Mātes attieksme pret bērnu ietekmē sociālās drošības sajūtu vēlāk
Lai izprastu, kā mātes audzināšanas pieeja bērna trīs gadu vecumā veido pusaudža sociālās drošības izpratni 14 gadu vecumā un fizisko un mentālo veselību 17 gadu vecumā, veikts The Millennium kohortas pētījums par 19 200 bērniem, kas dzimuši Apvienotajā Karalistē no 2000.-2002.gadam. Kā pētījuma ekspozīcija tika fiksēta negatīva audzināšanas pieeja (low maternal warmth jeb iztrūkst paslavēšanas, negatīvs balss tonis runājot ar bērnu) un skarba mātes attieksme (piemēram, fizisku ierobežojumu izmantošana, bērna raustīšana, utt.), kas tika fiksēta mājas vizītēs bērna 3 gadu vecumā. Galvenie pētījuma iznākumi bija sociālā drošība, ko mērīja pēc bērna atbildēm uz jautājumiem (piemēram, “Man ir ģimene un draugi, kas man palīdz justies droši un laimīgi”). Fiziskā veselība tika izvērtēta pēc pašvērtējuma skalas no 1 (ideāla) līdz 5 (vāja). Psiholoģiskais distress tika novērtēts ar 6-item Kessler Psychological Distress Scale palīdzību. Psihiatriskas problēmas 17 gadu vecumā bija latenti mainīgie, fiksējot tādas klīniskās diagnozes kā depresija/trauksme, paškaitējums vai suicidāla uzvedība.
Analizētajā paraugā bija 8540 jaunieši (52 % meitenes), dažādas rases pārstāvji. Statistiskās analīzes modeļos, pielāgojot pēc bērna dzimuma, etniskās piederības, ģimenes ienākumu līmeņa, dzīvesvietas specifikas, mātes psihiskās veselības, tika secināts, ka mātes audzināšanas pieejai ir nozīmīga loma sociālās drošības attīstībai bērna 14 gadu vecumā un fiziskai veselībai 17 gadu vecumā. Turklāt secināts, ka negatīvas sociālās drošības tendences 14 gados saistītas ar sliktāku fizisko veselību (p < 0,001), lielālu psiholoģisko distresu (p < 0,001) un psihiatriskām problēmām (p < 0,001) 17 gadu vecumā.
Avots: Alley J, Tsomokos DI, Mengelkoch S, Slavich GM. Childhood Maternal Warmth, Social Safety Schemas, and Adolescent Mental and Physical Health. JAMA Psychiatry. Published online May 28, 2025. doi:10.1001/jamapsychiatry.2025.0815