Allogēna hematopoētisku šūnu transplantācija: saderīgs siblinga donors vai jaunāks saderīgs neradniecisks donors?
Lai noskaidrotu, vai allo–HST mielodisplastiska sindroma gadījumā ar jaunāku SND būtu ar labāku iznākumu, respektīvi, no slimības brīvo izdzīvotības periodu un mazāku relapsu skaitu salīdzinājumā ar vecāku SSD, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums. Tajā tika izgūti dati no datu Starptautiskā asins šūnu un muguras smadzeņu tranplantu izpētes centra par 1761 pacientu vecumā no 50 gadiem ar mielodisplastisku sindromu, kas saņēmuši allo–HST ar vai nu vecāku SSD (donora vecums ≥ 50 gadi) vai jaunāku SND (donora vecums ≤ 35 gadi) laika posmā no 2011.gada janvāra līdz 2017.gada decembrim. Vidējais līdzsekošanas laiks vienam pacientam bija apmēram 48 mēneši. Primārais pētījuma iznākums bija no slimības brīvais izdzīvotības periods. Sekundārie iznākumi bija kopējā izdzīvotība, relapsu skaits, nerelapsu mirstība, akūta transplantāts pret saņēmēju reakcija (TPSR jeb graft–vs–host disease (GVHD), hroniska TPSR un no TPSR brīva, relapsa brīva izdzīvotība.
No 1761 pacienta (1162 (66 %) vīrieši; vidējais vecums 64,9 gadi SSD kohortā un 66,5 gadi SND kohortā), 646 saņēma allo–HST ar vecāku SSD un 1115 ar jaunāku SND. Multivariablā analīze paradīja, ka no slimības brīvā izdzīvotība ievērojami zemāka bija allo–HST ar vecāku SSD, salīdzinot ar jaunāku SND (riska attiecība 1,17; 95 % TI 1,02–1,34, p = 0,02), kamēr atšķirība kopējā izdzīvotības rādītājā starp vecāku SSD un jaunāku SND netika novērota (RA 1,13; 95 % TI 0,98–1,29, p =0,07). Allo–HST ar vecāku SSD tika saistīta ar augstāku relapsa iespējamību (RA 1,62; 95 % TI 1,32–1,97, p < 0,001), zemāku nerelapsa mirstību (RA 0,76; 95 % TI 0,59–0,96; p = 0,02), zemāku akūtu TPSR iespējamību (RA 0,52; 95 % TI 0,42–0,65, p < 0,001), hroniska TPSR iespējamību (RA 0,77; 95 % TI 0,64–0,92, p = 0,05) un zemāku TPSR brīvo, relapsa brīvo izdzīvotības rādītāju 12 mēnešus pēc allo–HST (RA 1,42; 95 % TI 1,02–1,98, p = 0,04).
Šis kohortas pētījums uzrādīja augstāku no slimības brīvo izdzīvotības laiku un zemāku relapsu iespējamību tiem mielodisplastiskā sindroma pacientiem, kas allo–HST saņēmuši ar jaunāku SND, salīdzinājumā ar vecāku SSD. Taču risks nerelapsa mirstībai un TPSR zemāks bija ar vecāku SSD. Ņemot vērā, ka pastāv ierobežotas iespējas ārstēt mielodisplastiskā sindroma relapsu, šis pētījums atbalsta jaunāka SND izmantošanu allo–HST ārstēšanas algoritmā, lai pēc iespējas novērstu relapsu iespējamību šai pacientu grupai.
Avots: Guru Murthy GS, Kim S, Hu Z, et al. Relapse and Disease-Free Survival in Patients With Myelodysplastic Syndrome Undergoing Allogeneic Hematopoietic Cell Transplantation Using Older Matched Sibling Donors vs Younger Matched Unrelated Donors. JAMA Oncol. Published online January 13, 2022. doi:10.1001/jamaoncol.2021.6846