzējs gan pasaulē, gan arī Latvijā ir kolorektālais vēzis. Latvijā katru gadu to diagnosticē ap 1100 cilvēkiem, ik gadu tā dēļ mirst ap 700 cilvēkiem.
Ēšanas, smēķēšanas un dzīves režīma paradumi ir saistīti ar kuņģa vēža rašanos; taču galvenā loma šī vēža izcelsmē ir Helicobacter pylori, ko Starptautiskā vēža pētniecības aģentūra (IARC) atzinusi par drošu kancerogēnu jeb pierādītu kuņģa vēža izraisītāju. Nesen Latvijas Universitātes ERAF projekta ietvaros veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka 79% no mūsu valsts iedzīvotājiem „nēsā" šo mikroorganismu; tas arī izskaidro slikto kuņģa vēža statistiku valstī.
Tomēr būtiski, ka tikai 1-2% no tiem, kas sadzīvo ar helikobaktēriju, mūža laikā attīstās kuņģa vēzis. Vairumam šo cilvēku baktērija izraisa kuņģa vēža pirmssaslimšanu - atrofiska gastrīta, intestinālas metaplāzijas un/vai displāzijas attīstīšanos. Šie stāvokļi visbiežāk slimībai raksturīgus simptomus neizsauc, tāpēc izmeklēšana, vadoties pēc simptomiem, neatļauj atklāt paaugstināta riska stāvokļus vairumam to īpašnieku.
Kuņģa vēža skrīnings cilvēkiem bez slimības simptomiem tiek veikts tikai divās valstīs pasaulē - Japānā un Korejā, kur saslimstība ar kuņģa vēzi ir vēl augstāka nekā Latvijā. Šajās valstīs skrīnings tiek veikts, izmantojot rentgenoloģisku diagnostiku vai endoskopiju. Eiropas situācijā šādu metožu izmantošana skrīningam nebūtu racionāla gan saslimstības, gan arī izmaksu un pacientam iespējami radītā diskomforta dēļ. Tāpēc jau daudzus gadus pasaules zinātnieki cenšas attīstīt neinvazīvas metodes paaugstinātu riska stāvokļu (piemēram, atrofijas) atklāšanai.
Latvijas Universitātes ESF projekta ietvaros ticis jau veikts būtisks darbs šādas metodes izmantošanas iespēju izpētei Latvijas apstākļos - izmērot asinīs pepsinogēnu (neaktīvs enzīma priekštecis) līmeni, netieši noteikt atrofisko izmaiņu klātbūtni kuņģa gļotādā. Šogad tiek publicētas divas Eiropas vadlīnijas par slimību ārstēšanu saistībā ar helikobaktērijas infekciju un kuņģa pirmsvēža stāvokļiem (Māstrihtas IV un MAPS vadlīnijas). Abas šīs vadlīnijas akcentē neinvazīvas diagnostikas (t.sk. pepsinogēnu) būtisko lomu to cilvēku atklāšanai, kuriem ir paaugstināta iespēja saslimt ar kuņģa vēzi.
Šobrīd pasaulē nav nevienas valsts, kas rekomendētu organizēta valsts vēža skrīninga ietvaros analizēt pepsinogēnu līmeni ar mērķi samazināt kuņģa vēža izraisīto mirstību. Jau vairākus gadu desmitus šīs metodes tikušas izstrādātas Japānā, atsevišķās šīs valsts provincēs tās parādījušas labus rezultātus, samazinot mirstību. Eiropā šādu metožu attīstība ir tikai to sākuma stadijā.
Foto: Jānis Brencis