Alkohola lietošana ir vadošais modificējamais saslimstības un mirstības iemesls, kas atbildīgs par vidēji 2,6 miljoniem nāves gadījumu pasaulē katru gadu. Alkohols kauzāli saistīts ar vairāk kā 200 medicīniskiem un invaliditāti saistītiem stāvokļiem un paaugstina risku dažādu hronisku slimību attīstībai. GLP1 receptoru agonistus šobrīd plaši izmanto 2.tipa cukura diabēta un aptaukošanās terapijā. Tiek ziņots, ka lietojot semgalutīdu, kas ir viens no šīs grupas medikamentiem, samazinās vēlme arī pēc alkohola lietošanas.
Alkohols ir toksiska un psihoaktīva viela ar atkarību izraisošām īpašībām. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā alkoholiskie dzērieni ir ierasta socializēšanās sastāvdaļa: pamanāma, reklamēta, ikdienišķa, tiek rādīta sociālajos tīklos. Šajā kontekstā ir viegli nepamanīt vai neievērot kaitējumu veselībai un sociālo kaitējumu, ko izraisa vai veicina alkohola lietošana, tāpēc dažādu specialitāšu pārstāvji rakstā uzsver alkohola kaitīgo ietekmi uz dažādām orgānu sistēmām.
Alkoholisms saistīts ar paaugstinātu Staphylococcus aureus bakterēmijas sastopamību un mirstību. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt slimības progresiju, ārstēšanu un prognozi pacientiem ar un bez alkohola atkarības.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka sievietēm ar steatotisku aknu slimību (SLD), kas saistīta ar alkohola lietošanu, ir lielāks mirstības risks nekā vīriešiem ar tādu pašu stāvokli.
Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Neveselīgs alkohola patēriņš jaunu cilvēku vidū ir sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Studentu sociālā dzīve un akadēmiskās prasības bieži vien var veicināt neveselīgu paradumu attīstīšanos, t.sk. pārmērīgu alkohola lietošanu. Interesanti, bet ir pierādīts, ka studējošie patērē vairāk alkohola, nekā vienaudži, kas nav studenti. Šajā pētījumā analizēja viedtālrunī pieejamas izglītojošas un pašnovērtējošas intervences efektu studentu vidū, lai samazinātu ikdienas alkohola patēriņu.
Pieaugot kolorektālā vēža sastopamībai jaunu pacientu vidū, svarīgi identificēt modificējamos riska faktorus, lai procesu novērstu. Šajā pētījumā skaidroja, vai alkohola patēriņš saistīts ar augstāku kolorektālā vēža risku jaunu pacientu (līdz 50 gadu vecumam) vidū un vai novērojamas atšķirības starp dzimumiem un audzēja lokalizācijā.
Līdz šim nav pētīts, vai profilaktiska antibakteriālā terapija pacientiem, kas hospitalizēti smagas gaitas alkohola inducēta hepatīta gadījumā ir lietderīga. Daudzcentru nejaušināta, divkārtnepārredzama klīniskā pētījuma rezultāti liek apšaubīt amoksicilīna/klavulānskābes lietderību šai pacientu grupai.
Nelaimes gadījumi, pašnāvības, vardarbība – tie ir biežāk sastopamie iemesli nedabīgai nāvei jauniešu vidū, turklāt alkohols ir viens no vadošajiem riska faktoriem šo notikumu attīstībā. Dāņu pētnieku mērķis bija noskaidrot, kādi ir biežāk sastopamie apstākļi ar alkoholu saistītos nāves gadījumos pusaudžu un jaunu pieaugušo (15–24 gadi) vidū, un vai cilvēka socioekonomiskais raksturojums/etniskā izcelsme šos faktorus jebkā ietekmē.
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020. gadam rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks” uzsvērts priekšlaicīgas mirstības un darbaspēju zaudējums un cēloņsakarība ar dažādiem veselības riskiem, riskantu alkohola lietošanu. [1] Alkohola lietošana rada ne tikai kaitīgas sekas veselībai, bet arī ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus indivīdiem un sabiedrībai kopumā.
Cilvēki, kuriem ir kāda atkarība (alkohola, narkotiku u.c.), apkārtējos un arī veselības aprūpes speciālistos nereti izraisa nepatiku, nicinājumu, pat riebumu un aizspriedumainu attieksmi. Pacientus ar aktīvu atkarību, akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu vielu lietošanu bieži vien labāk redz ejam nekā nākam.
Jāzeps Korsaks, narkologs, Daugavpils reģionālā slimnīca, privātprakse Rēzeknē atzīst, ka novēro jaunu negatīvu tendenci: aug alkohola iegāde tiešsaistē, un attālinātais darbs maskē patieso alkohola lietāju skaitu.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.
Migrēnas stigmatizācija ir zināms fenomens, par ko rakstījām arī 2024. gada Doctus septembra numurā. Tuvinieki, darba devēji un pat ārstniecības personas ne vienmēr izprot, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu, pārciest regulāras galvassāpju lēkmes un nesaņemt vajadzīgo atbalstu. Bet, lai pielietu eļļu ugunij, jāteic, ka problēma ir ne tikai stigmatizējošā attieksme, ar ko migrēnas pacients saskaras, jo pētījumi rāda palielinātu risku dažādu blakusslimību un veselības traucējumu attīstībai.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
