Kardiologs, invazīvais kardiologs, ehokardiogrāfijas un pulmonālās hipertensijas speciālists Dr. med. AINĀRS RUDZĪTIS ieviesis vairākas jaunas metodes Latvijas medicīnā. Viņš ir arī viens no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu komandas, kas šopavasar diviem pacientiem ar hronisku trombembolisku plaušu hipertensiju pirmoreiz Latvijā veica balona pulmonālo angioplastiju.
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
“Zinoša un gudra, izcila profesionāle, ļoti sirsnīga un līdzjūtīga. Vedot meitiņu pie viņas uz konsultāciju, jutos tā, it kā šo cilvēku pazītu gadiem ilgi,” tik atzinīgus vārdus kāda interneta portāla forumā bērnu kardioloģei INGŪNAI LUBAUAI velta mazas pacientes māmiņa. Beidzot augstskolu, kad nav ne jausmas, vai kļūsi par labu ārsti vai ne, daktere Lubaua bija apņēmusies — ja to neizdosies īstenot, strādās par māsiņu. Taču pēc šā atkāpšanās ceļa nebija vajadzības.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra virsārsts, kardiologs IĻJA ZAKKE 31 gadu bijis uzticīgs šai darba vietai, izglābis daudzus infarkta un citu sirdskaišu skartus slimniekus. Par sevišķiem nopelniem kardioloģijā un medicīnā apbalvots ar Atzinības krustu.
Ik rītu viņam patīk atnākt uz savu ziemas dārzu. Meditācijas ziemas dārzs — tā viņš to sauc. Pa logu redzams mežs, blakus mazdēla bungas, kas ietikušas fotogrāfijā. It kā nejauši. Dr. med. Vilnis Dzērve–Tāluts, atskatoties uz dzīves gājumu, vērtējoši saka: liela nozīme bijusi gadījumam. Pasmaida, ka šo novērojumu varēšu izmantot kā caurviju motīvu.
Bērnu kardioloģijas klīnikas kardioķirurģijas profila virsārsts LAURIS ŠMITS ir viens trim bērnu sirds ķirurgiem, kas aktīvi operē iedzimtas sirdskaites. Ja mazuļa dzīvības glābšanai operācija jāveic iespējami agrīni, ķirurga darbalauks ir jaundzimušā dūrītes lielumā.
Katram, kurš ienāk Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītājas JANĪNAS ROMANOVAS kabinetā uz ilgāku sarunu, viņa vispirms izmēra asinsspiedienu. “Hipertensija ir klusā slepkava. Ne tikai pacienti, pat daudzi ārsti nezina, cik tas ir nopietni. Vai arī zina un neņem galvā. Jau kopš agras bērnības visi viņu sauc par Janu. Darīsim arī mēs tāpat!
Šodien viņa atceras lieliskos ārstus un pedagogus, kas ietekmējuši viņas personības veidošanos. Paies laiks, un kāds cits ārsts stāstīs par savu pasniedzēju — Skolotāju ar lielo burtu, minot kardioloģes un internistes, Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores MĀRĪTES ANTRAS OZOLIŅAS vārdu.
Bijis iecirkņa terapeits, ceha ārsts, divas reizes ar pārtraukumiem Liepājas reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs, bet kopš 2006. gada invazīvais kardiologs, kas strādā sirds katetrizācijas laboratorijā Liepājas slimnīcā – tāds ir ārsta ALFRĒDA LĪBIŅA īsais profesionālais gājums. Dzimis rīdzinieks, kas pirms 34 gadiem pārcēlās uz Liepāju – uz sievas Agritas, arī ārstes, dzimto pilsētu – ar domu: ilgi te nepalikšu! Diezin kam tagad būtu jānotiek, lai viņš no Liepājas aizietu?!
Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS – ārsts kardiologs, invazīvais kardiologs ar darba vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņš arī Latvijas Universitātes Internās medicīnas katedras pasniedzējs un no septembra – docents. Aizstāvējis doktora disertāciju. Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni. Samērojot daktera Latkovska vēl jaunos gadus ar jau padarītā apjomu un vērienu, tā vien šķiet, ka viņam zināms laika sadales noslēpums.
Jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Fonds aicina līdz maijam pieteiktiess stipendijām arī 2023. un 2024. gadam.
Izmaiņas attiecībā uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, ķermeņa masu un fiziskajām aktivitātēm var mainīt kolorektālā vēža (CRC) risku, liecina pētījuma rezultāti ar lielu Eiropas iedzīvotāju kohortu.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē sastopama apmēram 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir augstāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt tos faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka omega–3 polinepiesātināto tauksskābju (n–3 PUFAs), pārsvarā izgūtu no jūras produktiem, uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem – asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa samazināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!