PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Apreibinošu vielu lietošana vēlāk dzīvē saistīta ar vardarbīgu uzvedību bērna un pusaudža vecumā

Doctus
Agresīva uzvedība
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.

Lai pārskatītu un veiktu atkārtotu meta–analīzi saistībā ar šobrīd pieejamiem datiem par perspektīvu asociāciju starp paaugstinātu apreibinošu vielu lietošanas risku un vardarbīgu izturēšanos jeb mobingu pusaudžu un bērnu vidū, tika veikta informācijas meklēšana elektroniskās datu bāzēs 2019.gada maijā.

Tika izvēlēti profesionāli, neatkarīgi izvērtēti raksti un disertācijas angļu valodā, kur ziņots par oriģināliem empīriskiem pētījumiem saistībā ar mobingu un vēlāku narkotiku, alkohola un tabakas lietošanu dzīvē. Ierakstus derīgumam neatkarīgi no otra izvērtēja divi autori.

No 28 atlasītajām publikācijām par kopumā 28 477 pētītiem dalībniekiem, vardarbīga attieksme kopumā atspoguļo 215 nelabvēlīgus efektus un riskus turpmākai dzīvei. Mobings pusaudžu un bērnu vidū ir ar statistiski ticamu saikni saistībā ar visu veidu kaitīgajām un apreibinošām vielām, t.sk. alkoholu, narkotikām, tabaku. Tādi gadījumi, kad viena persona bija gan upuris, gan varmāka, kopumā norādīja uz vājāku saikni ar substanču lietošanu vēlāk dzīvē.

Jaņem vērā, ka lai arī mobings šķiet ir ticams riska faktors substanču lietošanai, nav iespējams secināt par t.s. kauzālajiem riska faktoriem, lai pamatoti varētu nodrošināt kādu profilaktisku pasākumu kopu un novērst nevēlamās sekas nākotnē.

Avots: Vrijen C, Wiertsema M, Ackermans MA, van der Ploeg R, Kretschmer T. Childhood and Adolescent Bullying Perpetration and Later Substance Use: A Meta-analysis. Pediatrics. 2021 Feb 17:e2020034751. doi: 10.1542/peds.2020-034751. Epub ahead of print. PMID: 33597287.

Lasītākais Doctus.lv
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Ārsts ar cīnītāja garu. Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS

Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.

M. Lapsa
Pacients pēc akūta koronārā sindroma. Mūsdienīga aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija

Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]

S. Hansone, I. Svikliņa, D. Rjutkinena
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Doctus