Agrīna antibiotiku iedarbība var izraisīt astmu un alerģiju
Agrīna antibiotiku iedarbība nogalina veselīgās baktērijas gremošanas traktā un var izraisīt astmu un alerģiju.
Astma
Astma un alerģiskais rinīts SARS–CoV–2 ēnā
Alerģisks rinīts (AR) un astma ir starp pasaulē biežākajām hroniskajām iekšķīgajām slimībām: to izplatība dažādās valstīs svārstās 10—40 % robežās. [1] Tuvojoties pavasarim, interese par alerģiju un alerģiskām slimībām parasti palielinās. Tradīciju ievērosim, bet mazāk tradicionālā veidā. Kā astma un alerģija saistītas ar Covid–19 infekciju? Kā alerģija ietekmē iespēju saslimt ar Covid–19? Vai tradicionālā ārstēšana maina inficēšanās riskus?
Kā fiziskās aktivitātes var palīdzēt pacientiem ar astmu?
Saskaņā ar jauno Austrumanglijas universitātes pētījumu, intervences, kuru mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar astmu, varētu uzlabot šo cilvēku astmas simptomus un dzīves kvalitāti.
Astma pieaugušo vecumā. Pirmreizēji diagnosticēta
Astma ir heterogēna slimība, un vecums, kad tā attīstās, šķiet, spēlē nozīmīgu lomu. Vairāk nekā pirms pusgadsimta tika izdalīts atsevišķs astmas apakštips: astma, kas diagnosticēta pieaugušo vecumā. Jau 1940. gadā Rackeman izdalīja divus atšķirīgus astmas veidus: alerģiska un nealerģiska.
Melatonīns pasliktina astmas kontroli
Pacientiem ar astmu bieži rodas astmas simptomu paasinājums naktī tā sauktie "nakts astma". Saskaņā ar ziņojumiem vairāk nekā 50 % astmas nāves gadījumu notiek naktī, atklājot saikni starp nakts astmas simptomiem un astmas nāves gadījumiem. Lai gan daži pētnieki ir ierosinājuši vairākus izraisītājus, kas izskaidro nakts astmas patoģenēzi, precīzi mehānismi, kas regulē šo astmas fenotipu, joprojām ir neskaidri.
Slikti kontrolēta astma ir Covid-19 hospitalizācijas riska faktors bērniem
Bērni un pusaudži ar slikti kontrolētu astmu trīs līdz sešas reizes biežāk tika hospitalizēti ar Covid-19 infekciju, secināts pētījumā, kurā izmantoja datus no nacionāla pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 750 000 bērnu Skotijā.
Bērniem ar astmu, kuriem ir arī aptaukošanās, ir slika reakcija uz inhalējamiem kortikosteroīdiem
Bērni ar astmu, kuriem ir arī liekais svars, sliktāk reaģē uz inhalējamiem kortikosteroīdu medikamentiem, kas varētu izraisīt vairāk astmas paasinājumu, liecina pētījums, kas tika prezentēts 2021. gada Eiropas Elpošanas biedrības (ERS) virtuālajā sanāksmē.
Trīs medikamentu terapija droši samazina smagas astmas uzliesmojumus
Pētnieki atklāja, ka pievienojot trešo medikamentu bieži izmantotajai divu medikamentu terapijai, izdodas efektīvi mazināt astmas saasinājumus un uzlabot astmas kontroli bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem ar vidēji smagu – smagu astmu.
Saistība starp protonu sūkņu inhibitoru lietošanu un astmas attīstības risku bērniem
Pēdējo gadu laikā protonu sūkņu inhibitoru (PSI) izmantošana ikdienas praksē terapijā bērniem pieaug – šīs tendences pētnieku vidū rada bažas, vai paaugstinoties PSI lietošanai, nepieaug arī astmas attīstības risks. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv tāda saistība.
Palielināts gaļas patēriņš saistīts ar astmas simptomiem bērniem
Apstrādātā gaļā esošās vielas ir saistītas ar pastiprinātu sēkšanu bērniem, secināts pētījumā. Pētījums, kas publicēts Thorax, izceļ iekaisumu veicinošus savienojumus, ko dēvē par glikācijas galaproduktiem (AGE), kā agrīnu uztura riska faktoru piemēru, kuriem var būt plaša klīniska un sabiedrības veselības ietekme uz elpceļu iekaisuma slimību profilaksi.
Bronhiālā astma un HOPS. Kad ar klasiskiem diagnostikas kritērijiem ir par maz
Astma un HOPS ir obstruktīvas elpceļu slimības ar augstu izplatības rādītāju. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2—5 % iedzīvotāju, [1] ar noteiktu HOPS diagnozi mūsu valstī 2017. gadā bijuši aptuveni 25 000 pacientu, tomēr, tā kā Latvijā smēķē gandrīz katrs trešais pieaugušais, bet HOPS attīstās līdz 50 % smēķētāju, ir pamats uzskatīt, ka patiesais HOPS pacientu skaits ir ievērojami lielāks. [2]
Astma un alerģisks rinīts saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu
Cilvēki ar alerģisku rinītu un astmu ir nedaudz vairāk pakļauti inficēšanās riskam ar Covid-19 un viņiem ir ievērojami augstāks smagas slimības norises risks, secināts Dienvidkorejā veiktā pētījumā.
D vitamīns nepasargā bērnus no smagām astmas lēkmēm
Pretēji iepriekš iegūtiem rezultātiem D vitamīna lietošana neaizkavē smagu astmas lēkmju attīstību riska grupas bērniem, liecina pirmais placebo kontrolētais klīniskais pētījums, kurā pārbaudīta šī saistība.
Krūts barošana un alerģiju un astmas risks
Ekskluzīva krūts barošana pirmos 3 dzīves mēnešus ir saistīta ar zemāku elpošanas ceļu alerģiju un astmas risku bērnu sešu gadu vecumā.
Lasītākais Doctus.lv
Psoriāze — daudzfaktoru slimība
Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.
Kafijas lietošana ir saistīta ar garāku mūžu
Divu – trīs kafijas tasīšu dzeršana dienā ir saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku, salīdzinot tiem, kuri kafiju nelieto.
Agrīni sākta terapija ar oseltamivīru uzlabo gripas iznākumu hospitalizētu bērnu vidū
Šā brīža rekomendācijas paredz oseltamivīra ordinēšanu visiem bērniem, kas hospitalizēti gripas dēļ. Taču līdz šim pieejami tikai ierobežoti pierādījumi tā efektivitātei slimnīcas apstākļos. Lai noskaidrotu, vai agrīna oseltamivīra terapija hospitalizētiem bērniem ar gripu ir saistīta ar labāku veselības iznākumu, tika veikts daudzcentru retrospektīvs pētījums.
Vai cilvēkiem, kuriem tiek veikta bariatriskā operācija, ir lielāks epilepsijas risks?
Cilvēkiem, kuriem ir veikta bariatriskā ķirurģija, var būt paaugstināts epilepsijas attīstības risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Cik soļu dienā jānoiet senioram, lai attālinātu demences risku?
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Nozares
A
- Alergoloģija 43
- Algoloģija 59
- Androloģija 3
- Anestezioloģija 22
- Arodmedicīna 7
D
- Dermatoloģija 154
- Dietoloģija 32
E
- Endokrinoloģija 290
F
- Farmācija 53
- Farmakoloģija 192
- Fitoterapija 9
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 43
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 232
H
- Hepatoloģija 45
I
- Imunoloģija 15
- Infektoloģija 263
- Internā medicīna 19
K
- Kardioloģija 401
Ķ
- Ķirurģija 147
N
- Narkoloģija 25
- Neatliekamā medicīna 28
- Nefroloģija 52
- Neiroloģija 277
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 68
- Onkoloģija 180
- Otorinolaringoloģija 69
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 163
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 182
- Psihosomatika 38
- Pulmonoloģija 124
R
- Radioloģija 21
- Reanimatoloģija 16
- Reimatoloģija 72
- Retās slimības 11
S
T
U
- Uroloģija 82
- Uzturzinātne 59