PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

No sepses mūsdienu pasaulē nav pasargāts neviens!

Doctus
Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists ārsts Oļegs Šuba
Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists ārsts Oļegs Šuba RAKUS
Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.

Slimnīcas dati rāda, ka visbiežāk sepse attīstās pacientiem ar asinsrites infekcijām.  Pacienti ārstējas divās specializētās nodaļās, un vienas no nodaļām dati par 2025. gadā rāda, ka sepse fiksēta:

  • 49% pacientu ar asinsrites infekcijām,
  • 27% pacientu ar vēdera dobuma infekcijām,
  • 20% pacientu ar vīrusu elpceļu infekcijām.

Sepses aktualitāte mūsdienās saistīta ar vairākām tendencēm, piemēram, pieaugošo antibiotiku rezistenci, kas apgrūtina infekciju efektīvu ārstēšanu. Tāpat novecojoša sabiedrība un pieaugošs hronisko slimību skaits palielina riska grupu cilvēku skaitu, kas var saskarties ar sepsi.

Sepsi visbiežāk izraisa bakteriālas infekcijas, kas sākotnēji var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, piemēram, plaušās (pneimonija), urīnceļos (urīnceļu infekcijas), ādā vai kuņģa un zarnu traktā. Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, diabēts vai HIV) vai tie, kas atveseļojas pēc operācijām, ir īpaši uzņēmīgi pret sepsi. Īpaši lielas riska grupas ir zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacienti ar hroniskām slimībām vai pacienti, kas ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, onkoloģiskie pacienti pēc ķīmijterapijas kursa.

Taču sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā. Arī ģenētiskie faktori var ietekmēt sepses attīstības risku, bet biežāk tas notiek cilvēkiem ar fonā esošām slimībām.

Ja imūnsistēma ir stipra, infekcija parasti tiek norobežota konkrētā ķermeņa daļā, piemēram, vienā orgānā, kā pneimonijas gadījumā. Taču, ja imūnā sistēma nespēj adekvāti reaģēt, infekcija var izplatīties visā organismā, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli.

“Ātra diagnostika un savlaicīga ārstēšana ir izšķiroša. Antibiotiku ievadīšana infekcijas agrīnā stadijā var glābt dzīvību, jo tā aptur slimības izplatīšanos un ļauj imūnsistēmai atjaunoties," uzsver Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists ārsts Oļegs Šuba.