Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020. gadam rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks” uzsvērts priekšlaicīgas mirstības un darbaspēju zaudējums un cēloņsakarība ar dažādiem veselības riskiem, riskantu alkohola lietošanu. [1] Alkohola lietošana rada ne tikai kaitīgas sekas veselībai, bet arī ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus indivīdiem un sabiedrībai kopumā.
Cilvēki, kuriem ir kāda atkarība (alkohola, narkotiku u.c.), apkārtējos un arī veselības aprūpes speciālistos nereti izraisa nepatiku, nicinājumu, pat riebumu un aizspriedumainu attieksmi. Pacientus ar aktīvu atkarību, akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu vielu lietošanu bieži vien labāk redz ejam nekā nākam.
Jāzeps Korsaks, narkologs, Daugavpils reģionālā slimnīca, privātprakse Rēzeknē atzīst, ka novēro jaunu negatīvu tendenci: aug alkohola iegāde tiešsaistē, un attālinātais darbs maskē patieso alkohola lietāju skaitu.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.
Alkoholiskos dzērienus lieto dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tādēļ, lai atslābinātos vai sajustu eiforisku labsajūtu. Alkohols ir visbiežāk lietotā inde visā pasaulē, galvenais novēršamais priekšlaicīgas invaliditātes un nāves cēlonis.
Problemātiskā alkohola lietošana ir depresijas attīstības riska faktors, secināts pētījumā. Pētnieki aicina pievērst lielāku uzmanību problemātiskajiem alkohola lietotājiem un depresijas attīstībai.
Mirstības un vēža attīstības risks ir zemāks personām, kuras izdzer mazāk kā 1 dzērienu nedēļā, vēža risks pieaug ar katru papildus izdzerto dzērienu nedeļā, secināts pētījumā.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Pusmūža gados vairāk nekā divu alkoholisko dzērienu izdzeršana ik dienu paaugstina insulta risku vairāk nekā tradicionālie riska faktori (augsts asinsspiediens un cukura diabēts), secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Stroke.
Nesen veiktā pētījumā pierādīts, ka smēķētājiem ir sliktāki ārstēšanās rezultāti, ārstējot alkohola atkarību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Substance Use & Misuse.
Pusaudžu vecumā atkarības vielu lietošana ir viens no izplatītākajiem veselības riska paradumiem, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan psihosociālo veselību. Alkohola lietošana ir biežākais atkarības vielu lietošanas veids arī pusaudžiem.
Nesen veiktā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā SLEEP, secināts, ka bieža alkahola lietošana ir saistīta ar insomnijas simptomiem gados vecākiem pieaugušajiem. Alkohola lietošanas ierobežošana, uzlabo miega kvalitāti.
Sievietes, kuras lieto pat nelielus alkohola daudzumus grūtniecības laikā, riskē, ka viņu bērniem būs zemāks intelektuālā koeficienta līmenis, nekā mātēm, kuras pilnībā atturās no alkohola lietošanas, atklājuši Anglijas zinātnieki.
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
Nesen publicēts plašs ziņojums par zarnu mikrobiotas nozīmi imūnās sistēmas un pretvīrusu funkcijas uzturēšanā. Turklāt, pieejami pierādījumi, ka zarnu mikrobiota ietekmē plaušu veselību caur zarnu trakta–plaušu asi. Un kā izrādās, dažādas vīrusinfekcijas, tajā skaitā SARS–CoV–2 infekcija plaušās var ietekmēt zarnu mikrobiotu un radīt disbiozi.
Ateroskleroze ir daudzfaktoru, progresējoša artēriju sieniņu slimība, kas pārsvarā ietekmē vidējās un lielās artērijas. Aterosklerozes patoģenēze ir komplicēts process, kas pamatā saistīts ar hiperholesterinēmiju, dislipidēmiju un vairākiem palaidējfaktoriem: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju, ģenētiskām īpatnībām, smēķēšanu un citiem. [1]
Daudzi zīdaiņi pirmajos divos dzīves gados saņem nevis mātes pienu, bet gan alternatīvus piena dzērienus: mākslīgos maisījumus zīdaiņiem un dzīvnieku piena produktus.
Osteoartrīts (OA) ir galvenais sāpju un invaliditātes cēlonis cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, un tas būtiski ietekmē fizisko veiktspēju un dzīves kvalitāti.
