Kuram pacientam būs ieguvums no aspirīna terapija, bet kuram nē?
Pētījuma autori norāda, ka bieži infarktus un insultus novēro pacientiem, kuriem nav augsts risks. Pacientiem ar zināmu kardiovaskulāro slimību jālieto aspirīns katru dienu, bet labākā pieeja cilvēkiem bez zināmas kardiovaskulārās slimības nav zināma. Ja ar aspirīnu ārstē tikai indivīdus ar augstu risku, ir liela iespējamība palaist garām pacientus, kuri vēlāk cieš no infarkta. Tomēr, brīvi izrakstot aspirīnu, pieaug asiņošanu risks. Šajā pētījumā tika meklēta labākā pieeja, kā noteikt cilvēkus, kuriem vajadzētu lietot aspirīnu un kuriem no tā nav nekāda labuma.
Aspirīns palīdz pasargāt no sirds infarkta un insulta, pasargājot no trombu veidošanās artērijās. Tomēr šis pats ieguvums var izraisīt arī bīstamas asiņošanas risku, gadījumos, kad asins trombi neveidojas tad, kad tiem būtu jāveidojas. Šī iemesla dēļ Amerikas Sirds asociācijas vadlīnijās tiek rekomendēts aspirīnu nozīmēt pacientiem ar zināmu koronāro sirds slimību vai pacientiem ar augstu risku. Aspirīnu nerekomendē cilvēkiem ar zemu vai vidēju risku.
Šis bija retrospektīvs pētījums, tajā tika iekļauti 4229 pacienti. Pētījumā iekļautajiem pacientiem nebija koronārās sirds slimības vai cukura diabēta, kā arī viņi nelietoja aspirīnu un visi tika novēroti apmēram 7 gadus.
Visus dalībniekus sagrupēja pēc viņu CAC rezultāta, katrā grupā tika rēķināts sirds infarkta biežums. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, pētnieku komanda izvērtēja indivīdu iespējamos ieguvumus no aspirīna terapijas. Pētnieki aprēķināja, ka cilvēkiem ar CAC rezultātu virs 100 ir 2- 4 reizes lielāks ieguvums no aspirīna nekā draudi, pat tajos gadījumos, ja viņi neatbilst vadlīnijās noteiktajai populācijai, kurai jālieto aspirīns. Pretēji, tiem cilvēkiem, kuriem nav kalcificētu pangu (CAC=0) ir 2 - 4 reizes lielāka iespējamība, ka būs aspirīna negatīvās īpašības nekā ieguvumi. Rezultāti abās grupās saglabājās arī pēc samērošanas ar tradicionālajiem riska faktoriem.
Pētnieki aprēķināja, ka cilvēkiem ar nozīmīgām pangām sirds artērijās izdodas ievērojami samazināt infarktu risku, lietojot aspirīnu, un asiņošanas risks ir nenozīmīgs. Savukārt, ja pacientam nav kalcificētu pangu, aspirīna lietošana var būt kaitīga, pat tad, ja pacientam ir sirds slimību riska faktori: augsts holesterīna līmenis vai sirds slimības ģimenes anamnēzē.
CAC rezultāts 0 ir saistīts ar ļoti zemu sirds infarkta risku. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar CAC = 0 nav ieguvumu no profilaktiskiem medikamentiem, piemēram, aspirīna. Apmēram 50% pusmūža vecuma vīriešu un sieviešu CAC=0. CAC testam varētu būt nozīmīga vieta personalizētā pieejā, kas ļautu samazināt cilvēku skaitu, kuri nelietderīgi lieto profilaktiskos medikamentus. Tomēr nepieciešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu, vai šī tests lietošana rutīnā ir labākā pieeja pacientiem.
Pirmavots: M. D. Miedema, D. A. Duprez, J. R. Misialek, M. J. Blaha, K. Nasir, M. G. Silverman, R. Blankstein, M. J. Budoff, P. Greenland, A. R. Folsom. Use of Coronary Artery Calcium Testing to Guide Aspirin Utilization for Primary Prevention: Estimates From the Multi-Ethnic Study of Atherosclerosis.Circulation: Cardiovascular Quality and Outcomes, 2014.