Ja dzirde ir traucēta, redzes rehabilitācija ieguvumu nenesīs
Tika analizēti dati no 611 pacientiem (vidējais vecums 73 gadi; 66 % sievietes), kas ziņoja par savu dzirdes statusu pēc subjektīvām sajūtām – 358 pētījuma dalībnieki ziņoja par normālu dzirdi, kamēr 253 dalībnieki par pasliktinātu dzirdi. No šiem pacientiem 407 dalībnieki pabeidza pēcrehabilitācijas novērtējumu 6-9 mēnešus pēc sākotnējo datu ievākšanas brīža. Vizuālo funkciju izvērtēja pētījuma sākumā pēc Activity Inventory aptaujas anketas; pētnieki identificēja katra dalībnieka ikdienas dzīves mērķus un novērtēja šā brīža funkcionēšanas grūtības redzes traucējumu dēļ. Primārais pētījuma iznākums bija uzlabošanās vispārējās funkcionālās spējās pēc Activity Inventory pirms un pēc rehabilitācijas; redzes rehabilitācija tika uzskatīta par efektīvu, ja uzlabojums sasniedza minimālo klīniski nozīmīgo atšķirību.
Tika konstatēts, ka pacienti ar pašu ziņotu dzirdes pasliktinājumu bija vecāki un ar sliktāku vispārējo fizisko veselību salīdzinājumā ar tiem, kam dzirde bija normāla pētījuma sākumā (p < 0,001 un p = 0,002). Kaut arī vispārējā veiktspēja nozīmīgi neatšķīrās starp grupām, indivīdiem ar dzirdes traucējumiem bija par 42 % mazāka iespējamība sasniegt minimālo klīniski nozīmīgo atšķirību redzes rehabilitācijas procesā salīdzinājumā ar tiem, kam bija normāla dzirde (iespēju attiecība 0,58; p = 0,03). Starp pacientiem ar dzirdes traucējumiem 44 % lietoja dzirdes aparātus, tomēr netika novērota nozīmīga atšķirība starp sniegumu šajās grupās.
Autori norāda uz dzirdes traucējumu nozīmīgumu redzes rehabilitācijas procesā, kavējot rehabilitācijas mērķu sasniegšanu.
Avots: Edited by Shrabasti Bhattacharya. When Hearing Fails, Vision Rehab Falls Short - Medscape - March 17, 2026.