Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?

Doctus
Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?
Freepik.com
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.

Šajā pētījumā tika pētītas noguruma, dienas miegainības, bezmiega simptomu un miega kvalitātes izmaiņas laika gaitā, izmantojot tiešsaistes aptauju, kurā vieniem un tiem paši dalībniekiem šo rādītāju novērtējums tika veikts deviņas reizes viena gada laikā. Hipotēze bija, ka nogurums un miegainība dienas laikā būs augstāki periodos ar īsāku dienas gaismas ilgumu. Tāpat tika sagaidīts, ka miega kvalitāte būs zemāka un bezmiega simptomi – izteiktāki, ja dienas gaismas periods ir īsāks. Papildus tika analizētas izmaiņas, kas saistītas ar dienas garuma maiņu, kā arī starp mēnešiem un gadalaikiem. Hipotēzes tika pārbaudītas, izmantojot Bayesian lineāros jaukto efektu modeļus.

Laikā no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada septembrim 418 pieaugušie (no kuriem 80 % bija sievietes) veica vismaz divus novērtējumus. Gandrīz puse dalībnieku (47 %) ziņoja, ka izjūt pavasara nogurumu. Tomēr gada laikā veiktās atkārtotās aptaujas neuzrādīja nekādas statistiski nozīmīgas sezonālas vai mēneša izmaiņas nogurumā, miegainībā, bezmiega simptomos vai miega kvalitātē. Nogurums ikdienas aktivitāšu laikā nedaudz samazinājās līdz ar dienas garuma pieaugumu, taču nebija tieši atkarīgs no pārmaiņām dienas gaismas ilgumā.

Kopumā rezultāti sniedz pierādījumus pret “pavasara nogurumu” kā īstu sezonālu parādību. Atšķirība starp subjektīvi augstiem pašvērtējumiem un stabiliem garengriezuma datiem liek domāt, ka pavasara nogurums, visticamāk, atspoguļo kultūras ietekmētu apzīmējumu un iespējams rodas no uztveres un kognitīviem aizspriedumiem, nevis no reāla fizioloģiska sindroma.

AVOTS: Blume Ch, Vorster A. No Evidence for Seasonal Variations in Fatigue, Sleepiness and Insomnia Symptoms: Spring Fatigue Is a Cultural Phenomenon Rather Than a Seasonal Syndrome. Journal of Sleep Research. March 2026

Saistītie raksti

Hidradenitis suppurativa saistīts ar paaugstinātu vēža risku

Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.

Doctus

Vai GLP-1 preparāti var būt efektīvi migrēnas ārstēšanā?

GLP-1 receptoru agonisti varētu ieņemt nozīmīgu vietu hroniskas migrēnas ārstēšanā, liecina apjomīga reālās klīniskās prakses datu analīze. Pētījumā konstatēts, ka gada laikā pacientiem, kuri lietoja GLP-1 preparātus, bija mazāka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošana un retāk bija nepieciešami papildu medikamenti migrēnas ārstēšanai, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja topiramātu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Menopauze. Māksla ieraudzīt, vadīt un pārvaldīt

Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.

I. Erciņa

Atklāts jaunais Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs

Vaivaru ambulatorās rehabilitācijas centrs. Tas apvieno ambulatorās rehabilitācijas klīniku un Ortozēšanas un protezēšanas centru zem viena jumta. Noslēdzot darbu iepriekšējās, neatbilstošās telpās, Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrs uzsāk darbu tiešā klīnikas tuvumā, tādējādi nodrošinot ciešāku multidisciplināru sadarbību un integrētus rehabilitācijas pakalpojumus, tādējādi stiprinot NRC “Vaivari” metodiskā un klīniskā līdera lomu Latvijā.

Doctus

Dzīve ir jāsvin! Dr. DACE MATULE, ginekoloģe

“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

G. Jansone

Hidradenitis suppurativa saistīts ar paaugstinātu vēža risku

Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.

Doctus

Miokardīts — kā nepalaist garām diagnozi?

Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.

Ģ. Abramkins, A. Bērziņš
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U