Diagnostiskās stratēģijas efekts, lietojot vecuma pielāgotus D–dimēru rādītājus trombemboliska notikuma noteikšanā
Lai prospektīvi validētu YEARS likuma kombinācijas drošumu ar plaušu embolijas izslēgšanas kritērijiem (PERC) un ar vecumu pielāgotu D–dimēru rādījumu, tika veikts klasteru nejaušināts, krustenisks, nepārākuma pētījums astoņpadsmit neatliekamās medicīnas departamentos Francijā un Spānijā. Tika iekļauti pacienti (n = 1414), kam bija zems klīniskais plaušu embolijas risks, bet kuri netika izslēgti pēc PERC kritērijiem vai pacienti ar klīniski vidēju plaušu embolijas risku.
Katrs neatliekamās medicīnas centrs tika nejaušināts pēc intervences perioda sekvences. Intervences periodā (726 pacienti), plaušu embolija tika kā diagnoze izslēgta bez krūškurvja attēlizmeklējuma pacientiem ar nevienu YEARS kritēriju un D–dimēru līmeni mazāk kā 1000 ng/ml un pacientiem ar vienu vai vairāk YEARS kritērijiem un D–dimēru līmeni mazāk kā ar vecumu pielāgotais robežlielums (500 ng/mL, ja vecums < 50 gadi vai vecums gados x 10 pacientiem ≥ 50 gadi). Kontroles periodā (688 pacienti), plaušu emboliju kā diagnozi izslēdza bez krūškurvja attēlizmeklējuma, ja D–dimēru līmenis bija mazāks kā ar vecumu pielāgotais robežlielums. Primārais iznākums bija vēnu trombembolija trīs mēnešu laikā. Nepārākuma robeža tika noteikta 1,35 %. Sekundāri iznākumi tika vērtēti tādi kā krūškurvja attēlizmeklējuma rezultāti, ilgums neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā, nepieciešamība hospitalizēt, neindicēta antikoagulantu lietošana, visu iemeslu nāve un visu iemeslu atkārtota nonākšana stacionārā trīs mēnešu laikā.
No 1414 pētījumā iekļautiem pacientiem (vidējais vecums 55 gadi, 58 % sievietes), 1217 (86 %) tika analizēti pēcprotokola analīzē. Plaušu embolija tika diagnosticēta 100 pacientiem (7,1 %). Trīs mēnešu laikā, vēnu trombembolija tika diagnosticēta vienam pacientam intervences grupā (0,15 % [95 % TI 0,00–0,86]) un pieciem pacientiem kontroles grupā (0,80 % [95 % TI, 0,26–1,86]) (pielāgotā atšķirība -0,64 % [vienpusējs 97,5 % TI, - ∞–0,21 %), līdz ar nepārākuma robežu). No sešiem analizētiem sekundāriem iznākumiem, tikai divi parādīja statistiski nozīmīgu atšķirību starp intervences grupu salīdzinājumā ar kontroles grupu: krūškurvja attēlizmeklējums (30,4 % pret 40,0 %; pielāgotā atšķirība -8,7 % [95 % TI -13,8 % –-3,5%]) un vidējais atrašānās laiks uzņemšanas nodaļā (6 stundas [IQR 4–8 stundas] pret 6 stundas [IQR 5– stundas]; pielāgotā atšķirība -1,6 stundas [95 % TI -2,3–-0,9]).
Pētnieki secina, ka pacientu, kas nonākuši uzņemšanas nodaļā ar aizdomām par plaušu emboliju, diagnostikā YEARS likuma kombinācija ar vecumu pielāgotu D–dimēru robežlielumu noteikšanu PERC–pozitīviem pacientiem, salīdzinot ar konvenciālo diagnostisko stratēģiju, nav pārāka metode trombembolisku notikumu atklāšanā.
Avots: Freund Y, Chauvin A, Jimenez S, et al. Effect of a Diagnostic Strategy Using an Elevated and Age-Adjusted D-Dimer Threshold on Thromboembolic Events in Emergency Department Patients With Suspected Pulmonary Embolism: A Randomized Clinical Trial. JAMA. 2021;326(21):2141–2149. doi:10.1001/jama.2021.20750