No 20. līdz 24. maijam Austrumu slimnīcā risinājās Eiropas testēšanas nedēļa, kuras ietvaros ikvienam interesentam bija iespēja bez maksas pārbaudīt savu aknu veselību un veikt HIV testu. Apkopojot rezultātus, konstatēts, ka C-hepatīta jeb anti-HCV tests bija pozitīvs 4,5% jeb 12 cilvēkiem no 279 testēto cilvēku kopskaita, HIV tests visiem 278 izmeklētajiem cilvēkiem bija negatīvs, bet aknu blīvuma izmaiņas konstatētas 16% gadījumu jeb 25 cilvēkiem no Fibroscan izmeklējumu veikušajiem 157 cilvēkiem.
Pasaulē tiek uzskatīts, ka pastāv trīs pandēmijas — tuberkuloze, Covid–19 infekcija un HIV infekcija. Tuberkulozes un Covid–19 infekcijas ierobežošanai izmanto vakcīnas, bet HIV infekcijai, lai gan tā zināma jau no 20. gadsimta 80. gadiem, efektīvas vakcīnas joprojām nav. Tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana tiek uzskatīta par HIV infekcijas profilakses stūrakmeņiem.
Latvijā pieejami HIV paštesti - ērta un diskrēta sava HIV statusa noskaidrošanas metode. SKDS veiktā aptauja liecina, ka 22% iedzīvotāju šādu testu izmantotu.
Biežāka sifilisa sijājošā diagnostika var veicināt agrīnāku slimības atklāšanu un samazināt infekcijas transmisiju. Lai noskaidrotu, vai biežāka sifilisa testēšana varētu būt noderīga, pētnieki līdz ar rutīnas HIV vīrusa slodzes noteikšanu pētījuma grupā veica arī sifilisa testus. Pētījuma primārais mērķis bija noskaidrot to, cik ļoti šāda prakse veicina agrīna sifilisa atklāšanu.
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
2018. gadā Latvijā reģistrēti 19 HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (SPKC dati), bet ES/EEZ valstīs — vidēji 5,7 HIV gadījumi uz 100 000 (ECDC dati). Jaunatklāto HIV gadījumu skaits Latvijā 2017. gadā bija 371, no kuriem AIDS stadija reģistrēta 123 pacientiem.
HIV pacientiem zūd imunitāte pret baku vīrusu pat tad, ja bērnībā šie cilvēki ir saņēmuši vakcīnu pret to un antiretrovirālā terapija (ART) ir atjaunosi lielu daļu viņu imunitātes, secināts pētījumā.
Lai gan HIV infekcija XXI gadsimtā tiek uzskatīta par hronisku, kontrolējamu infekciju, ar kuru cilvēks var nodzīvot ilgu mūžu, Latvijā tāda prognoze pagaidām attiecas uz nelielu skaitu ar HIV inficēto. Galvenais šķērslis tam ir novēlota HIV infekcijas atklāšana.
Saslimstība ar HIV Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā pieaug gados vecākā populācijā. Pētnieki analizēja faktorus saistītus ar HIV diagnozi gados vecāku cilvēku populācijā 31 valstī 12 gadu periodā.
Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Tā mērķis ir šūnu jeb celulārā imunitāte, galvenokārt CD4 šūnu, kuru bojājuma rezultātā mazinās cilvēka aizsardzības spējas pret infekcijām un dažiem audzēju veidiem, HIV dēļ ar to inficētai personai var attīstīties slimības, kas neizraisa veselības problēmas cilvēkam bez HIV.
Šķērsgriezuma pētījumā, kas veikts Masačūsetsas Universitātē (ASV), noskaidrots, ka cinka deficīts ar HIV inficētiem pacientiem veicina hroniska iekaisuma attīstību.
Šodien, 1. decembrī, tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, lai ikvienu cilvēku visā pasaulē mudinātu aizdomāties par šo slimību un iespējām to novērst vai, nepieciešamības gadījumā, atbilstoši ārstēt, pasargājot citus no inficēšanās.
ASV Profilakses dienests (The US Preventive Services Task Force (USPSTF)) rekomendē visiem pusaudžiem un pieaugušajiem veikt sijājošo atlasi uz HIV infekciju, saskaņā ar atjauninātajām vadlīnijām, kuras publicētas žurnālā Annals of Internal Medicine. Jaunais ieteikums attiecas arī uz grūtniecēm, kas vēl nav izmeklētas, kā arī uz dzemdētājām.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
