PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Rosuvastatīna un atorvastatīna salīdzinājums pacientiem ar koronāro artēriju slimību

Doctus
Rosuvastatīna un atorvastatīna salīdzinājums pacientiem ar koronāro artēriju slimību
Pixabay.com
Pacientiem ar augsta vai ļoti augsta riska koronāro asinsvadu slimību ir rekomendēta intensīva ZBLH līmeņa pazemināšana. Statīni ir hipolipidimizējošās terapijas stūrakmens. Šobrīd veikti vien daži nejaušināti klīniskie pētījumi par ilgtermiņa klīnisko iznākumu koronāro artēriju slimības pacientiem, salīdzinot divus biežāk lietotos statīnus — rosuvastatīnu un atorvastatīnu.

Lai salīdzinātu rosuvastatīna un atorvastatīna ilgtermiņa efektivitātes un drošuma profila rādītājus pieaugušajiem ar koronāro artēriju slimību, veikta sekundāra datu analīze no LODESTAR — nejaušināta, atvērta plānojuma daudzcentru pētījuma Dienvidkorejā. Pētījumā tika iekļauti 4400 pieaugušie (no 19 gadu vecuma) ar koronāro artēriju slimību, kuriem tika nozīmēta terapija ar rosuvastatīnu (n=2204) vai atorvastatīnu (n=2196), izmantojot 2 × 2 faktoriālo nejaušināšanas metodi.

Primārais pētījuma iznākums bija kombinācija šādiem notikumiem: visu iemeslu nāve, miokarda infarkts, insults vai jebkuras koronārās artērijas revaskularizācija. Sekundārais iznākums bija drošuma profila novērtējums: cukura diabēta attīstība, hospitalizācija sirds mazspējas dēļ, dziļo vēnu tromboze vai plaušu trombembolija, perifērisko artēriju slimības dēļ veikta endovaskulāra revaskularizācija, aortas operācija vai līdzvērtīga intervence, termināla nieru slimība, medikamentu lietošanas pārtraukums nepanesības dēļ, kataraktas operācija un laboratoriski noteiktu patoloģiju kombinācija.

No 4400 pētījuma dalībniekiem pētījumu pabeidza 98,7 %. Vidējā saņemtā deva pētījuma trīs gados bija 17,1 mg (SN 5,2 mg) rosuvastatīna grupā un 36 mg (SN 12,8 mg) atorvastatīna grupā (p < 0,001). Primārais pētījuma iznākums tika fiksēts 189 dalībniekiem (8,7 %) rosuvastatīna grupā un 178 dalībniekiem (8,2 %) atorvastatīna grupā (draudu attiecība HR 1,06, 95 % TI 0,86—1,30; p=0,58). Ārstēšanas laikā ZBLH līmenis rosuvastatīna grupā bija vidēji 1,8 mmol/l (SN 0,5) un 1,9 mmol/l (SN 0,5) atorvastatīna grupā (p < 0,001). Rosuvastatīna grupā bija augstāks sastopamības rādītājs incidentam cukura diabētam (7,2 % pret 5,3 %; HR 1,39, 95 % TI 1,03—1,87; p=0,03) un kataraktas operācijai (2,5 % pret 1,5 %, 1,07—2,58; p=0,02). Pārējie drošuma profila kritēriji grupām neatšķīrās.

Pētījuma autori secina, ka pieaugušajiem ar koronāro artēriju slimību rosuvastatīns un atorvastatīns uzrādījuši salīdzināmu efektivitāti pret pētāmo notikumu kombināciju. Rosuvastatīns uzrāda labāku ZBLH līmeņa pazeminājumu, bet ilgtermiņā izraisa lielāku risku attīstīties cukura diabētam vai kataraktai nekā atorvastatīns.

AVOTS: Lee Y, Hong S, Kang WC, et al. Rosuvastatin versus atorvastatin treatment in adults with coronary artery disease: secondary analysis of the randomised LODESTAR trial. BMJ, 2023; 383: e075837. doi:10.1136/bmj-2023-075837