2. tipa cukura diabēta progresēšana pacientiem ar lieko svaru vai aptaukošanos pēc miokarda infarkta
Tādēļ ir būtiski identificēt pacientus, kuri no šīs terapijas varētu gūt vislielāko ieguvumu. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt 5 gadu risku progresēšanai uz 2. tipa cukura diabētu SELECT pētījuma kritērijiem atbilstošiem pacientiem ar nesenu miokarda infarktu un lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta, kā arī novērtēt semaglutīda profilaktisko potenciālu reālās klīniskās prakses kohortā.
Pētījumā tika iekļauti pacienti, kas reģistrēti Rietumdānijas Sirds reģistrā un kuriem bija pirmais miokarda infarkts un ķermeņa masas indekss (ĶMI) ≥ 27 kg/m² bez cukura diabēta, tādējādi atbilstot SELECT pētījuma iekļaušanas kritērijiem. Kohorta tika stratificēta pēc sākotnējā glikēmiskā stāvokļa: HbA1c 6,0–6,4 % (prediabēts 6,0–6,4 %), HbA1c 5,7–6,4 % (prediabēts 5,7–6,4 %) vai HbA1c < 5,7 % (normoglikēmija).
Progresēšanas uz 2. tipa cukura diabētu riska novērtēšanai tika izmantots Cox regresijas modelis, koriģējot pēc dzimuma, vecuma, arteriālās hipertensijas un smēķēšanas. Galvenais iznākuma rādītājs bija 2. tipa cukura diabēta attīstība. Piecu gadu „number needed to treat” (NNT₅) semaglutīda terapijai tika aprēķināts, balstoties uz SELECT pētījuma datiem.
Kohortā tika iekļauti 7398 pacienti ar mediāno novērošanas ilgumu 4,7 gadi (Q1–Q3: 2,8–5,0). Sākotnēji 1385 pacientiem (19 %) bija prediabēts 6,0–6,4 %, 3751 pacientam (51 %) – prediabēts 5,7–6,4 %, bet 3647 pacientiem (49 %) – normoglikēmija. Mediānais ĶMI visās grupās bija līdzīgs: attiecīgi 30 kg/m² (Q1–Q3: 28–33), 30 kg/m² (Q1–Q3: 28–32) un 29 kg/m² (Q1–Q3: 28–31).
Piecu gadu risks progresēšanai uz 2. tipa cukura diabētu bija 54 % prediabēta 6,0–6,4 % grupā, 30 % prediabēta 5,7–6,4 % grupā un 5 % normoglikēmijas grupā. Salīdzinājumā ar normoglikēmiju pacientiem ar prediabētu 6,0–6,4 % tika konstatēts 18 reizes augstāks progresēšanas risks uz 2. tipa cukura diabētu (HR = 18,3; 95 % TI, 15,2–22,1). Šajā apakšgrupā aprēķinātais NNT₅ semaglutīda terapijai, lai novērstu vienu 2. tipa cukura diabēta gadījumu, bija 2,7.
Reālās klīniskās prakses pacientiem ar nesenu miokarda infarktu un lieko svaru vai aptaukošanos prediabēts bija ievērojami ciešāk saistīts ar progresēšanu uz 2. tipa cukura diabētu, nekā iepriekš ziņots SELECT pētījumā. Turklāt aprēķini liecina, ka semaglutīda terapija varētu būtiski samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu šajā pacientu populācijā.
AVOTS: Tonnesen PT, Warnakula Olesen KK, Gyldenkerne Ch, et al. Progression to type 2 diabetes among post–myocardial infarction patients with overweight or obesity: a real-world cohort study. Cardiovasc Diabetol, 2026.