Ne jau visi, kurus bērnībā apmirdzējusi rampas gaismas, noteikti kļūst par aktieriem. Ir vēl kāda profesija, kas vilina pat vairāk, – ārsta darbs. Vismaz tā šķita filmas Puika galvenās lomas – Janča – tēlotājam INDARAM LĀCIM. Tagad viņš ir acu ārsts dr. Lūkina acu klīnikā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģijas klīnikas lāzeroftalmoloģijas nodaļā.
Dermatoloģei KRISTĪNEI ROZNIECEI ir divi vaļasprieki – augstkalnu alpīnisms un airēšana. No fiziskās sagatavotības puses vērtējot, grūtāka viņai šķiet kāpšana kalnos. Šim hobijam nepieciešami pamatīgi izturības treniņi. “Galvenais saglabāt mieru, nekrist panikā, uzvarēt cīņā ar sevi, neatlaidīgi virzīties uz mērķi. Ekstrēmi sporta veidi palīdz audzināt raksturu,” domā Kristīne un piebilst – arī darbā ar pacientiem nepieciešams stingrs un nosvērts raksturs.
Opera ir kā liela burvju lāde, kur var iebāzt roku un izvilkt katrreiz citu kāda laikmeta dzīves aspektu: mīlestību, naidu, atriebību, kaislības. Izrāžu varoņi arī slimo un mirst. Var pamanīt noteikta laikmeta sabiedrības attieksmi un izpratni par anatomiju, anestēziju, sāpju vadību, depresiju, psihozēm un, protams, alķīmiju un placebo. Itāļu operas pazinējs un operdziedātājs (baritons) KARLO MENARDI (Carlo Menardi) pēc Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja lūguma izpētīja vairāku XVIII un XIX gadsimta operu sižetu līkločus un atrada daudz liecību par tā laika medicīnas izpratni.
Traumatologs MĀRTIŅŠ MALZUBRIS izturības sacensībās piedalās jau septiņus gadus un piekrīt dr. Olafa Libermaņa teiktajam, ka tikai tas ķirurgs, kas spēj noskriet maratonu, spēs arī stundām ilgi operēt. Mārtiņa garākā operācija ilgusi desmit stundu, bet vairākas diennaktis ilgas izturības sacensības, kad miegam atvēlētas vien piecpadsmit minūtes, piedzīvotas vairākkārt. Šovasar pārvests arī čempiona tituls no Latvijas čempionāta rogainingā. Sacensībās un ķirurga darbā ir daudz līdzību, bet par visu plašāk stāsta Martiņš.
“Kad redzi, ka koris dziedot lido, tad ir īsti svētlaimīga sajūta. Tad ir feini, tad tu arī pats lido,” tā saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kora Stradiņi ilggadējais diriģents JEVGEŅIJS AUGUSTINOVIČS.
Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
