Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Slikta glikēmijas kontrole paaugstina infekciju risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu

Doctus
Infekcijas ir nozīmīgs klīniskais izaicinājums pacietiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet maz ir zināms par to, kā glikēmijas kontrole ietekmē infekciju risku.

Pētījumā tika izmantota Koks regresijas analīze, lai novērtētu saistību starp sākotnējo un laika gaitā mainīgo HbA1c un infekcijām 69 318 pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu. Pētījums tika veikts Dānijas ziemeļos laika periodā  2000. – 2012.gads. Incidences biežums bija 394/ 1000 pacientgadiem sabiedrībā iegūtām infekcijām un 63/ 1000 persongadiem slimnīcās iegūtām infekcijām. Sabiedrībā iegūtām infekcijām draudu attiecība, ja HbA1c bija >=10,5 %, salīdzinot ar HbA1c 5,5 - <6,49 %, bija 0,97 (95 % TI [0,94 – 1,0]) sākotnējam HbA1c līmenim, 1,09 (95 % TI [1,03 – 1,14]) vidējam HbA1c līmenim un 1,13 (95 % TI [1,08 – 1,19]) laikā svērtam HbA1c līmenim un 1,19 (95 % TI [1,14 – 1,26]) pēdējam HbA1c līmenim.  Attiecīgie rādītāji slimnīcā iegūtām infekcijām bija 1,08 (95 % TI [1,02 – 1,14]) sākotnējam HbA1c līmenim, 1,55 (95 % TI [1,42 – 1,71]) vidējam HbA1c līmenim, 1,58 (95 % TI [1,44 – 1,72]) laikā svērtam HbA1c līmenim un 1,64 (95 % TI [1,51 – 1,79]) pēdējam HbA1c līmenim.

Pētnieki secināja, ka pastāv saistība starp hiperglikēmiju un infekciju risku pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

 

AVOTS: Mor A, Dekkers OM, Nielsen JS, et al. Impact of Glycemic Control on Risk of Infections in Patients With Type 2 Diabetes. A Population-Based Cohort Study. Am J Epidemiol. 2017;186(2):227-236.

Saistītie raksti
Lasītākais Doctus.lv

Neirotiskie un ar stresu saistītie traucējumi. Terapijas iespējas un izaicinājumi, I daļa

Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]

R. Logins, Z. Šķiņķe

Kuru neiroloģisku slimību gadījumā pacienti visbiežāk pieprasa eitanāziju un asistēto pašnāvību?

Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.

Doctus

Arteriāla hipertensija. Jaunumi no ESC 2024 kongresa

Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.

S. Paudere–Logina

Ciemos pie kūstošajiem kalnu ledājiem

Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.

E. Vaska

Diabētiska retinopātija. Medikamentozās terapijas ietekme uz iznākumu

Ordinējot jebkuru medikamentu, jābūt pārliecībai par zāļvielas efektivitāti, drošumu, kā arī savietojamību ar citiem medikamentiem konkrētai pacientu grupai. Lietoto medikamentu skaits 2. tipa cukura diabēta gadījumā var būt samērā liels: daļa mērķtiecīgi glikēmijas kontrolei, daļa blakusslimību un diabēta komplikāciju novēršanai. Šajā pasaules literatūras apskatā aplūkota diabētiska retinopātija un tās mijiedarbība ar dažādiem medikamentiem.

S. Paudere–Logina, K. Baumane

DAINA PASTARE, neiroloģe: Dari vislabāko, ko spēj

“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.

M. Lapsa
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U