Ēdiens un alerģiska reakcija: retrospektīva pētījuma dati
Pētījumā iekļāva 1085 pacientus, no kuriem 66,9 % bija ticama pārtikas alerģija (pacienti ziņojuši simptomus ar sensitizāciju) un 33,1 % bija iespējama pārtikas alerģija (pacienti ziņojuši simptomus neatkarīgi no sensitizācijas). Pacienti ziņoja simptomus par 192 pārtikas produktiem, pietiekami sensitizācijs dati bija pieejami par 45 produktiem. Pieaugušie pacienti, kam attīstījās simptomi divas stundas pēc pārtikas produkta uzņemšanas tika iekļauti retrospektīvā pētījumā laikā no 2018.gada jūlija līdz 2023.gada septembrim. Sensitizāciju noteica ar ādas dūrienu testa palīdzību un/vai ar specifisku produkta IgE, ja vien iespējams.
Lielākā daļa simptomu (80 %) ziņoti par 30 pārtikas produktiem. Augļi, koku rieksti un pākšaugi visbiežāk izraisīja alerģiju, kamēr gaļa, garšvielas un garšaugi visretāk. Vissmagākie simptomi novēroti pēc sēklu, kauleņu un pākšaugu ēšanas. No augļu alerģijām visbiežāk ziņots par alerģiju no ābola (44,4 %). Trešdaļai pacientu alerģisku reakciju izraisīja kivi, lazdu rieksti, valrieksti vai zemesrieksti; ceturtdaļai – ķirši. Vidējais pārtikas produktu skaits, kas vienam cilvēkam izraisīja alerģisku reakciju bija pieci, maksimālais novērotais pētījumā – 31 pārtikas produkts.
Pētījuma autori norāda, ka iespējamas pārtikas alerģijas gadījumā pacientu vajadzētu tomēr nosūtīt pie alergologa un neveikt diagnostiku savā praksē. Netiek rekomendēts veikt plašus pārtikas alerģiju paneļus, kaut tie pastāv un ir pieejami. Jāņem vērā, ka šie testi var būt viltus pozitīvi un radīt trauksmi pacientiem un tendenci nevajadzīgi izvairīties no dažādiem ēdieniem.
Avots: Beyond the ‘Big Eight’ Allergens: Foods Most Likely to Spur Symptoms - Medscape - December 16, 2025.