Parkinsona slimības (PS) prodroma fāze var ilgt vairāk kā 10 gadus. Tāpēc riska faktoru, blakusslimību un pirmo klīnisko pazīmju kopuma atpazīšana ir svarīga, lai izprastu PS iemeslus un attīstības procesu, kā arī sniegtu agrīnu palīdzību riska pacientiem.
Daudziem pacientiem ar Parkinsona slimību (PS) attīstās motoriskas komplikācijas, ko nav iespējams kontrolēt tikai ar levodopas devas pielāgošanu. Nav skaidrs, kāda adjuvanta terapija būtu visefektīvākā. Tāpēc, lai salīdzinātu ilgtermiņa efektus pacienta vērtētai dzīves kvalitātei pēc adjuvanta pievienošanas levodopai, tika veikts pētījums.
Pacienti ar funkcionāliem neiroloģiskiem traucējumiem (FNT) ārsta praksē sastopami bieži. Pasaules dati liecina, ka vismaz 10 % no pacientiem, kas dodas vizītē pie neirologa, cieš no funkcionāla rakstura traucējumiem. [1] Dzīves kvalitātes pasliktinājums FNT pacientiem ir līdzvērtīgs cilvēkiem ar Parkinsona slimību vai citām organiskām slimībām. [2]
Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Jau izsenis podagra tiek dēvēta par karaļu slimību, jo tika saistīta ar bagātīga ēdiena un pārmērīga alkohola uzņemšanu, ko senos laikos vien retais varēja atļauties. Jau tad bija skaidrs, ka dzīvesveidam ir svarīga nozīme slimības attīstībā.
Idiopātiska Parkinsona slimība (PS) ir otra biežāk sastopamā neirodeģeneratīvā slimība pēc Alcheimera slimības. [1—4] Tā skar 2—3 % populācijas vecumgrupā pēc 65 gadiem. [1; 2] Slimībai raksturīgs pakāpeniski progresējošs kustību nespējas pieaugums ar motorisko un nemotorisko simptomu (NMS) attīstību. [5]
Pacientiem ar bipolāriem traucējumiem biežāk var attīstīties Pārkinsona slimība dzīves laikā, nekā cilvēkiem bez bipolāriem traucējumiem.
Jaunākās publikācijas atbalsta iepriekšējos novērojumus par novecošanos, kas saistīta ar selektīvu zarnu funkcijas samazināšanos: garšas izmaiņas, barības vada sfinktera kustīgums, kuņģa iztukšošanās un muskuļu—zarnu (mioenterisko) nervu pinuma neironu izmaiņas, kas saistītas ar zarnu tranzītu un var ietekmēt svaru.
Gandrīz divām trešdaļām pacientu ar Pārkinsona slimību bez cukura diabēta var būt insulīna rezistence, neskatoties uz to, ka ir normāls glikozes līmenis asinīs. Šie rezultāti apstiprina, ka insulīna rezistence ir bieži sastopama un lielākoties nediagnosticēta problēma pacientiem ar Pārkinsona slimību, īpaši, ja pacientiem ir liekais svars.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Palielinot olbaltumvielu uzņemšanu un regulāri dzerot tēju vai kafiju, sievietes var samazināt gūžas kakliņa lūzuma risku, liecina pētījuma rezultāti.
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kas var likt viņiem pārtraukt lietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu un tas var rezultēties paaugstinātā infarkta vai insulta riskā. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna terapija ir saistīta ar samazinātu statīnu nepanesamību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas apstiprinātu šo saistību.
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan medikamentu lietošanas līdzestību, gan arī novērst nevēlamās medikamenta blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar vieglas/vidējas gaitas sadzīvē iegūtu pneimoniju lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Ikdienas tējas tase var palīdzēt baudīt labāku veselību dzīves nogalē, taču, ja nelietojat tēju, ir arī citas lietas, kuras var pievienot uzturam, tādejādi uzlabojot veselību.
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
