Austrumu slimnīcas ķirurgi ievieš jaunu un efektīvu trūču operācijas metodi
Austrumu slimnīca ziņo, ka slimnīcas ķirurgi bija ne tikai pirmie Latvijā, bet arī vieni no pirmajiem Eiropā, kas uzsāka sarežģītas trūču operācijas ar modernu laparoskopisko tehniku pacientiem, kuriem trūce iepriekš jau vairākkārt operēta bez ilgtermiņa rezultāta.
Metode LIRA ir kļuvusi par nozīmīgu papildinājumu minimāli invazīvajā trūču ķirurģijā, piedāvājot alternatīvu tradicionālajām tehnikām ar iespējamiem labākiem rezultātiem un mazāku komplikāciju risku. Tā sniedz jaunas un efektīvas ārstēšanas iespējas tiem pacientiem, kam trūces ir operētas atkārtoti, nesasniedzot vajadzīgo rezultātu. Ar jauno metodi Austrumu slimnīcā veiksmīgi operēti jau pirmie pieci pacienti.
Jaunā operāciju metode var palīdzēt pacientiem, kam ir pēcoperācijas un vēdera priekšējas sienas trūces, bet jo īpaši – pacientiem, kam bijušas atkārtotas ķirurģiskas operācijas pēcoperācijas trūcēm. “Līdz šim tā bija ļoti problemātiska pacientu grupa, jo, vairākkārt atkārtoti veicot viena veida ķirurģisko operāciju, ar katru reizi dzīšana pasliktinās – veidojas rētaudi, saaugumi, paliek tīkliņi, kas iešūti iepriekšējā reizē. Tehniski ķirurgam kļūst arvien sarežģītāk panākt labu medicīnisku rezultātu,” stāsta Austrumu slimnīcas Ķirurģijas dienas stacionāra virsārsts asociētais profesors Igors Ivanovs.
“Cilvēki trūces dēļ pat zaudē darbu, jo nevar strādāt to pašu darbu, ko pirms tam, īpaši, ja darbs bijis saistīts ar fizisku darbību veikšanu, kur nepieciešams nest, celt, krāmēt. Tā ir problēma, kas ietekmē ne tikai konkrētā cilvēka dzīves kvalitāti, bet arī valsts ekonomisko labklājību,” skaidro asociētais profesors Igors Ivanovs.
Jaunās trūču operācijas metodes būtiskākā priekšrocība ir tāda, ka operējot ķirurgi ne tikai laparoskopiski sašuj trūci, bet arī atjauno anatomiskās ķermeņa struktūras, kas uzlabo funkcionālo rezultātu. Laparoskopiska metode nozīmē arī to, ka nepaliek lielas rētas, jo operācija tiek veikta ar nelieliem griezieniem. Pielietojot inovatīvo operāciju metodi, vēdera muskuļi tiek ķirurģiski savienoti tā, lai attiecīgā trūces vieta izskatītos gandrīz tāda pati, kāda tā bija pirms operācijas. “Tam ir ne tikai estētiska funkcija. Operācijas rezultātā iekšējie vēdera dobuma orgāni ieņem anatomiski paredzēto novietojumu, un līdz ar to atjaunojas arī orgānu fizioloģiskās funkcijas, tāpēc pacients var strādāt to pašu darbu un darboties faktiski ar iepriekšējo fizisko spēku,” uzsver asociētais profesors Igors Ivanovs.
Komplicētās trūču operācijas ir sarežģītas. Tās parasti ilgst vairākās stundas, un jārēķinās, ka stacionārā būs jāpavada vidēji četras dienas, jo pēcoperācijas posmā pacientam ir nepieciešama medicīnas personāla aprūpe: svarīgi, lai ārsti gūtu pārliecību par pacienta veselības stāvokļa uzlabojumiem un sniegtu ieteikumus, kas jāņem vērā, lai atveseļošanās process būtu raitāks. Pēc šādas ķirurģiskas trūču operācijas pacientam divus trīs mēnešus jāizvairās no smagumu celšanas un nešanas, kā arī jānēsā speciālā medicīniskā josta.
Metodes aizsācēji ir Spānijas ķirurgi, starp kuriem ir arī profesors Salvadors Moraless Konde (Salvador Morales-Conde), Eiropas Trūču asociācijas (European Hernia Society) prezidents. Asociācijas biedri ir arī Austrumu slimnīcas Vispārējas un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadošie ķirurgi, kas izveidojuši Austrumu slimnīcā īpašu trūču vienību. Metode sākotnēji izmēģināta un ieviesta specializētā klīnikā Spānijā, spāņu speciālistiem vēlāk daloties zināšanās un pieredzē arī starptautiskajā kolēģu vidē, kur tās apguva Austrumu slimnīcas Ķirurģijas dienas stacionāra virsārsts asociētais profesors Igors Ivanovs. Tagad, operējot pacientus Austrumu slimnīcā, metodi mācās un pakāpeniski apgūst ķirurgi, jaunie ārsti un rezidenti. Operācija ir valsts apmaksāta.