Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Stradiņa slimnīcai jauns vadītājs

Doctus
Stradiņa slimnīcai jauns vadītājs
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārkārtas sapulcē apstiprināts jauns slimnīcas valdes sastāvs.

Par Paula Stradiņa KUS valdes priekšsēdētāju iecelts Dins Šmits, par valdes locekli — Anda Čakša Par Paula Stradiņa KUS valdes priekšsēdētāju iecelts Dins Šmits, par valdes locekli — Anda Čakša
Par Paula Stradiņa KUS valdes priekšsēdētāju iecelts Dins Šmits, par valdes locekli — Anda Čakša
No 18. februāra par slimnīcas valdes priekšsēdētāju iecelts Dins Šmits, par valdes locekli - Anda Čakša, kas šo darbu apvienos ar Bērnu slimnīcas vadīšanu. Dinam Šmitam ir ārsta izglītība un maģistra grāds biznesa vadībā, no 2012. gada viņš studē doktorantūrā Rīgas Stradiņa universitātē. Piecpadsmit gadus vadījis GlaxoSmithKline Latvia, šo amatu viņš atstāja šogad, pēdējos divus gadus darbojies arī kā RSU Padomnieku konventa priekšsēdētājs, ko turpinās darīt. Jaunajai valdei būs jālīdzsvaro iestādes budžets un jāīsteno slimnīcas attīstības plāns, lai pacienti varētu ārstēties ērtās un funkcionālās ēkās. Būtiska ir arī slimnīcas izglītošanas un zinātnes funkcija. Jau pirmajās intervijās jaunajam valdes priekšsēdētājam žurnālisti steidza uzdot jautājumu, vai šī funkcija varētu būt saistīta ar slimnīcas un Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī Bērnu slimnīcas apvienošanu. D. Šmita portālā la.lv atbildējis: "Mēs diskutējam par divām lietām - saturu jeb ieguvumu un formu. Diskusiju spektrs ir robežās no, ironiski runājot, vai Gardovska kungs "aprīs" Stradiņus un Bērnu slimnīcu vai gluži pretēji - Stradiņa slimnīca pati kļūs par izglītības un zinātnes iestādi, līdzvērtīgu universitātei."

Saistītie raksti

Sāk diskusiju par diagnozes iekļaušanu darbnespējas lapā

Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.

Austrumu slimnīcas speciālisti izstrādā ieteikumus pacientu padziļinātai izmeklēšanai, veicot plaušu funkcionālos testus

Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus. Tas ir viegli saprotams ceļvedis gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.

Doctus

Austrumu slimnīcas Latvijas Vēža centrā izstrādāti 36 klīniskie pacientu ceļi

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izveidotais Latvijas Vēža centrs turpina aktīvu sagatavošanās procesu, lai kļūtu par starptautiski atzītu onkoloģijas aprūpes centru, virzoties uz OECI (Organisation of European Cancer Institutes) akreditācijas iegūšanu. Procesa ietvaros izstrādāti 36 izplatītāko onkoloģisko lokalizāciju klīniskie pacientu ceļi.

Doctus

Sāk vērienīgāko attīstības projektu Austrumu slimnīcas vēsturē

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un akciju sabiedrība “UPB” parakstījušas līgumu par Austrumu slimnīcas jaunā Plaušu veselības un infekciju slimību korpusa būvniecību. Tas būs līdz šim vērienīgākais attīstības projekts Austrumu slimnīcas vēsturē – plānots, ka tā īstenošanas rezultātā uz mūsdienīgām un starptautiskiem standartiem atbilstošām telpām Hipokrāta ielā, Rīgā, 2028. gada pirmajā pusē pārcelsies kritiskā stāvoklī esošais slimnīcas stacionārs “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.

Doctus
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

ARTJOMS ŠPAKS. Ilgtermiņa, nevis epizodiskas uzvaras

ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.

G. Jansone

D vitamīns un nieru veselība

D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.

S. Paudere–Logina

Nogurums, trauksme, sāpes? Tie var būt maskēti multiplās sklerozes simptomi

Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.

Doctus

XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongress jau tuvojas - reģistrācija ir atvērta!

Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.

Kas nosaka prostatas vēža terapijas izvēli?

Prostatas vēzis (PV) ierindojams starp nozīmīgākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā un globāli. 2022. gadā PV bija biežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem Latvijā un Eiropā (attiecīgi 1662 un 473 011 gadījumi). [1] Lai gan PV bieži progresē lēni, tas ir viens no vadošajiem onkoloģiskās mirstības cēloņiem vīriešiem — īpaši tad, ja diagnoze noteikta vēlīnā stadijā. Tas arī bija trešais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Latvijā (471 gadījums) un piektais biežākais onkoloģiskas nāves cēlonis Eiropā (115 182 gadījumi). [2]

K. Mičulis, D. Žogota

Kāpēc demenci diagnosticē ar vidēji 3,5 gadu novēlošanos?

Daudziem cilvēkiem ar demenci diagnozes noteikšana prasa ilgu gaidīšanu, bieži vien vairāk nekā 3 gadus, un jaunākiem pacientiem gaidīšanas laiks ir vēl ilgāks. Globāls pārskats, kurā aplūkoti vairāk nekā 30 000 gadījumu, atklāj, ka šo kavēšanos veicina vecums, demences veids un sistēmiskas veselības aprūpes problēmas, piemēram, speciālistu piekļuve un kultūras šķēršļi.

Doctus

Sāk diskusiju par diagnozes iekļaušanu darbnespējas lapā

Veselības ministrija veikusi padziļinātu DNL analīzi. Kopš 2019. gada darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta - analizējot datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas.

Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U