Vientulība un Parkinsona slimības risks
Šis bija prospektīvs kohortas pētījums, kurā iekļāva datus par 38–73 gadus veciem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem, par kuriem bija informācija par vientulības statusu, kā arī dati par Parkinsona slimības neesamību pētījuma sākumā. Sākotnēji pētījuma dalībniekus izvērtēja laikā no 2006.–2010.gadam, novērošanas periods ilga līdz 2021.gadam. Pētījuma ekspozīcija – vientulības sajūta un mainīgie, kas ir zināmi kā riska faktori Parkinsona slimības attīstībai. Galvenais pētījuma mērķis – incidenta Parkinsona slimība, fiksēta Apvienotās Karalistes Biobankas reģistrā.
No pētījumā iekļautiem 491 603 dalībniekiem (vidējais [SD] vecums 56,54 [8,09] gadi; 54,4 % sievietes) 2822 attīstījās Parkinsona slimība (PS) 15 novērošanas gadu laikā. Indivīdiem, kas ziņoja par vientulības sajūtu aprēķināts augstāks PS risks (draudu attiecība [HR] 1,37; 95 % TI 1,25–1,51), šī saistība saglabājās pēc demogrāfisko faktoru, socioekonomisko faktoru, sociālās izolācijas, PS poliģenētiskā riska rādītāja, smēķēšanas, fizisko aktivitāšu, ĶMI, diabēta, hipertensijas, insulta, miokarda infarkta, depresijas, psihiatra apmeklējuma anamnēzē pielāgošanas (pilnībā pielāgotais modelis: HR 1,25; 95 % TI 1,12–1,39). Saistība starp vientulību nebija moderēta caur dzimumu (mijiedarbības HR 0,98; 95 % TI 0,81–1,18), caur vecumu (mijiedarbības HR 0,99; 95 % TI 0,98–1,01) vai poliģenētisko riska rādītāju (mijiedarbības HR 0,93; 95 % TI 0,85–1,02). Pretēji cerētajam saistībā ar prodroma sindromu, pēc datu stratificēšanas attiecīgi laika periodam, vientulība nebija saistīta ar incidentas PS risku pirmajos piecos gados (HR 1,15; 95 % TI 0,91–1,45), bet bija saistīta ar PS risku turpmākajos 10 gados (HR 1,32; 95 % TI 1,19–1,46).
Avots: Terracciano A, Luchetti M, Karakose S, Stephan Y, Sutin AR. Loneliness and Risk of Parkinson Disease. JAMA Neurol. Published online October 02, 2023. doi:10.1001/jamaneurol.2023.3382