PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ārsta komunikācijas prasmju treniņš: nejaušināti kontrolēts pētījums

Doctus
Ārsta komunikācijas prasmju treniņš: nejaušināti kontrolēts pētījums
Pixabay.com
Saziņa starp ārstu un pacientu spēlē nozīmīgu lomu ārstēšanas procesā, veicinot izpratni par problēmu, līdzestību terapijai un apmierinātību ar saņemto pakalpojumu. Lai novērtētu, kā specifiska apmācība ietekmē kardiologu prasmes komunicēt ar pacientu, tika veikts pētījums ASV.

Divu roku nejaušināts klīniskais pētījums notika ambulatorās klīnikās un medicīnas centros no 2019.gada februāra līdz 2020.gada martam, rekrutējot 40 kardiologus un 161 pacientu pirms intervences fāzē un 240 pacientus pēc intervences fāzē. Puse no kardiologiem pēc nejaušības principa saņēma apmācības – 1:1 treniņu, kuros uzklausīja arī atpakaļsaiti par savu saziņas veidu, kā arī audio ierakstu analīzi. Komunikācijas treneri mācīja apgūt piecas prasmes: (1) veidot acu kontaktu ar visiem telpā esošajiem, (2) izmantot atvērta tipa jautājumus, (3) izmantot reflektējošos apgalvojumus, (4) izmantot empātiskus apgalvojumus un (5) izmantot frāzi: “Vai Jums ir vēl kādi jautājumi?”. Pētījuma kodētāji, neatkarīgi no pētījuma rokas veica audio ierakstu kodēšanu gan pirms intervences (apmācībām), gan pēc tām (objektīvā komunikācija). Pacienti aizpildīja aptaujas anketu pēc vizītes, lai norādītu savu vērtējumu par komunikācijas kvalitāti vizītes laikā (subjektīvā komunikācija).

Rezultātu analīzē iekļāva datus par 40 kardiologiem (vidējais vecums 47 gadi, 7 sievietes un 33 vīrieši) un 240 pacientiem pēc intervences fāzē (vidējais vecums 58 gadi, 122 sievietes un 118 vīrieši). Ja salīdzina intervences grupu ar kontroles grupu, kas apmācības nesaņēma, intervences grupas kardiologiem bija raksturīgāk paust empātiska rakstura apgalvojumus sarunas laikā (intervences grupā 52 no 117 pacientiem [44 %] vs kontroles grupā 31 no 113 [27 %] pacientiem; p = 0,05), kā arī jautāt pēc papildu jautājumiem (26 no 117 [22 %] vs 6 no 113 [5 %]; p = 0,02) un atbildēt empātiski, ja pacients pauda savas negatīvās emocijas (vidējā attiecība empātiskai atbildei pret empātiskas atbildes iespējamību 0,50 pret 0,20; p = 0,004). Atšķirības netika novērotas pēc pacienta vai kardiologa dzimuma un/vai rases.

Šajā nejaušināti kontrolētajā pētījumā komunikācijas treniņš uzlaboja divas prasmes: izpaust empātiju un veicināt jautājumu uzdošanu. Empātiska komunikācija ir augstāka līmeņa prasmes, kas var uzlabot gan pacienta pieredzi pakalpojumu saņemot, kad uztverot informāciju. Pētījumi jāturpina ar lielākām un heterogēnākām klīnicistu grupām šādu treniņu efektivitātes novērtēšanai.

Avots: Pollak KI, Olsen MK, Yang H, et al. Effect of a Coaching Intervention to Improve Cardiologist Communication: A Randomized Clinical Trial. JAMA Intern Med. Published online April 10, 2023. doi:10.1001/jamainternmed.2023.0629