Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Katram piektajam bērnam ar obstruktīvu miega apnoju (OSA) un preoperatīvi ieplānotu stacionēšanu intensīvās terapijas nodaļā pēc tonsilektomijas piedzīvotas respiratoras komplikācijas. Pie šādas atziņas nonākuši pētījuma autori, kas veikuši viencentra novērojumu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži sastopamas respiratoriskas komplikācijas pēc tonsilektomijas pediatriskiem OSA pacientiem un kādi ir iespējamie riska faktori.
Cilvēkiem, kuri neārstē obstruktīvu miega apnoju, ir lielāka iespēja saslimt ar Parkinsona slimību. Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena jeb CPAP lietošana var palīdzēt samazināt šo risku, uzlabojot miega kvalitāti un saglabājot vienmērīgu gaisa plūsmu visas nakts garumā.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
Obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar ievērojami augstāku risku attīstīties tīklenes vēnu oklūzijai dažādās demogrāfiskajās grupās. Turklāt, pacientiem ar jau zināmu tīklenes vēnu oklūziju OMA veicina turpmāku oftalmoloģisku komplikāciju attīstību.
Miegam kā fizioloģiskam un dinamiskam procesam ir sevišķi svarīga loma organisma normālā funkcionēšanā, un tā laikā vairākkārt mainās miega fāzes un cikli. Savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar miega problēmu diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un profilaksi. Kopā ir sešas miega slimību grupas. Nefarmakoloģiska ārstēšana ir ļoti būtiska praktiski visu miega traucējumu ārstēšanā, tomēr rakstā sniegts arī priekšstats par medikamentozās terapijas iespējām dažādu miega slimību gadījumā.
Obstruktīva miega apnoja (OMA) un urīna inkontinence ir divi bieži sastopami veselības traucējumi, kas ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Kaut arī varētu šķist, ka tie ir divi ļoti dažādi un savstarpēji nesaistīti stāvokļi, arvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka starp OMA un urīna nesaturēšanu tomēr pastāv potenciāla mijiedarbība.
Bezmiegs ierindojams starp biežākajām sūdzībām — medicīnisku palīdzību bezmiega dēļ meklējuši daudzi, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ap 15 % pieaugušo. Hroniska bezmiega biežums pieaug līdz ar vecumu, epidemioloģiskie dati liecina, ka bezmiega sastopamības rādītājs no 25 % pieaugušajiem pieaug līdz 50 % senioriem. [10]
Bērniem ar obstruktīvu miega apnoju ir augstāks nakts enurēzes risks, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pastāv pieņēmums, ka pēc adenotonsilektomijas veikšanas šiem bērniem nakts enurēze pāriet. Tomēr, iztrūkst pētījumu par nakts enurēzes iznākumiem bērniem, kas pēc nejaušības principa vai nu sāņēmuši nogaidošu terapeitisko taktiku, vai veikta tonsilektomija.
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
