PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sāpju vizuāla attēlošana kā skrīninga rīks trauksmei, depresijai un pazeminātai ar veselību saistītai dzīves kvalitātei

Doctus
Sāpju vizuāla attēlošana kā skrīninga rīks trauksmei, depresijai un pazeminātai ar veselību saistītai dzīves kvalitātei
Pixabay.com
Muguras sāpju pacientiem ir augstāks predispozīcijas risks tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija un trauksme. Šiem pacientiem bieži vien ir sliktāka ar veselību saistītā dzīves kvalitāte. Sāpju vizuāla attēlošana jeb sāpju lokācijas norādīšana zīmējot uz cilvēka shematiska attēla ir vienkāršs, bieži izmantots anamnēzes ievākšanas rīks, ko veselības aprūpes speciālists var lūgt pacientam izpildīt. Šajā pētījumā tiek analizēts, vai šie zīmējumi var būt palīdzoši kā sijājošās diagnostikas rīks, meklējot trauksmes, depresijas vai pazeminātas dzīves kvalitātes pazīmes pacientiem ar muguras sāpēm.

Pētījuma ietvaros retrospektīvi tika analizēti 219 muguras sāpju pacientu zīmējumi. Tika izvērtēti seši mainīgie lielumi. Lai novērtētu pacientu trauksmes un depresijas līmeni un izvērtētu dzīves kvalitāti, tika aizpildītas HADS (Hospital Anxiety and Depression Scale) un MCS (Mental Component Summary) rīka īsā, divpadsmit punktu forma. Datu apstrādē izmantoja aprakstošo statistiku, uni– un multivariablās lineārās regresijas analīzi un mainības analīzi. Loģistiskās regresijas analīzi izmantoja, lai analizētu mainīgo iesaisti.

Pētnieki atklāja statistiski ticamu pozitīvo korelāciju starp tādiem mainīgajiem kā “aizklātais ķermeņa laukums” un “sāpju laukumu skaits” un trauksmes, depresijas rādītājiem pēc HADS–A un HADS–D pazīmēm (p < 0,01). Tie paši lielumi negatīvi korelēja ar MCS jeb dzīves kvalitāti (p < 0,01). Tomēr, “sāpju laukumu skaitam” ir daudz zemāks jutīgums un specifiskums, salīdzinot ar jau pastāvošiem depresijas un trauksmes noteikšanas rīkiem (piemēram, HADS–A jutīgums 45,2 %, specifiskums 83,3 %; HADS–D jutīgums  61,6 %, specifiskums 51 %). Tāpēc, lai arī pozitīva korelācija pētījumā tika novērota, to nevar izmantot kā sijājošās diagnostikas rīku ikdienas praksē, lai noteiktu pacienta psihiskās veselības traucējumu esamību.

Avots: Weßollek K, Kowark A, Czaplik M, Rossaint R, Kowark P. Pain drawing as a screening tool for anxiety, depression and reduced health-related quality of life in back pain patients: A cohort study. PLoS One. 2021 Oct 11;16(10):e0258329. doi: 10.1371/journal.pone.0258329. PMID: 34634060.