PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Metformīna monoterapijas vai kombinētas terapijas saistība ar kardiovaskulāriem riskiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Doctus
Metformīns ir pirmās izvēles medikaments 2. tipa cukura diabēta (T2DM) ārstēšanā, tomēr pierādījumi, vai metformīna lietošana var palielināt visu cēloņu mirstību vai mirstību no sirds un asinsvadu slimībām pacientiem ar T2DM, joprojām nav pārliecinoši.

Šajā pētījumā iekļāva kontrolētus pētījumus, kuros dalībniekus iedalīja pēc nejaušināšanas principa un kuros novērtēja metformīna kadiovaskulāro efektu pacientiem ar T2DM.  Pētījuma primārais iznākums bija visu cēloņu mirstība un nāve sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Tika identificēti 29 pētījumi, kuros nejauši izvēlēties dalībniekiem novēroja 371 visu cēloņu mirstību un 227 nāves gadījumus sirds un asinsvadu slimību dēļ.  Salīdzinot ar T2DM pacientiem, kuri nesaņēma terapiju, pacientiem, kuri lietoja metformīnu, nenovēroja zemāku visu cēloņu mirstību (RR=0,98; 95 % TI [0,69 – 1,38]; p=0,9), kardiovaskulāro mirstību (RR=1,13; 95 % TI [0,60 – 2,15]; p=0,70), makrovaskulāru notikumu mirstību (RR=0,87; 95 % TI [0,7 – 1,07]; p=0,19), mirstību no sirds mazspējas (RR=1,02; 95 % TI [0,61 – 1,71]; p=0,95) un mikrovaskulāru notikumu mirstību (RR=0,78; 95 % TI [0,54 – 1,13]; p=0,19). Metformīna lietošana kopā ar citiem hipoglikēmiskiem medikamentiem bija saistīta ar augstāku visu cēloņu mirstības risku (RR=1,49; 95 % TI [1,02 – 2,16]) un kardiovaskulārās mirstības risku (RR=2,21; 95 % TI [1,22 – 4]), salīdzinot ar hipoglikēmisko medikamentu režīmu bez metformīna.

Metformīna lietošana var nedaudz paaugstināt visu cēloņu mirstības un kardiovaskulārās mirstības risku. Tomēr šī pētījuma rezultāti jāvērtē piesardzīgi.

AVOTS: Li T, Providencia R, Mu n, et al. Association of metformin monotherapy or combined therapy with cardiovascular risks in patients with type 2 diabetes mellitus. Cardiovasc Diabetol. 2021 Jan 30;20(1):30.

Lasītākais Doctus.lv
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi

Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.

Doctus
Izgulējumi. Profilakses nozīme

Izgulējumi jeb spiediena čūlas rodas, ja ilgstoši ir traucēta mobilitāte un asins piegāde ādai un zemādas audiem lokālās apasiņošanas mehāniskas saspiešanas dēļ, kam seko hipoksija un audu nekroze. Izgulējumu risks ir pacientiem, kam traucēta mobilitāte.

A. Kušpelo
Xerosis cutis jeb sausa āda Gandrīz 100 % astoņdesmitgadnieku

Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.

S. Paudere–Logina, A. Zavorins
Ārsts ar cīnītāja garu. Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS

Ģimenes ārsts ANDRIS BAUMANIS viens no pirmajiem Latvijā izveidoja savu ārsta praksi. Dr. Baumanis ne vien rūpējas par savu pacientu veselību, bet arī aktīvi iestājas par to, lai valstī būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma. Vēršoties pret dažādām birokrātijas nejēdzībām, cenšas sakārtot darba vidi sev un kolēģiem, nebaidoties izsaukt uguni uz sevi.

M. Lapsa
Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija multidisciplināras komandas skatījumā

Rekurenta nekomplicēta urīnceļu infekcija (UCI) visbiežāk ir jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm, un lielāko šo infekciju daļu pārstāv cistīts. Pētījumi Eiropā un ASV liecina, ka viena no piecām pieaugušām sievietēm kādā savas dzīves posmā piedzīvo vismaz vienu UCI epizodi, kas pierāda, ka tā ir bieža slimība visā pasaulē. [1]

V. Plūme, H. Čerņevskis, E. Brūklene, I. Tikmere
Pacients pēc akūta koronārā sindroma. Mūsdienīga aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija

Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]

S. Hansone, I. Svikliņa, D. Rjutkinena