Kā pulksteņlaika maiņa īslaicīgi ietekmē psihisko un fizisko veselību?
Tika izmantoti dati no primārās prakses datu bāzēm, t.sk. informāciju par hospitalizācijām un ceļu satiksmes negadījumiem. Pētījumā iekļauta informācija par 683 809 cilvēkiem (ceļu satiksmes negadījumi: visi vecumi, kardiovaskulāras slimības: virs 40 gadu vecumam un citi ar veselību saistīti stāvokļi: pacienti virs 10 gadu vecuma). Dati tika analizēti par periodu no 2008.-2019.gadam, ietverot pulksteņlaika maiņu pavasarī un rudenī astoņas nedēļas ap šo notikumu. Tika analizēti tādi ar veselību saistīti notikumi kā trauksme, nopietna akūta kardiovaskulāra slimība, depresija, ēšanas traucējumi, ceļu satiksmes negadījumi, paškaitējums, miega traucējumi. Tika salīdzināts vidējais notikumu biežums dienā nedēļā pēc laika maiņas un kontroles periodā (četras nedēļas pirms izmaiņām un 2-4 nedēļas pēc).
Nedēļu pēc rudens laika maiņas tika novērotas izmaiņas šādos ar veselību saistītos notikumos: trauksme (samazinājums no 17,3 notikumiem dienā uz 16,7; incidences attiecība 0,97; 95 % TI 0,95-0,98), akūta kardiovaskulāra slimība (samazinājums no 50,0 uz 48,9; 0,98; 95 % TI 0,96-0,999), depresija (samazinājums no 44,6 uz 42,7; 0,96; 95 % TI 0,95-0,97), miega traucējumi (samazinājums no 5,4 uz 4,9; 0,92; 95 % TI 0,87-0,97). Netika novērota atšķirība citos ar veselību saistītos stāvokļos un negadījumu skaitā, kā arī pavasara laika maiņas ietekmei uz pētītajiem lielumiem.
Avots: de Lange M A, Birnie K, Richmond R C, Shapland C Y, Eastwood S V, Tilling K et al. Acute effects of daylight saving time clock changes on mental and physical health in England: population based retrospective cohort study BMJ 2025; 391 :e085962 doi:10.1136/bmj-2025-085962