Latvijas Ārstu kongress Rīgā pulcē medicīnas profesionāļus
Pirmie trīs Latvijas Ārstu kongresi notika XX gadsimta pirmajā pusē, starpkaru periodā. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules Latviešu ārstu kongresu, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem.
"Šogad programmā iezīmējās vairākas principiālas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējiem Latvijas ārstu kongresiem. Viena no visredzamākajām ir militārās tēmas iekļaušana kongresa programmā, kur gan tie ārsti, kuriem ir praktiska pieredze darbā Ukrainā, gan arī tie, kas palīdz sabiedrībai sagatavoties iespējamām, negaidītām situācijām, dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Tāpat arī jaunās tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts, kas izteikti pēdējo gadu laikā kļūst par mūsu ikdienu, būs sarunu tēma kongresā, diskutējot par to, vai kaut ko nenokavējam, vai kaut kur nepārsteidzamies," norāda profesors Mārcis Leja, 10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
12. jūnijā kongress sāksies ar svinīgo sēdi “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, tai sekos plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna”, kas rosinās diskusiju par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un medicīnas gatavību kritiskām situācijām.
13. jūnija programmu veidos divas galvenās plenārsēdes: “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”.
14. jūnijā - kongresa pēdējā plenārsēde “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”.