PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Mātes aptaukošanās prognozē sirds slimību risku labāk nekā grūtniecības komplikācijas

Doctus
Mātes aptaukošanās prognozē sirds slimību risku labāk nekā grūtniecības komplikācijas
Freepik.com
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, preeklampsija un gestācijas diabēts, pētījumos ir saistītas ar lielāku sirds slimību attīstības risku vēlākā dzīvē. Bet jauns pētījums ir atklājis, ka aptaukošanās pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā ir faktiskais nākotnes sirds un asinsvadu slimību cēlonis.

Aptaukošanās ir vispāratzīts riska faktors gan nelabvēlīgiem grūtniecības iznākumiem (APO), gan sirds un asinsvadu slimībām (SAS). Tomēr nav zināms, vai APO ir aptaukošanās un SAS saistību mediatori vai marķieri. Šajā pētījumā tika pārbaudīta saistība starp ķermeņa masas indeksu, APO un pēcdzemdību SAS riska faktoriem.

Izlasē bija iekļauti pieaugušie no nuMoM2b sirds veselības pētījuma, kuri tika reģistrēti pirmajā trimestrī (6 nedēļas līdz 13 nedēļas 6 dienas grūtniecības laikā) no 8 ASV štatiem. Dalībniekiem bija pēcpārbaudes vizīte 3,7 gadus pēc dzemdībām. APO, kas ietvēra hipertensīvus grūtniecības traucējumus, priekšlaicīgas dzemdības un gestācijas diabētu, tika izskatītas centralizēti. Mediācijas analīzēs tika novērtēta saistība starp agrīnas grūtniecības ķermeņa masas indeksu un pēcdzemdību SAS riska faktoriem (hipertensija, hiperlipidēmija un cukura diabēts) un katra APO mediētā proporcija, kas pielāgota demogrāfijai un sākotnējai veselības uzvedībai, psihosociāliem stresa faktoriem un SAS riska faktoru līmeņiem.

4216 dalībnieku vidū vidējais ± SD mātes vecums bija 27 ± 6 gadi. Liekā svara izplatība grūtniecības sākumā bija 25 %, bet aptaukošanās – 22 %. Hipertensīvi grūtniecības traucējumi radās 15 %, priekšlaicīgas dzemdības – 8 %, dzemdības mazā grūtniecības laikā – 11 %, gestācijas diabēts – 4 %. Agrīna grūtniecības aptaukošanās, salīdzinot ar normālu ķermeņa masas indeksu, bija saistīta ar ievērojami lielāku pēcdzemdību hipertensijas (pielāgota izredžu attiecība, 1,14; 95 % TI [1,10–1,18]), hiperlipidēmijas (1,11; 95 % TI [1,08–1,14]) sastopamību un cukura diabētu (1,03; 95 % TI [1,01–1,04]) pat pēc SAS riska faktoru sākotnējā līmeņa korekcijas. APO bija saistītas ar lielāku pēcdzemdību hipertensijas (1,97; 95 % TI [1,61–2,40]) un hiperlipidēmijas (1,31; 95 % TI [1,03–1,67]) sastopamību. Grūtniecības hipertensīvie traucējumi izraisīja nelielu saistību starp aptaukošanos un nejaušu hipertensiju (13 % [11%–15%]) un neizraisīja saistību ar nejaušu hiperlipidēmiju vai cukura diabētu. Nebija būtiskas saistības starp priekšlaicīgām dzemdībām vai dzemdībām mazā grūtniecības laikā.

APO apakštipi bija neviendabīgi saistībā ar pēcdzemdību SAS riska faktoriem un saistību starp agrīnu grūtniecības aptaukošanos un pēcdzemdību SAS riska faktoriem. Tomēr tikai nelielu vai nenozīmīgu daļu no saistības starp aptaukošanos un SAS riska faktoriem izraisīja kāds no APO, kas liecina, ka APO ir pirmsgrūtniecības SAS riska marķieris, nevis galvenais pēcdzemdību SAS riska cēlonis.

AVOTS: Khan SS, Petito LC, Huang X, et al. Body Mass Index, Adverse Pregnancy Outcomes, and Cardiovascular Disease Risk. Circulation Research, 2023